Autors: Kārlis
Auto, Testi |
Es negribu teikt neko sliktu konkrēti par Amarok, bet es gribu paburkšķēt par pikapiem kā tādiem. Man tas šķiet visnejēdzīgākais auto, kāds vien ir pieejams. Tas ir neērts, nepraktisks, tizli uzvedas uz ceļa, un ir dārgs. Tam ir pielietojums, bet ļoti specifisks.
Kad saņēmu auto un pārliku tajā savas mantas, ievēroju, ka aiz vadītāja sēdekļa uz grīdas nolikts avārijas komplekts un sniega tīrāmā slotiņa. Es uz mirkli nodomāju – droši vien gatavojot un mazgājot auto aizmirsuši nolikt atpakaļ bagāžniekā. Bet tad es attapu – šeit taču nav bagāžnieka, kur nolikt mantas. Šeit ir tikai vaļēja kravas kaste. Šeit vispār nav vietas, kur nolikt jebko.
Protams, ir durvju kabatas un ir vidus konsolē kārba, bet reāli viss šeit ir jāglabā vienkārši salonā. Ja šādā auto sakāpj četri vai pieci cilvēki, viņi pat nevar novilkt pufaikas, jo nav vietas, kur tās nobāzt. Var, protams, par bargu naudu uzlikt kravas kastei nojumi, bet tad tai būtiski mazinās lietderīgums un ir tāpat neērti piekļūt mantām, kas ir tur dziļi iekšā.
Kravas kastei gan ir savs ērtums. Ar to var vest kravas. To arī nolēmu izdarīt un izmantoju auto, lai uz pārstrādes punktu aizvestu veco veļasmašīnu un pāris boilerus. Ir tiešām forši vienkārši iebraukt dārzā, atvērt vāku un ielikt kastē lielus dzelžus. Bet īsti ērti gan tas nav, jo tā kravas kaste ir ellīgi augsta. Ja parasta hečbeka bagāžniekā es veļasmašīnu vēl varētu viens pats iestūķēt, tad šeit bija jālūdz palīgos kaimiņš.
| | |
| |
|
| | |
Autors: Kārlis
Auto, Testi |
Šis ir tik tuvu ideālam auto, ka gribas smilkstēt. Tas ir ļoti ietilpīgs, bet nav milzīgs, tas ir gana ērts, tas ir optimāli aprīkots un tas ir gana ekonomisks. Turklāt darbojas arī ar gāzi. Ja vien nebūtu tās septiņas sēdvietas…
Zinu, zinu. Tieši tās septiņas sēdvietas ir tas, kas šo auto padara unikālu un konkrētajā sektorā iekārojamu. Tam faktiski nav konkurentu, jo nākamais septiņvietīgais auto maskā jau vismaz divas reizes vairāk. Tad kāpēc es par to burkšķu? Jo es gribu, lai šis auto ir piecvietīgs. Bet - ērti piecvietīgs. Diemžēl tas tāds nav arī tad, ja trešo sēdekļu rindu izņem ārā un atstāj šķūnītī.
Lai džogerī iespiestu to trešo sēdekļu rindu, otrā rinda ir dikti sastumta uz priekšu. Tas nozīmē, ka tā ir diezgan neērta. Tur nav vietas kājām pasažieriem un pat iepirkumu maisiņu īsti nevar nolikt uz grīdas aiz šofera. Tur ir patiesi maz vietas. Arī trešajā rindā ir maz vietas, bet pie tā jau esam pieraduši un ar to rēķināmies.
Ja šim auto varētu izmest to trešo rindu pavisam, savukārt otro atbīdīt kādus divdesmit centimetrus atpakaļ, es to uzreiz pasludinātu par gada auto šogad un visus turpmākos pārskatāmos gadus. Kā jau teicu, tas ir ērts, ietilpīgs, tam pieejams minimāli vēlamais aprīkojums, tas ir gana jaudīgs savām vajadzībām un pietiekoši ekonomisks.
| | | | |
|
| | |
Autors: Kārlis
Tehnika, Testi |
Kaut kā pēkšņi pielavījās pavasaris un neizbēgami nācās ievērot cik netīri ir logi. Vajadzētu notīrīt. Bet drusku slinkums. Nu, diezgan slinkums. Stiepties un locīties, tā jau var nogurt. Labāk ir paņemt rumbu, piesiet striķī un palaist pa logiem!
Nu, labi, tā nav rumba. Tas ir Hobot. Bet ideja tā pati. Palaid un tas mazgā. Un pašam nav jāmazgā. Tas ir forši. Tikai pareizi jāpieliek, jāieslēdz, jāpārliecinās, ka tas nekrīt nost un var doties savās gaitās. Ne pārāk tālās gan, jo kad hobots beigs darbu, tas vienkārši kritīs no loga nost. Vispirms par to brīdinot.
Šim aparātam ir ļoti attapīgs darbības princips. Tam ir divi diski, kas piesūcas un rotē. Pakāpeniski pārslēdzot kurš ir aktīvais disks robots var pamazām soļot pa stiklu augšā, lejā, pa labi, pa kreisi. Kur vajag.
Teorētiski to var nolikt jebkur un tas laika gaitā sapratīs loga formu, bet pareizāk ir to nolikt stūrī. Viņš mazliet pabakstīsies šurpu turpu un tad sāks tīrīt un rāpot.
Tīrīšana galvenokārt notiek ar lupatiņām, kas uzmauktas uz robota diskiem. Taču šis prot arī uzsmidzināt īpašu tīrīšanas līdzekli, kas palīdzēs logu dabūt spodrāku. Jāuzmanās gan, ja logs ir īpaši netīrs, tad papildus mitrums virsmu var padarīt dubļainu un būs jāmazgā vēlreiz.
Hobots primāri darbojas autonomi, bet ja gribas kādu spēles elementu - to var vadīt ar pulti. Sanāk kaut kas starp frogeri un tetri - lēnā garā pārbīdi klucīti pa rāmīti.
| | | | |
|
| | |
Autors: Kārlis
Auto, Testi |
Teikšu uzreiz. Esmu mazliet vīlies. Mēs, šķiet, kādus desmit gadus gaidījām šo busiņu. Ik pa pāris gadiem Volkswagen izlaida jaunus zīmējumus un koncepta idejas, kur katra nākamā neizbēgami bija arvien piesardzīgāka versija. Un tad nu tagad ir klāt pats auto. Ļoti fifīgs. Glīts. Moderns, bet ar to tipisko retro šiku, ko mēs no tā sagaidījām. Pietrūkst tikai gaisa dzeses atveres - to vietā ir sitilizēti dizaina elementi. Jo nav jau nekā, ko dzesēt. Ar baterijām ir kontrolētāk jāapietas.
Tas busiņš ir mazliet lielāks nekā liekas. Skatoties bildēs, tas izskatās vairāk pēc Sharan vai pat Touran. Taču nē, tas ir vecā labā Multivan izmēros. Tikai drusku/krietni seksīgāks. Tam ir divas vietas priekšā un trīs aizmugurē. Šis ir modelis ar divām sēdekļu rindām, taču būs pieejams arī ar trim. Tāpat būšot pieejams arī drusku garāks modelis, droši vien ar tām pašām trim rindām. Man gan liekas, ka vismaz pašreizējā izpildījumā garāku to īsti nevajag.
| | | | |
|
| | |
Autors: Kārlis
Auto, Testi |
Man godīgi jāsaka, ka es biju palaidis garām ziņas par šo modeli. Es noteikti būtu jau iepriekš sapriecājies, jo šī ir brīnišķīga ideja. Elektromobilis, bet ar benzīna dzinēju. Jā, nopietni. Tas ir reizē gan dīvaini, gan ļoti loģiski. Tas gan nav nekāds brīnumlīdzeklis, taču noteikti ir ļoti interesants.
Tātad stāsts ir vienkāršs. Automobilim ir iekšdedzes dzinējs, kurš darbojas tikai kā ģenerators. Tas darbojas neatkarīgi no braukšanas režīma un tas nav sasaistīts ar riteņiem. Tas klusu rūc un cītīgi ražo elektrību, kuru, savukārt izmanto elektromotors, kas dzen auto uz priekšu.
Līdzīgu ideju jau bijām redzējuši iepriekš pirmajos (jaunās ēras) elektromobiļos, kam papildus baterijām bija iekšdedzes ģeneratori. Vislabāk zināmais ir BMW i3, tiesa, tas primāri ir bateriju elektromobilis ar iespēju papildināt uzlādi. Qashqai, savukārt, nav nekāda lielā baterija. Tīri elektrorežīmā ar to tālu neaizbraukt. Bet tas arī nav vajadzīgs, tā nav šī auto būtība.
Kāda ir jēga no šāda iekšdedzes dzinēja kā ģeneratora? Kāpēc gan to nepiejūgt parastā hibrīda režīmā? Pavisam vienkārši - neliekot dzinējam griezt riteņus, tas var darboties daudz optimālākā režīmā. Nevis visu laiku tikt raustīts starp 1-5 tūkstošiem apgriezienu, bet gan darboties kaut kādā savā optimālajā ritmā, radot maksimālu jaudu ar minimāliem izmešiem un mazāku degvielas patēriņu. Turklāt nav vajadzīgas tādas sarežģītas lietas kā pārnesumu kārbas. Protams, sistēmu sarežģī nepieciešamība pēc baterijas un pats elektromotors.
Šo ideju noteikti labi pazīst dažādas būvtehnikas un lokomotīvju meistari. Arī tajos dzinējs ražo elektrību, bet uz priekšu kustina elektromotrs. Ar to gan līdzības beidzas - Qashqai neuzvedas ne kā traktors, ne vilciens.
| | | | |
|
| | |
Autors: Kārlis
Auto, Testi |
Ir mazliet grūti atšķirt šo auto no tā otra. ID5 no ID4. Tie ir teju identiski, tikai tas dārgākais ir mazliet stilīgāks. Mazliet sportiskāks. Mazliet vairāk ar kupejas noskaņu dizainā. Faktiski lietojot gan īsti atšķirības nav. Ietilpīgi, ērti, moderni. Izskatās mazliet jocīgi, bet nepārprotami mūsdienīgi.
Tam ir 82 kWh baterija, kas sola ap 490 kilometriem. Reāli tie ir 450. Kas ir jau pilnīgi pietiekami. Ikdienā var nedēļu brauktāt apkārt un nedomāt par uzlādi. Protams, kad tālāk jātiek, tad drusku jāpaplāno. Mēs, kā ierasts, aizbraucām uz Ventspili. Otrajā dienā, kad gribēju lādēt, mans “iemīļotais lādētājs” bija aizņemts, tāpēc aizbraucu uz nākamo. Nekādu problēmu.
Pēc noklusējuma auto piedāvā uzlādi līdz 80%. Tas ir saudzīgāk baterijai. Bet, protams, ja zini, ka būs jābrauc tālāk - uzstādi, lai lādē pilnu. Šim uzlāde notiek ar ātrumu aptuveni 5 kilometri minūtē. Kas ir ļoti ok. Kamēr aizej uz Bitīti pēc kanēļmaizītes, būs jau atpakaļceļš ielādēts.
ID5 GTX ir Škoda Enyq Coupe dvīnis. Pēc izskata nepateiksi - dizaini ir būtiski atšķirīgi. Gan iekšpusē, gan ārā. Ja Škoda ir vairāk klasiska, tad šis ir izteikti moderns. Mazliet dīvains, bet tas jau piedien pie modernuma. Vietām gan vācieši ir pārcentušies ar modernumu. Tās pašas logu atvēršanas pogas. Šeit ir tikai divas pogas un tad skārienjutīga virsma, kas šīs pogas pārslēdz starp priekšējiem un aizmugurējiem logiem. Tātad, lai atvērtu logu priekšā un aizmugurē, vispirms atver priekšā, pārslēdz logu slēdža režīmu (!!) un tad atver aizmugures logu. Tas pats pretējā virzienā. Nav pieklājīgu vārdu kā nokomentēt šo risinājumu. Turklāt tas ir iešmugulēts arī pārējiem VW elektromobiļiem.
| | | | |
|
| | |
Autors: Kārlis
Auto, Testi |
Man likās, ka tik tikko jau es braucu ar Karoq. Tas gan bija Scout versijā. Bet tad nodomāju, ka droši vien tas bija Kamiq nevis Karoq, jo vienmēr jaucu šos abus modeļus. Tagad apskatījos - nē, tas tomēr bija Karoq, bet tas bija pirms trīs gadiem! Es nespēju šo skrienošo laiku…
Karoq tagad ir atjaunināts ar dažādiem vizuāliem un citiem sīkumiem. Te nav nekā dramatiska, viss ir rāmi un prātīgi. Mūsu auto ir SportLine, kas nozīmē vēl stilīgākas vizuālās detaļas, plānākas riepas, dažādus akcentus. Gaitas ziņā gan SportLine no parastā neatšķiras. Un tas ir labi. Man šķiet. Jo auto brauc ļoti patīkami. Ne tas kratās, ne ir ciets, ne tas gāžas. Tas vienkārši ir ļoti patīkams. Reti kad gadās tādi auto, kam tik harmoniski saskan jauda, gaita un uzvedība. Vienkārši iekāp un brauc. Kā jau Škodā. Tiesa, dažkārt arī Škodas tiek drusku sapurgātas.
1.5 litru dzinējs un septiņpakāpju automāts. Interesanti, ka pārnesumu svira ir lielā, mehāniskā. Šeit vēl nav mazais elektroniskais puļķītis kā daudziem citiem auto. Gribētos, lai mazāk vietas aizņem.
Dzinējs ir atsaucīgs un elastīgs. Kā ierasts es lielāko daļu ceļa braucu Eco rēžīmā. Bet brīžiem pārslēdzos uz Sportu. Izmaiņas ir labi jūtamas. Protams, auto nekļūs par kartingu, bet tas kļūst daudz atsaucīgāks un ātrāk reaģē. Reizēm noder, lai izkļūtu no čammīgas pilsētas satiksmes vai vienkārši “pavēdinātu galvu”.
Viens gan mani kaitina. Braukšanas režīmu pārslēgšana. Pirmkārt, auto vienmēr aizmirst iepriekš lietoto režīmu un pie katras startēšanas atgriežas Normālajā režīmā. Tas dikti kaitina. Ja reiz es izvēlējos, tad gribu to lietot līdz atkal izlemšu mainīt. Un otra lieta ir paši tie režīmi. Es arvien nesaprotu kāpēc vajag četrus dažādus, ja pilnīgi pietiktu ar Eco/Sport pārslēgšanas opciju.
| | | | |
|
| | |
Autors: Kārlis
Auto, Testi |
Zinu, zinu, virsraksts ir kapitāli banāls. Bet toties ļoti tematisks. Spring ir pirmā pavasara bezdelīga - pirmais elektromobilis par salīdzinoši nelielu cenu. Jā, tā nav Tesla, tā nav pat Zoja, taču šis ir ļoti būtisks auto. Tam ir viens uzdevums - mainīt pašreizējo stagnējošo elektromobiļu tirgu. Jā, es paskaidrošu ko ar to domāju.
Tie, kas lasa Kakao regulāri, būs ievērojuši, ka es regulāri sūkstos par automobiļu cenām. Jā, forši auto, jā labi iet, bet ellīgi dārgi. Jo īpaši tas attiecināms uz elektromobiļiem. Tehniski nekas neliedz uzražot lētu elektromobili. Bateriju tehnoloģija un kopējā EV situācija ir pamatīgi attīstījusies līdz tādam līmenim, kad tā vairs nav primāri eksperimentāla tehnoloģija. Plašam patēriņam elektromobiļus ražo jau desmit gadus. Sākotnēji šie auto bija ļoti dārgi, jo tehnoloģija bija jauna (es runāju par mūsdienu EV tehnoloģiju; to, ka elektromobiļi parādījās jau 19. gadsimtā mēs visi zinām), taču ar laiku tā ir atstrādāta un kļūst lētāka. Es nesaku lēta, bet lētāka. Taču elektromobiļu cenas arvien ir nejēdzīgi augstas. Teslas par simts tūkstošiem, folksvāgeni par piecdesmit, reno par trīsdesmit. Tas ir nejēdzīgi daudz. Un nepamatoti. Tas ir, nepamatoti no pircēju viedokļa. No otras puses - ražotāja viedokļa, protams, tas ir ir pats saldumiņš.
Šobrīd autobraucēji lavīnveidā sāk pieņemt elektromobiļus un sāk tīkot pēc tādu iegādes. Tātad pieprasījums ir milzīgs. Tātad cilvēki *grib* pirkt. Un ja tu *gribi*, tad maksā! Tāpēc ražotāji sākotnēji piedāvā īpaši dārgus, dārgi aprīkotus elektromobiļus. Pat lētāka segmenta auto tiek vispirms piedāvāti īpaši dārgās komplektācijās. Sak, ja tik ļoti gribi, tad maksā.
Pats par sevi jau tas nav nekas slikts. Biznesu uzdevums ir pelnīt un ja cilvēkiem ir lieka nauda - uz priekšu! Tomēr drusku kremt, ka no šī foršā un [lokālajai] videi draudzīgā transporta tirgus ir izstumti “parastie” cilvēki. Tie, kas līdz šim skatījās uz “golfiņu” par divdesmit tūkstošiem, redz, ka tāda paša labuma elektromobilis ir vismaz trīsdesmit vai četrdesmit tūkstoši. Gauži. Un tad pēkšņi - Spring!
| | | | |
|
| | |
Autors: Kārlis
Auto, Testi |
R un Allspace. Arī Allspace ir R, bet tas ir citādāk. Tas nav īstais R. Toties R… rrr, tas tik ir R!
Nu, tā, īsumā. Viss taču saprotams?
Allspace ir mazliet garumā pastiepts Tiguan, kuram ir ierīkota arī trešā sēdekļu rinda. Teorētiski septiņiem cilvēkiem. Savukārt R ir īpaši jaudīgs auto, kas patiks tiem, kas vienmēr visur kavē. Vai vienkārši grib baudīt braukšanu ar sparīgu ieskriešanos un spēcīgiem trokšņiem izpūtējā.
320 zirgspēki un 4.9 sekundes līdz simtam. Nav slikti no ģimenes krosovera. Tā ģimene gan varētu iebilst pret sparīgo braukšanu. Auto ļauj diezgan labi ālēties gan šurpu turpu, gan uz sāniem. Tas ir - tas labi turas uz ceļa un aicina braukt drusku bezatbildīgi. Līkumos doties daudz ātrāk kā ierasts. Ātrāk sperties no tiem ārā un visādi citādi izbaudīt braukšanu. Protams, šis ir krosovers nevis zemais auto, tāpēc nevar aizmirst paaugstināto smaguma centru.
Man laimējās ar auto izbraukt gan pa sausiem, gan sasnigušiem ceļiem. Tā kā neesmu liels ātruma [pārsniegšanas] fans, tad lielāku prieku guvu ālējoties pa sniegu. Auto uzvedas ļoti kārdinoši un baudāmi. Un paredzami. Un kas priecē - tas nekratās. Protams, tas ir stingrs un nezvalstās, bet tas arī nekratās. Īpaši tad, ja izvēlas komforta režīmu, protams, apvienojumā ar sporta režīma piedziņu.
Īsāk sakot ir jautri ar R. Es neesmu sajūsmā par zilajiem akcentiem salonā, bet visādi citādi tas ir Tiguan kā Tiguan. Paredzams, saprotams. Ērts un loģisks. Izņemot tās skārienjutīgās pogas uz stūres, par kurām es nekad nebeigšu sūkstīties.
| | | | |
|
| | |
Autors: Kārlis
Auto, Testi |
Prezentācijas bukletā ir veselas septiņas lapas kurās uzskaitīti visādi labumi, daudzi no kuriem šim auto ir ieviesti pirmo reizi. Tie visi ir jau redzēti citur, daudz, bet šai - mazākajai un lētākajai Škodai tie ir pirmo reizi. Ir tādi sīkumi kā krāsainās gaismas strīpiņas un ekrāns spidometrā, bet ir arī ļoti vērtīgas lietas. Piemēram drošības asistenti, apsildāma stūre un logs, telefona bezvadu lādētājs. Protams, arī stilīgs dizains, bet citādāk jau nevar.
Auto ir drusku lielāks kā iepriekš, bet liels tas nav. Vietas pietiek, bet pāri nepaliks. Kā ierasts, es priecātos, ja auto būtu pastiepts augstāks. Visiem būtu ērtāk. Bet tad jau tas neizskatīsies tik stilīgi. Pie stūres iekārtoties man nav nekādu bēdu. Sēdeklis ir adekvāts, viss pietiekami regulējas, visu var aizsniegt un pārskatīt. Par vietu aizmugurē man teica, ka es tur nevarēšot iekāpt. Izaicinājums pieņemts! Iekāpu! Un ziniet - nebija tik traki. Es “aiz sevis” varu sēdēt. Kājas, protams jātur plati, bet galvai un pašam vietas pietiek. Pēdējā laikā pierasts, ka tieši galvai tiek atstāts par maz vietas, bet šeit ar to bēdu nav. Nu, labi, ikdienā es negribētu tur rāpties iekšā un ārā - aizmugurē - jo tas nav diez ko ērti.
Atpakaļ pie stūres. Man patīk kā izskatās Škodu jaunā stūre, bet man ne pārāk patīk to lietot. Tās grozāmās skaļuma un ekrāna pogas izskatās super stilīgas, bet braucot tomēr ērtāk ir spiest nevis griezt. Visvairāk gan mani kaitina kruīza kontroles vadība, kas joprojām dzīvo uz atsevišķa puļķa zem stūres. Nu, varbūt šim “mazajam un lētajam” auto to var piedot, bet vispār šī lieta jau sen bija jālikvidē un pogas jāizvieto uz stūres.
Šis konkrētais auto ir labi aprīkots. Ļoti labi. Tam nav viss viss, bet ir ļoti daudz kas. Piemēram liels ekrāns instrumentu panelī. Tajā var mainīt kādus piecus dažādus izkārtojumus. Spidometrs pa vidu, spidometrs sānos, karte pa vidu, nekas pa vidu utt. Es vienmēr nobrīnos par šiem, jo nesaprotu kurš grib ar to visu krāmēties. No vienas puses navigācijas karte acu priekšā izklausās baigi labi, bet praksē taču mēs visi tāpat lietojam Waze un to, savukārt, arvien nav iespējams redzēt spidometra ekrānā. Attiecīgi tā smukā karte ekrānā paliek galīgi neizmantota. Tas, kas mani visvairāk priecēja bija “tas foršais škodas ekrāns” kurā redzami ir tikai divi cipari - sniedzamība (atlikušais iespējamais nobraukums) un ātrums. Šajā režīmā auto izslēdz pat degvielas līmeņa rādītāju, jo tas ir lieks - tu taču redzi kilometros cik tālu varēsi vēl braukt. Šis ir brīnišķīgs ekrāns un man ir skumji, ka tas nav pieejams citos VW grupas auto. Ir līdzīgi, bet ne tādi.
| | | | |
|
| | | |
... |
