Autors: Kārlis
Renault Clio E-Tech hibrīds Auto, Testi  Rudenī es izbraucu ar Captur spraudņa hibrīdu un tas man kaut kā ne pārāk patika. Šķita, ka hibrīdsistēma nespēj pati sevi saprast. Auto uzvedās neprognozējami. Tāpēc ar bažām skatījos uz šo Clio “parasto” hibrīdu. Bet izrādījās, ka bažām nav pamata. Auto ir ļoti, ļoti feins.
Nu, vismaz tā hibrīda daļa ir ļoti feina. Tā darbojas patiesi nemanāmi. Auto pārslēdzas starp iekšdedzes dzinēju un elektromotru visdažādākajās situācijās un pāreju patiešām nevar just. Kā jau tam būtu jābūt. Ja vien baterija nav izdzīta tukša, tad praktiski vienmēr auto gaitu uzsāks tieši elektro režīmā. Tālāk jau gaitā pieslēgs rūcošo dzinēju. Taču interesanti, ka tīri elektrisko režīmu auto izmanto ne tikai ripinoties pa pilsētu, bet arī braucot pa lielceļiem attiecīgajos ātrumos.
Brauc pa šoseju un pa brīdim tik ieraugi mazo EV indikatoru ekrānā. Tas arī viss, kas liecina par elektrisko gaitu. Auto iet tikpat atsaucīgi un vienmērīgi kā vienmēr. Patiešām prieks braukt.
Naski uzsākot protams darbojas abi motori reizē un elektriskais ar savu momentāno griezes momentu kalpo kā tāda elektriskā turbīna, kas palīdz ieskrieties. Šis nav kaut kāds sporta auto, taču ikdienas braukšanai tas ir ļoti pat dinamisks. Spied tik pedāli un ļaujies elektromotora jaudai.
Braucot es vienmēr izmantoju B režīmu, kas agresīvāk izmanto reģenerāciju. Tas nozīmē, ka atlaižot “gāzes” pedāli auto strauji samazinās ātrumu, jo rites kustību pārvērš atpakaļ elektrībā. Tas nozīmē, ka lielākoties braukt var tikai ar vienu pedāli. Atlaid gāzi un auto sāk bremzēt. Sākumā mazliet jāpiešaujas, bet pēc tam tā ir viena vienīga bauda. Īstās bremzes atliek vien izmantot, lai pilnībā apstātos vai ārkārtas situācijā.
Diemžēl B režīmā auto neprot apstāties pa visam. Tas sabremzēsies līdz ļoti nelielam ātrumam un tad turpinās ripot. Es dikti priecātos, ja visi elektriskie un hibrīdauto tomēr prastu B režīmā apstāties pavisam. Braukšana ar vienu pedāli ir kolosāli ērta.
Dzīve salonā arī ir diezgan ērta. Vismaz priekšā. Aizmugurē gan ir šauri. Šis ir mazs auto. Kaut gan nē, precizēšu - tas ir neliels auto, bet tam ir maz vietas aizmugurē. Kārtējā nodeva sportiskajai formai un zemajai virsbūvei. Laikam jau var pieņemt, ka Clio lielākoties izvēlēsies tie, kas pārsvarā brauc vieni vai divatā, bet man kā parasti gribētos, lai automobiļi ir mazliet praktiskāki un ērtāki.
Par gaitu te grūti sūdzēties. Clio labi prot Latvijas ceļus un braukšana ir gana komfortabla un stabila.
Par cenu gan vienmēr var pasūdzēties. Parastais Clio sākas no 12 tūkstošiem. Hibrīds - no 20. Tas ir diezgan nežēlīgi. Protams, atšķiras aprīkojuma līmeņi, bet vienalga. Uzcenojums par teorētiski mazliet ekonomiskāku auto ir diezgan nenormāls. Jo īpaši ņemot vērā, ka dīzeļu vispār vairs nav. Ja vēl nesen varējām piemaksāt pāris tūkstošus un tikt pie patiesi ekonomiska dīzeļa, tad šobrīd tādas opcijas vairs nav.
Man savā testa braucienā vidējais patēriņš sanāca ap 4.4 litriem. No vienas puses maz. No otras puses iepriekšējās paaudzes Clio ar dīzeli man spēja panākt 3.2 litru patēriņu. Mazliet stulbi piemaksāt tik lielu cenas starpību un neiegūt reālu ekonomiju. Protams, ir forši uzsākt braukt bez skaņas un samazināt izmešus pilsētā, bet būsim godīgi - pircējam parasti tomēr rūp samazināt savus izdevumus. To diemžēl šis konkrētais auto nepalīdzēs panākt.
Bet nu tādā laikā dzīvojam. Šķiet tūliņ, tūliņ jau jābūt klāt demokrātiskajiem elektromobiļiem, bet vēl tomēr tur neesam. Pagaidām elektromobiļi arvien maksā krietni, krietni virs 30 tūkstošiem, kas pilnībā izslēdz tos no potenciālā saraksta lielākajai daļai auto pircēju. Drīzumā gan šajā jomā gaidāmi būtiski pavērsieni. Piemēram, jau rudenī klāt būs elektriskā Dacia, kas maksās zem 20 tūkstošiem. Interesanti, vai ne?
|
