Autors: Kārlis
Auto, Testi |
Tā bija pirmā lieta ko man pateica auto saņemot. Tikai nebrauc mežā! Iekāpjot auto ar uzrakstu Jeep, loģiski, ka gribas iebraukt dubļos, uzbraukt kalnā vai pārrāpties kādam akmens bluķim. Bet šis nebūs tas auto. Šis džips ir ikdienai. Pilsētai, …
Nē! Ziniet, es tā padomāju cik tas ir absurdi teikt, ka kāds auto ir paredzēts pilsētai. It īpaši auto ar paaugstinātu virsbūvi. Galu galā jau vecais topgīrs pierādīja, ka pat visnejēdzīgākos Āfrikas bezceļus var izbraukt ar parastu ģimenes universāli. Ja vēl to paceļ drusku augstāk, uzliek labas riepas un iemāca datoram kontrolēt saķeri, tad ar šādu “pilsētas” auto var izbraukt pļavas un kupenas. Mēs kaut kā esam ļoti sabijušies par savu auto patiesajām spējām un ja divreiz gadā jāaizbrauc uz laukiem pa lapām apkritušu ceļu, mēs sev attaisnojam apvidus auto iegādi. Bet reāli taču viss ko vajag ir jēdzīgas riepas un drusku drosmi.
Bet jā, šis nav bezceļu džips. Šis nav ne čerokijs, ne vranglers. Galu galā, šim ir tikai priekšpiedziņa. Un 1.3 litru dzinējs. Amerikāņi droši vien paģībst uz vietas uzzinot dzinēja izmērus, bet mēs šeit jau esam pieraduši pie maziem dzinējiem un zinām, ka tie mūsdienās ir gana jaudīgi.
Raķete, protams, kompass nebūs. Bet tas iet adekvāti. Min tikai pedāļus un skaties uz ceļu! Auto ir ērts. Neskatoties uz itāļu izcelsmi, salonā jūtams izteikts amerikānisms. Lieli kloķi un pogas, mīksti un gana plati sēdekļi un šādas tādas ačgārnības, kas mums šķiet dīvainas, bet viņiem ikdienišķas.
| | |
| |
|
| | |
Autors: Kārlis
Auto, Testi |
Viens no gaidītākajiem auto. Kaut kāpēc visi bija sajūsmā, kad ieraudzīja šo auto pirmajos attēlos un nepacietīgi gaidīja iespēju izmēģināt. Feins auto. Tajā ir kaut kas no astoņdesmito nostaļģijas. Plus, protams, divdesmito tehnoloģijas.
Auto ir lielāks nekā izskatās. Bildēs tas tiešām atgādina kaut ko starp astoņdesmito golfu un deviņdesmito deltu, bet dzīvē tas ir tuvāk kaut kādam kaškajam vai tiguānam. Tas ir drusku jocīgi, jo gribas auto uztvert kā mazāku. Protams, nav nekādu iebildumu, ka tas ir gana liels. Tātad gana ietilpīgs. Tas šeit ir galvenais. Salons ir plašs un brīvs un gandrīz ļoti loģisks.
Vienu gan es nesaprotu - kāpēc auto ir iecelts krosoveru klasē. Tam nav pilnīgi nekādu krosoverisku īpašību. Tas vienkārši ir liels hečbeks un par to nav ko kautrēties.
Dizains ir ļoti feins un tas ir papildināts ar dažiem drusku drosmīgiem elementiem. Viena no pamanāmākajām lietām ir “digitālie” lukturi aizmugurē. Tie tiešām izskatās forši, žēl, ka braucot pats nevari tos redzēt. Otra zīmīgā lieta ir plakanais panelis priekšā, bet par to man ir mazāka sajūsma. Grozies kā gribi, tik lielā un spīdīgā plastmasā neizbēgami var redzēt izliekumus un “defektus”. Kad to ievēro, tas traki samazina auto pievilcību. Tāpēc uz to labāk neskatīties. Vispār to varētu aplīmēt ar kādu matēto pārklājumu.
Šobrīd auto izskatās dikti moderns, bet mazliet māc bažas par to kā tas novecos. Vai nebūs tāpat kā ar megani un siviku. Jūs jau uzreiz ziniet, par kuriem ir runa. Kad iznāca - bomba, bet jau pēc pāris gadiem drosmīgais dizains ir novecojis. Es nesaku, ka aijonikam būs tāpat. Tikai mēģinu to iztēloties pēc gadiem septiņiem.
| | | | |
|
| | |
Autors: Kārlis
Auto, Testi |
Šķiet RS Škodām vienmēr ir bijis mazliet kulta statuss. Kaut kas līdzīgs GTI un WRX, tikai, nu, prātīgāk un loģiskāk. Bet arvien diezgan nikni un jaudīgi. Tāpēc RS hibridizēšana sākotnēji liekas mazliet kā zaimošana. Hibrīds taču ir kaut kas lēns un garlaicīgs. Jā un nē. Šajā gadījumā - nē.
RS IV ir dikti interesants kompromiss. Tas ir gandrīz elektromobilis. Un hibrīds. Ja skatās tikai uz hibrīda daļu, tad auto galīgi nešķiet kā RS vērts - 1.4 litru dzinējs un elektromotoriņš… Bet āķis ir tāds, ka šis tomēr ir arī elektroauto. Ar kā jau minēju diezgan niknu elektromotoru.
Tīri elektriskajā režīmā auto var nobraukt 50 kilometrus. Bet šeit nav ātruma vai citu nosacījumu ierobežojumi. Tos 50 kilometrus šis auto ir elektromobilis. Kad 90% lādiņa būs beidzies, auto piešķils arī iekšdedzes dzinēju un pārtaps par hibrīdu. Tālāk tas darbosies klasiskā hibrīda režīmā - uzsāk ar elektromotoru, tad pieslēdz dzinēju, ripojot atslēdz dzinēju, kārtīgi uzminot pieslēdz elektromotoru utt. Visas šīs režīmu maiņas, protams, notiek absolūti nemanāmi.
Hibrīda režīmā elektromotru var uzskatīt kā elektrisko turbīnu un kompresoru. Tas palīdz dzinējam tur, kur tam iet grūtāk - uzsākt no nulles un aizpildīt citas “jaudas bedres”.
Kad lielā baterija ir iztukšota, ar braukšanu vien to nevarēs uzlādēt. Tikai agresīvi/sportiski braucot var “ielādēt” kādus 3-4 elektriskos kilometrus, bet visus 50 nevarēs gan. Lai tos uzlādētu būs jāmeklē štepselis. Un šeit atrodama arī auto lielākā bēda - lēnā uzlāde.
Ražotājs gan to sauc par ātro uzlādi, bet nē, tā ir lēnā uzlāde. Lai ielādētu tos 50 kilometrus pie Type2 štepseļa būs jāpavada četrarpus stundas. Tas ir traki daudz. Ar ātro uzlādi “īstie” elektromobiļi pa šo laiku uzēstu kādus 500 kilometrus. Tātad diemžēl RS IV nevar pielādēt kaut kur pa ceļam. Uzlāde ir jāieplāno iepriekš un mērķtiecīgi un visticamāk tā būs diezgan dārga - publiskie lādētāji mēdz skaitīt naudu ne tikai par kilovatiem, bet arī par laiku. Realitātē tas nozīmē, ka RS IV lādēšana jāparedz mājās (vai darbā), kur to var piespraust pie “parastās” rozetes un atstāt uz nakti. Ja tāda iespēja ir, tad viss forši. Tie 50 elektriskie kilometri pietiks vairumam braucēju ikdienas režīmā. Nebūs jātērē degviela un varēs baudīt klusu un ātru braukšanu.
| | | | |
|
| | |
Autors: Kārlis
Auto, Testi |
Leksusuks. Man patīk Lexus. Viņos ir kaut kaut kas foršs. Ne jau tikai tas pašsaprotamais luksusa dzīves apsolījums, bet tie auto ir tiešām feini un patīkami. Lielākoties tie ir pielāgoti ērtai braukšanai un tikai daži modeļi ir sačakarēti ar sportisko garu. UX arī ir tīri jauks, kaut drusku jau skrien pēc tāda sportiskāka pilsētnieka tēla.
Ar “parasto” UX tikos pirms diviem gadiem. Ja pareizi atceros, man viņš patika. Traucēja tikai “sportiskā” modeļa viltus sportiskums. Ar šo elektrisko UX viss ir citādi. Nu, ne viss, bet tas tomēr atšķiras. Tīri pēc sajūtām.
Auto viennozīmīgi ir dinamisks. Kā jau visi elektromobiļi - no nulles tas paātrinās zibenīgi ātri. Tas nespēj sasniegt lielus ātrumus ļoti strauji, bet klasiskajos pilsētas ātrumos - raķete. Bet! Auto ir smags. Kā jau elektromobilis. Un tas nozīmē, ka tam ir patīkamāka, vienmērīgāka gaita. Nav gluži peldoša vanna kā LS vai pat RX, bet tomēr - daudz patīkamāk braukt, kā cietajos, nervozajos “sporta” krosoveros.
Pats auto gan ir pārsteidzoši vecmodīgs. Un arī tas man patīk. Šeit ir neliels displejs spidometrā, bet, piemēram, baterijas uzlādes līmenis tiek rādīts ar “analogo” bultiņu gluži kā degvielas līmenis “parastajā” auto. Infoizklaides ekrāns ir tālu, maziņš un nav skārienjutīgs - tas jāvada ar skārienpaliktni. Daudzi ļoti sūkstās par šo Lexus skārienpalikti, bet man nav tik skarba attieksme. Drusku jāpiešaujas un tad viss aiziet. Var pat šļūkāt ar kursoru pa ekrānu nemaz neskatoties tam virsū. Tas ko gribētos gan ir vairāk tiešās piekļuves pogas. Divas. Vienu priekš Carplay un vienu klimatam. Viss pārējais tajā ekrānā tāpat ir pilnīgi lieks.
| | | | |
|
| | |
Autors: Kārlis
Auto, Testi |
Rudenī es izbraucu ar Captur spraudņa hibrīdu un tas man kaut kā ne pārāk patika. Šķita, ka hibrīdsistēma nespēj pati sevi saprast. Auto uzvedās neprognozējami. Tāpēc ar bažām skatījos uz šo Clio “parasto” hibrīdu. Bet izrādījās, ka bažām nav pamata. Auto ir ļoti, ļoti feins.
Nu, vismaz tā hibrīda daļa ir ļoti feina. Tā darbojas patiesi nemanāmi. Auto pārslēdzas starp iekšdedzes dzinēju un elektromotru visdažādākajās situācijās un pāreju patiešām nevar just. Kā jau tam būtu jābūt. Ja vien baterija nav izdzīta tukša, tad praktiski vienmēr auto gaitu uzsāks tieši elektro režīmā. Tālāk jau gaitā pieslēgs rūcošo dzinēju. Taču interesanti, ka tīri elektrisko režīmu auto izmanto ne tikai ripinoties pa pilsētu, bet arī braucot pa lielceļiem attiecīgajos ātrumos.
Brauc pa šoseju un pa brīdim tik ieraugi mazo EV indikatoru ekrānā. Tas arī viss, kas liecina par elektrisko gaitu. Auto iet tikpat atsaucīgi un vienmērīgi kā vienmēr. Patiešām prieks braukt.
Naski uzsākot protams darbojas abi motori reizē un elektriskais ar savu momentāno griezes momentu kalpo kā tāda elektriskā turbīna, kas palīdz ieskrieties. Šis nav kaut kāds sporta auto, taču ikdienas braukšanai tas ir ļoti pat dinamisks. Spied tik pedāli un ļaujies elektromotora jaudai.
Braucot es vienmēr izmantoju B režīmu, kas agresīvāk izmanto reģenerāciju. Tas nozīmē, ka atlaižot “gāzes” pedāli auto strauji samazinās ātrumu, jo rites kustību pārvērš atpakaļ elektrībā. Tas nozīmē, ka lielākoties braukt var tikai ar vienu pedāli. Atlaid gāzi un auto sāk bremzēt. Sākumā mazliet jāpiešaujas, bet pēc tam tā ir viena vienīga bauda. Īstās bremzes atliek vien izmantot, lai pilnībā apstātos vai ārkārtas situācijā.
| | | | |
|
| | |
Autors: Kārlis
Auto, Testi |
Man bija uzreiz skaidrs, ka šis auto mani neuzrunās. Tas ir zemais “gludeklis” un tie man šķiet nepraktiski. Tas ir sportisks, tātad vēl nepraktiskāks un neērts ikdienas braukšanā. Plus, tas ir stilīgais auto pēc savas būtības - tātad atkal garām. Man patīk loģiski, praktiski, ērti auto. Shooting Brake taču man nevarētu patikt? Un tad es izbraucu.
Ha! Tas ir brīnišķīgs auto. Jā, jā, dārgs un tā, bet viņš visu dara lieliski. Ir ērts, brauc komfortabli, ir milzīgi ietilpīgs, izskatās lieliski un neēd traki daudz degvielas pat entuziastiskāk braucot. Ja cena nav šķērslis, šis noteikti ir jāizskata. Viennozīmīgi foršāka izvēle par kādu krosoveru.
Šim konkrētajam ir 2 litru TSI dzinējs ar 190 zirgiem. Ir pieejams arī 1.4 hibrīds un 2 litru dīzelis dažādās jaudās. Niknākais ir 320 zirgu TSI. Man gan liekas, ka šim auto nepiestāvētu būt tik niknam. Tas tomēr ir vairāk “grand tour” - ērts tālo braucienu vāģis, nevis karstais skrējējs. Un šādā režīmā ar tiem 190 pietiek atliektiem galiem.
Varbūt pilsētā būtu mazliet neērtāk kā kādu īsāku un augstāku auto, bet nekādu bēdu tāpat nebūs. Nu, dziļā pļavā ar šo neiebrauksi. Tas ir diezgan zems auto. Bet gulošos policistus arī neskrāpē.
Es tiešām jutos pārsteigts cik ļoti man auto patika. Neskatoties uz stilīgo šūtingbreiku (kas nozīmē elegantāka paskata universāli) tas ir ļoti saprātīgs auto. Un ērts! Vai es jau teicu, ka tajā ir ļoti daudz vietas? Gan pašiem, gan mantām? Ja kāds domā par Arteon parasto - saņemieties uz SB! Tas ir to vērts!
| | | | |
|
| | |
Autors: Kārlis
Auto, Testi |
Folksvāgens ir kārtīgi atvēzējies elektromobiļu pasaulē. Vispirms jau pašu ID3 un ID4. Un tam uzreiz pa pēdām šis brīnišķīgais auto - Škoda Enyaq. Tam, savukārt, uzreiz sekoja Audi Q4 un kaut kad drīz jau sagaidīsim kaut ko līdzīgu no Seat. Zem ādas visi šie auto ir vienādi, taču “āda” tos padara būtiski atšķirīgus. Noliekot blakus pat nepateiksi, ka dvīnīši.
Visvairāk šajā ģimenē izceļas ID4. Tas izskatās… dīvaini. Citādāk kā pārējie un citādāk kā ierastie folksvāgeni. Škoda, savukārt, izskatās ļoti škodiski. Saliekot rindā Kamiq, Karoq un Kodaiq, Enyaq šeit perfekti iederas. Varbūt pat pārāk perfekti? Varbūt tam vajadzēja būt mazliet atšķirīgākam, lai vairāk uzsvērtu savu elektrisko būtību? Man jau patīk. Man patīk, ka Škoda ir vienkārši Škoda. Izskatās tāpat, uzvedas tāpat, lietojama tāpat kā visas citas modernās Škodas. Maksā gan… bet par to vēlāk.
Enyaq ir vidēja izmēra krosovers. Kaut kas ļoti līdzīgs Tiguan. Ieskatoties tas ir visai stilīgs auto, bet ja tas uz ielas pabrauks garām - visticamāk pat neatskatīsies. Ja vien zilā numurzīme neliks pievērst papildus uzmanību. Man patīk. Moderns, neuzkrītošs, bet stilīgs. Un praktisks.
Ērts. Iekāp un brauc. Durvju rokturi kā rokturi, stūre kā stūre, pie elektroniskā pārnesumu puļķa arī esam jau pieraduši. Aizmugurē tas pats - ērti iekāpt, ērti sēdēt. Viss pazīstam. Bagāžnieks kā bagāžnieks, plašs, gluds. Ar lielu “slēpto” kasti kurā paslēpt vadus. Pārsteidza gan deguns. Elektromobiļi mūs ir pieradinājuši, ka auto priekšā - vietā kur parasti bija smirdīgs iekšdedzes dzinējs - ir paliela kaste papildus mantu glabāšanai. Zem Enyaq “motora pārsega” gan neko nevarēs noglabāt. Tur ir pilns ar visādiem agregātiem un vadiem un sazinko. Tur nav mantu glabātuves. No vienas puses mazliet apbēdinoši, no otras - nu netrūkst šajā auto vietas. Visu būs kur nolikt.
| | | | |
|
| | |
Autors: Kārlis
Auto, Testi |
Šo es sen gaidīju. Jaunais Loģiskais auto. Jaunais nepārspīlētais auto. Jaunais budžeta auto. Mazākais un lētākais Dacia auto. Nu, ok, šis konkrēti tagad ir īpašajā Stepway versijā, kur tas vismaz vizuāli cenšas izlikties par krosoveru. Es gan teiktu, ka tas ir pilnīgi lieki - vienkāršam auto ir jābūt vienkāršam, bet, nu, cilvēkiem patīk tāds “bezceļu” imidžs.
Vislielāko sajūsmu šajā auto man izraisīja telefonu turētājs. Tas ir iebūvēts! No ražotāja! Tev nav nekas jālipina pie logiem vai jāmauc ventilācijas spraugās - blakus ekrānam ir turētājs. Tas nav pats dižākais, taču tas droši noturēs pat vislielākos mūsdienu telefonus. Es esmu vienkārši sajūsmā. Beidzot kāds ir padomājis par reālo situāciju. Visādos jaunajos auto ir visādi bezvadu uzlādes plauktiņi, kas izklausās dikten forši, taču tie visi ir kaut kur dziļi iebāzti un nolikti tādā leņķī, ka telefons nav redzams un nav lietojams. Protams, visi Carplay un Android Auto ir forši, bet grozies kā gribi, tāpat regulāri nākas pabakstīt telefonu pašu. Un tas ir tik brīnišķīgi, ka beidzot ir auto, kas ļauj to ērti darīt. Es pa lielam ar šo varētu beigt stāstu - es tiešām esmu sajūsmā, ka kāds domā par praktisko lietojamību, nevis tikai par stilīgo izskatu.
Šis auto ir diezgan diži aprīkots un tam ir arī paliels ekrāns ar to pašu Carplay. Turklāt tas ir visai ērti lietojams - auto neuzmācās ar savu sistēmu un ļauj normāli lietot telefona aplikāciju. Daļēji arī tāpēc, ka šim auto ekrānā nav iebāzta klimata kontrole. Arvien ir pieejamas fiziskas podziņas, ko var ērti grozīt gan ar cimdiem rokās, gan neskatoties virsū… Šī nu jau ir ekstra, jo teju visiem jaunajiem auto, klimats ir ieslēpts ekrāna izvēlnē.
| | | | |
|
| | |
Autors: Kārlis
Tehnika, Testi |
Es esmu Buds austiņu fans. Lietoju tās nu jau pāris gadus. Manām vajadzībām tās ir perfektas. Gan pašas pirmās Buds, gan pērnā gada Buds+. Mazas, bet ērtas, skan diži vismaz manām ausīm, viegli vadāmas ar skārienjutīgo virsmu. Lieliskas. Turklāt es tās lietoju ar aifonu, un man nav pieejamas to papildus iespējas, tikai plika atskaņošana. Man ar to pietiek un visiem droši iesaku Buds un Buds+.
Bet nu klāt ir Buds Pro un pēc nosaukuma spriežot visam būtu jābūt vēl dižākam, vēl labākam. Tomēr… nav. Un šausmīgi banāla iemesla pēc - tām ir štruntīgs dizains.
Austiņas ir pārāk mazas, tām ir pārāk gluda forma un nav izteikta smaguma centra. Tās ir ļoti grūti noturēt pirkstos un pareizi ielikt ausīs. To darot nepārtraukti es nejauši saspaidu play/pause uz skārienjutīgās virsmas. Turklāt ar pašām austiņām bēda vēl nebeidzas. Arī kārbiņa ir apbrīnojami neērta. Ta vairs nav garena, bet kvadrātiska un atverama kā gredzenu kastīte - ar vāku visā kārbiņas apjomā. Atvērtā veidā kārbiņu ir neticami grūti noturēt rokās un no tās izņemt mazās slidenās austiņas ir vēl grūtāk. Tas ir vesels process, kas jādara ļoti uzmanīgi.
Un tas ir šausmīgi skumji. Jo visādi citādi šīs ir lieliskas austiņas. Baterija darbojas ilgi, skaņa ir izcila, trokšņu slāpēšana darbojas ļoti labi. Varbūt ne tik labi, kā citām, bet absolūti pietiekoši. Tāpat austiņām ir “caurspīdīguma” režīms, kad tās ārējos trokšņus neslāpē un ļauj dzirdēt apkārt notiekošo. Ļoti viegli to ieslēgt izslēgt vienkārši piesitot pirkstu pie skārienjutīgās virsmas.
| | | | |
|
| | |
Autors: Kārlis
Auto, Testi |
Sāksim ar ziloni istabā - tas nosaukums ir jocīgs. Kaut kāda sēņu marinēšana? Kas to lai zina. Bet - paliek atmiņā un piesaista uzmanību. Manuprāt tāda arī bija ražotāja ideja, lai piesaistītu uzmanību jaunajam zīmolam, iedot auto savdabīgu nosaukumu. Pie tam fonētiski tas labi pieder šim auto - FoRmentoR - RRR - izklausās jaudīgi. Un ir!
310 zirgi. Tas tomēr ir riktīgi daudz. Ok, tam psihajam Audi bija 600, bet tas arī maksāja teju piecreiz vairāk. Bet 300 zirgi “kompaktniekam” mūsdienās ir daudz. Un viņus visus var labi just. Īpaši sniegā, kad visi četri rati met sniegu pa gaisu. Sen man jaudīgs auto nebija izraisījis smaidu. Laikam tāpēc, ka parasti tos jaudīgos sanāk lietot vasarā, kad uz sausiem ceļiem ar labu saķeri tos ir neiespējami izbaudīt.
Formentors būtībā ir Seat Leon. Kas būtībā ir Volkswagen Golf. Kas ir tas pats Škoda Octavia utt. Tikai šis auto ir mazliet augstāks, protams, pilnpiedziņas un vizuāli visai agresīvs. Man parasti nepatīk tā pārspīlētā “agresija”, bet šim auto tas patiešām piestāv. Sākot jau ar pašu “tribal” stila logo. Un bronzas akcenti lieliski iederas. Uzslavas zīmola izstrādātājiem.
Kā parasti es priecātos, ja auto virsbūve būtu mazliet augstāka. Nevis pacelta augstāk, bet pastiepta augstāk. Dikti jālokas tomēr, lai iesēstos. It īpaši tagad ziemā, kad savilktas piecas pufaikas. Iekšā tikušam ir ērti. Sēdekļi ir “sportiski”, bet nav cieti. Arī garākā ceļā var justies ērti.
Stūre ir stilīga un Start poga uz tās arī ir visai amizanti. Tiesa, trīs dienās tā arī nepieradu pie tās novietojuma un katru reizi iekāpjot bakstīju pirkstu kaut kur panelī zem spidometra. Otra apaļā poga uz stūres pārslēdz braukšanas režīmus un par tiem gan es gribu paburkšķēt. Pirmkārt pogu spaidot displejā mainās tikai viena mazmazītiņa ikona. Nekādi uzraksti vai lielas animācijas - tikai maza ikoniņa augšpusē. Turklāt ej tu saproti ko tā nozīmē. Un režīmu tur ir par daudz. Pilnīgi pietiktu ar trim - komforta/eko, sporta un bezceļu. Bet pa vidu vēl ir nekam nevajadzīgs “parastais” un pielāgojamais. Lieki.
| | | | |
|
| | | |
... |
