Autors: Kārlis
Brīnišķīgs, tikai nenormāli dārgs - Škoda Enyaq elektromobilisAuto, Testi Folksvāgens ir kārtīgi atvēzējies elektromobiļu pasaulē. Vispirms jau pašu ID3 un ID4. Un tam uzreiz pa pēdām šis brīnišķīgais auto - Škoda Enyaq. Tam, savukārt, uzreiz sekoja Audi Q4 un kaut kad drīz jau sagaidīsim kaut ko līdzīgu no Seat. Zem ādas visi šie auto ir vienādi, taču “āda” tos padara būtiski atšķirīgus. Noliekot blakus pat nepateiksi, ka dvīnīši.
Visvairāk šajā ģimenē izceļas ID4. Tas izskatās… dīvaini. Citādāk kā pārējie un citādāk kā ierastie folksvāgeni. Škoda, savukārt, izskatās ļoti škodiski. Saliekot rindā Kamiq, Karoq un Kodaiq, Enyaq šeit perfekti iederas. Varbūt pat pārāk perfekti? Varbūt tam vajadzēja būt mazliet atšķirīgākam, lai vairāk uzsvērtu savu elektrisko būtību? Man jau patīk. Man patīk, ka Škoda ir vienkārši Škoda. Izskatās tāpat, uzvedas tāpat, lietojama tāpat kā visas citas modernās Škodas. Maksā gan… bet par to vēlāk.
Enyaq ir vidēja izmēra krosovers. Kaut kas ļoti līdzīgs Tiguan. Ieskatoties tas ir visai stilīgs auto, bet ja tas uz ielas pabrauks garām - visticamāk pat neatskatīsies. Ja vien zilā numurzīme neliks pievērst papildus uzmanību. Man patīk. Moderns, neuzkrītošs, bet stilīgs. Un praktisks.
Ērts. Iekāp un brauc. Durvju rokturi kā rokturi, stūre kā stūre, pie elektroniskā pārnesumu puļķa arī esam jau pieraduši. Aizmugurē tas pats - ērti iekāpt, ērti sēdēt. Viss pazīstam. Bagāžnieks kā bagāžnieks, plašs, gluds. Ar lielu “slēpto” kasti kurā paslēpt vadus. Pārsteidza gan deguns. Elektromobiļi mūs ir pieradinājuši, ka auto priekšā - vietā kur parasti bija smirdīgs iekšdedzes dzinējs - ir paliela kaste papildus mantu glabāšanai. Zem Enyaq “motora pārsega” gan neko nevarēs noglabāt. Tur ir pilns ar visādiem agregātiem un vadiem un sazinko. Tur nav mantu glabātuves. No vienas puses mazliet apbēdinoši, no otras - nu netrūkst šajā auto vietas. Visu būs kur nolikt.
Šis konkrētais ir aprīkots ar šobrīd lielāko akumulatoru - 82 kWh. Tas nodrošina 150kW (apmēram 200 Zs) jaudu motoram un - tas cipars, kas mums interesē visvairāk runājot par elektromobiļiem - 510 kilometru sniedzamību. Tātad ar vienu “bāku” var nobraukt ap 500 kilometriem. Nu, tā sola ražotājs. Optimistiski, bet nav daudz melots. Daudz maz prātīgi braucot 450 varēs nobraukt bez bēdu. Un tas ir atliektiem galiem pietiekoši. Protams, protams, ar Octavia dīzelīti var novilkt tūkstoti, bet reāli ja elektroauto sniedzamība ir virs 300 - tad tas ir normāli un bez stresa lietojams ikdienā. Vienmēr jau būs kāds, kas regulāri nobrauc vairāk - tam tad šāds auto nederēs. Neko darīt.
Šobrīd šis ir dārgākais aprīkojums. Lētākais ir 62 kWh, 390 km un 55 kWh, 340 km versijas. Tiem attiecīgi ir mazāk nikni dzinēji. Tāpat gana jaudīgi, bet ne tik lecīgi.
Lekties, protams, gribas. Absolūtajos ciparos, šis nu nekādi nav fiksais auto. Tomēr ieskrējienā no nulles līdz nākamajam luksoforam, tas bez bēdu izkodīs visus “parastos” auto. Tikai ieraugot spogulī kādu Teslu vai Taikanu jāpaliek rāmam un jāsaprot sava vieta krutuma hierarhijā.
Auto sver kādas divas tonnas. Tas ir reāli daudz. Standarta kompaktnieks mūsdienās ir teju divreiz vieglāks. Visu šo masu paģēr baterijas. Braucot šo masu var just. Tā netraucē, bet var just. Visvairāk uz ceļa nelīdzenumiem-šūpotājiem. Auto ļoti ātri noslāpē šo šūpojienus, bet nepārprotami var just, ka tiek savaldīta liela masa.
Šim konkrētajam ir vairāki braukšanas režīmi. Ir arī Sport, kuru gan nevajadzētu lietot, jo auto paliek pārmērīgi stingrs mēģinot izlikties par sportisku un mēģinot savaldīt tās savas tonnas. Ir arī parastais braukšanas režīms, pielāgojamais un komforta. Es, kā parasti, balsoju par komforta režīmu. Es vispār nesaprotu kāpēc automobiļos sportiskums tiek uzskatīts par augstāko sasniegumu pēc kā jātiecas. Lielākoties ikdienā mēs taču gribam vienkārši justies ērti. Komforta režīms Enyaqā arī ir tas prātīgākais, jo sabalansē atsaucību ar vienmērīgu gaitu. Es pat teiktu, ka komforta režīmam būtu jābūt normālajam un papildus ir vajadzīgs vēl komfortablāks komforta režīms. Auto ir smags, ļausim tam smagi “peldēt”. Bet, nu, labi, šobrīd visi grib baudīt mežonīgos paātrinājumus un tāpēc izvēlēta tiek mazliet sportiskāka gaita. Viens gan mani pamatīgi kaitina - auto spītīgi uzstāj to savu normālo režīmu un ne par ko neatceras manis izvēlētos uzstādījumus. Varbūt pielāgojot Lietotāja Kontu iespējams piespiest auto atcerēties kādā režīmā es VIENMĒR gribu braukt.
Par tiešsaistē reģistrējamu lietotāja kontu automobilī tas gan ir cits bēdu stāsts, par ko šoreiz negaudīšos. Tikai skumji nopūtīšos par nevajadzīgi sarežģītām lietām.
Runājot par sarēzģītām lietām, parunāsim par uzlādi. Pirmkārt jau par pašu ideju kā elektromobili ir jālādē. Sākotnēji mums visiem likās, ka pareizais veids ir katru nakti auto spraust mājās pie vada. Un tad sākās lieli joki par garu pagarinātāju stiepšanu no septītā stāva. Bet izrādās, ka tāpat kā benzīna auto nav jāatstāj uz nakti DUSā, arī elektromobili nevajag katru nakti lādēt. Vidēji mēs nobraucam zem 100 kilometriem dienā. Tas nozīmē, ka šādu 82kWh auto mums ir jālādē katru ceturto dienu. Ja plānojam garāku braucienu, tad, protams, atsevišķi jāuzlādē. Bet ikdienā par lādēšanas biežumu nav ko īpaši saspringt. Kad iet uz beigām un ir laiks - dodies pie štepseļa.
Problēmas gan sākas dodoties pie štepseļa. Latvijā arvien ir katastrofāli maz to štepseļu. It kā daudz absolūtajos ciparos, taču jāņem vērā, ka pat, ja uzlādes punktā ir divi vadi - vienlaicīgi lādēties var tikai viens auto. Un tad sākas loterija - vai aizbraucot uz uzlādes punktu tu reāli tiksi pie vada. Varbūt tur kāds jau ir priekšā un tev atliek vien minēt cik ilgi būs jāgaida. Elektrum un E-mobi aplikācijas gan parādīs, ja štepselis aizņemts vai brīvs, bet loterija tāpat paliek. Un tas traucē justies brīvi ar elektromobili. Nevis paša auto sniedzamība, bet brīvā štepseļa meklēšana.
Es jau nesaku, ka vienmēr visi vadi aizņemti. Bet ja ir - būs jādomā ko darīt. Tāda pati problēma būtu, ja DUSu būtu desmitreiz mazāk. Īsāk sakot valstij jāattīsta infrastruktūra.
Ir, protams, arī variants pašam mājās uzstādīt 11kW lādētāju. Pirmkārt gan vajadzēs saprast vai mājas pieslēgums to nodrošina un tad vajadzēs iztērēt 1200 eiro nopērkot no Škodas lādēšanas aparātu. Un tad vēl vajadzēs samaksāt 600 eiro par kabeli (un jūs raudājāt, kad Apple par iPhone vadu prasīja 30 eiro…) un vēl 500 eiro par mašīnā iebūvētu lādētāju, ja gribēsiet izmantot ātro uzlādi no publiskajiem punktiem. Visai lieli cipari sāk grozīties, vai ne? Un tas ir nemaz nesākot runāt par paša auto aprīkojumiem un cenām.
Bet, nu, sāksim. 46 tūkstoši. Tā ir sākumcena šim 82kWh modelim. Ja pietiek ar mazāku bateriju, tad cenas sākas no 36 tūkstošiem. Un tad sākas visādi gribuļi - gribas izvēlēties krāsu? Vēl 600 eiro. Gribas bezatslēgas “iedarbināšanu” - pusotrs tūkstotis. Navigāciju ar smukajām bultiņām stiklā? Vēl pusotrs tūkstotis. Saskaitām kopā un mūsu foršā Škodiņa pēkšņi maksā kaut kādus 70 tūkstošus eiro. Es atvainojos?
Un tad ir pati uzlāde. Es pieslēdzos pie Elektrum darba stāvvietā. Apmēram stundas laikā auto uzēda apmēram 100 kilometrus. Samaksāju par to trīs eiro trīsdemit. 3 eiro par 100 kilometriem. Ēm. Nu tas noteikti ir mazāk kā ierasts, bet ar to pašu Škodas dīzelīti varam iekļauties drusku virs četriem eiro uz 100 kilometriem. Matemātika nestrādā. Grozi kā gribi. Ir jānobrauc traki daudz kilometru, lai elektromobiļa pirkums vispār sāktu atpelnīt sevi. Nu traki daudz jānobrauc.
Bet tā nav īsti Škodas vaina. Nevar visu pārmest pašam auto. Lielo daļu atbildības tomēr jāuzņemas valstij. Mums arvien nav nekādu īstu bonusu elektromobiļu pircējiem. Nekādas atlaides ne pirkumam, ne uzlādēm.
Un, protams, arī paši ražotāji nesteidz izlaist īpaši lētus elektromobiļus. Jo pircējiem interese ir. Un ja jau ir interese, tad atradīs arī naudu. Ne velti šobrīd pārsvarā iznākt tikai īpaši dārgi auto un auto īpaši dārgos aprīkojumos. Tas pats “golfs” - ID3 sākumā pieejams īpaši dārgā 1st edition versijā. Lai jau. Lai jau ražotāji nosmeļ naudiņu no tiem, kas var atļauties un nespēj paciesties. Mēs pārējie tikmēr gaidīsim, kad ar šo sapelnīto naudu tiks izstrādāti patiesi lēti un lēti lietojami elektromobiļi. Dacia? Kur kavējas solītais Spring?
Enyaq ir brīnišķīgs auto. Prātīgs, ērts, veikls. Ir bauda braukt. Es tiešām vienu vakaru pavadīju vienkārši braukājot apkārt, tāpat, bez vajadzības, tāpēc, ka forši. Tik tā cena, tā cena… Šobrīd arvien nenormāla.
|