Tieši tāds pats, bet citādāks - elektriskais VW ID5 GTX

Ir mazliet grūti atšķirt šo auto no tā otra. ID5 no ID4. Tie ir teju identiski, tikai tas dārgākais ir mazliet stilīgāks. Mazliet sportiskāks. Mazliet vairāk ar kupejas noskaņu dizainā. Faktiski lietojot gan īsti atšķirības nav. Ietilpīgi, ērti, moderni. Izskatās mazliet jocīgi, bet nepārprotami mūsdienīgi.

Tam ir 82 kWh baterija, kas sola ap 490 kilometriem. Reāli tie ir 450. Kas ir jau pilnīgi pietiekami. Ikdienā var nedēļu brauktāt apkārt un nedomāt par uzlādi. Protams, kad tālāk jātiek, tad drusku jāpaplāno. Mēs, kā ierasts, aizbraucām uz Ventspili. Otrajā dienā, kad gribēju lādēt, mans “iemīļotais lādētājs” bija aizņemts, tāpēc aizbraucu uz nākamo. Nekādu problēmu.

Pēc noklusējuma auto piedāvā uzlādi līdz 80%. Tas ir saudzīgāk baterijai. Bet, protams, ja zini, ka būs jābrauc tālāk - uzstādi, lai lādē pilnu. Šim uzlāde notiek ar ātrumu aptuveni 5 kilometri minūtē. Kas ir ļoti ok. Kamēr aizej uz Bitīti pēc kanēļmaizītes, būs jau atpakaļceļš ielādēts.

ID5 GTX ir Škoda Enyq Coupe dvīnis. Pēc izskata nepateiksi - dizaini ir būtiski atšķirīgi. Gan iekšpusē, gan ārā. Ja Škoda ir vairāk klasiska, tad šis ir izteikti moderns. Mazliet dīvains, bet tas jau piedien pie modernuma. Vietām gan vācieši ir pārcentušies ar modernumu. Tās pašas logu atvēršanas pogas. Šeit ir tikai divas pogas un tad skārienjutīga virsma, kas šīs pogas pārslēdz starp priekšējiem un aizmugurējiem logiem. Tātad, lai atvērtu logu priekšā un aizmugurē, vispirms atver priekšā, pārslēdz logu slēdža režīmu (!!) un tad atver aizmugures logu. Tas pats pretējā virzienā. Nav pieklājīgu vārdu kā nokomentēt šo risinājumu. Turklāt tas ir iešmugulēts arī pārējiem VW elektromobiļiem.

Tāpat es nebeigšu lamāties par skārienjutīgajām pogām uz stūres. Tā ir mazāka sāpe, bet arvien pilnīgi nejēdzīgs risinājums. Jo īpaši tāpēc, ka teju katram auto atkarībā no komplektācijas, pogu izkārtojums ir cits. Vienam skaļums regulējams ar pieskārieniem paliktņa vidū, citam apakšā. Absurds.

Vēl mani nervozu dara auto zibenīgā izslēgšanās tiklīdz es esmu pacēlis dibenu no krēsla. Izkāp ārā un auto jau ir izslēdzies. No vienas puses forši - ja dodies prom, tad nav jādomā. Bet ja izkāp vienkārši paņemt somu no bagāžnieka vai atvērt vārtus - kaitina. Braukšanu jau tas nebremzē - iekāp un brauc. Tikai visa infoizklaide un klimatakontrole tiek izslēgta un tad startēta no jauna.

Ok, bet es negribu aprunāt šo auto it kā tas būtu kaut kas īpaši slikts. Vienkārši tam ir daži kaitinoši sīkumi bez kuriem varēja iztikt. Visādi citādi tas ir lielisks aparāts. Gana maigs, kad gribi braukt mierīgi un gana lecīgs, kad min grīdā. Ar šo braucot var pavisam citādāk izvērtēt apdzīšanas manevrus - bez liekas piepūles auto vienkārši lec uz priekšu un neatlaiž, līdz esi ticis droši garām.

Tāpat šis mazliet nebadās arī neceļus. Tas, protams, nav īsts bezceļnieks, taču bez bēdu iet cauri kāpu smiltīm ceļā uz piejūras peldētavu (kuš! mēs neizbraukājām kāpas, braucām tikai pa kartē atzīmētiem ceļiem, kas bieži ir vienkārši smilšu vāli). Tas ir pat diezgan terapeitiski. Atver logus, iebrauc smiltīs un uzdod “gāzi”. Auto teju pilnīgā klusumā sāk vienu pēc otra virpināt rīteņus, līdz izkļūst no šī mākslīgā slazda.

Īsāk sakot šis ir modernais Tiguan. Apmēram tas pats izmērs un tās pašas spējas, tikai viss ir elektrisks un moderns. Un dārgs. Ak, šausmas, cik dārgs. Septiņdesmit pieci tūkstoši. Lētākās versijas sākas no piecdesmit. Bet labi aprīkots sportiskais - 75! Jūs jau ziniet, ko es domāju par mūsdienu auto cenām. Tās ir nekrietnas! Bet, ja tev ir nauda un gribas elektromobili (un ja tev ir nauda, skaidrs, ka tu gribi elektromobili!) tad šis ir ļoti laba opcija.