Autors: Kārlis
Mobilie |
Pastardienas modinātājs. Tu izvēlies savu “vēlamo” scenāriju un liecies uz auss. Opcijas ir dažas, viena par otru jaudīgāka. Neatgriezeniskas klimata izmaiņas. Kodolkarš. Asteroīds. Supervulkāns. Un ļauns mākslīgais intelekts. Kurš ir tavs mīļākais variants?
Aplikācija pieejama aifoniem. Diemžēl man nācās vilties, jo tā nedarbojas tā, kā es biju iedomājies. Man likās, ka aplikācija mani pamodinās tad, kad nu pienāks šis liktenīgais notikums. Taču izrādās tā darbojas vienkārši kā modinātājs - modinās izvēlētajā laikā, taču ar specifisku paziņojumu.
| | |
| |
|
| | |
Autors: Kārlis
Mobilie |
Es ienīdu FaceID no pirmās dienas. Man tas likās tik nejēdzīgs risinājums jau atrisinātai problēmai. Pilnīgi visās jomās tas ir nejēdzīgāks par TouchID pirkstu lasītāju. Un tad atnāca kovids un parādīja vēl kādu kapitālu FaceID trūkumu - tas nesaprot seju ar masku.
Pirmo reizi ar to tā pa īstam saskāros pērn vasarā olimpiādē, kur maskas bija obligātas visu laiku, jebkur izejot no viesnīcas. Tas nozīmēja, ka sešciparu kodu es telefonā dabūju ievadīt burtiski simtiem reižu dienā. Katru reizi es nolādēju Kuku par šo brīnišķīgo jaunievedumu. Kāpēc pilnīgi visi citi ražotāji spēj iestrādāt arī pirkstu lasītāju, bet Apple nē? Jo ej ieskrieties, tāpēc!
Bet, nu, beidzot šim murgam (tikai FaceID, diemžēl ne kovidam) iespējams ir pienākušas beigas. Tieši divus gadus pēc pandēmijas sākuma, Apple beidzot ir iemācījis aifoniem atpazīt seju ar masku.
Uzinstalēju.
| | | | |
|
| | |
Autors: Kārlis
Auto, Testi |
Zinu, zinu, virsraksts ir kapitāli banāls. Bet toties ļoti tematisks. Spring ir pirmā pavasara bezdelīga - pirmais elektromobilis par salīdzinoši nelielu cenu. Jā, tā nav Tesla, tā nav pat Zoja, taču šis ir ļoti būtisks auto. Tam ir viens uzdevums - mainīt pašreizējo stagnējošo elektromobiļu tirgu. Jā, es paskaidrošu ko ar to domāju.
Tie, kas lasa Kakao regulāri, būs ievērojuši, ka es regulāri sūkstos par automobiļu cenām. Jā, forši auto, jā labi iet, bet ellīgi dārgi. Jo īpaši tas attiecināms uz elektromobiļiem. Tehniski nekas neliedz uzražot lētu elektromobili. Bateriju tehnoloģija un kopējā EV situācija ir pamatīgi attīstījusies līdz tādam līmenim, kad tā vairs nav primāri eksperimentāla tehnoloģija. Plašam patēriņam elektromobiļus ražo jau desmit gadus. Sākotnēji šie auto bija ļoti dārgi, jo tehnoloģija bija jauna (es runāju par mūsdienu EV tehnoloģiju; to, ka elektromobiļi parādījās jau 19. gadsimtā mēs visi zinām), taču ar laiku tā ir atstrādāta un kļūst lētāka. Es nesaku lēta, bet lētāka. Taču elektromobiļu cenas arvien ir nejēdzīgi augstas. Teslas par simts tūkstošiem, folksvāgeni par piecdesmit, reno par trīsdesmit. Tas ir nejēdzīgi daudz. Un nepamatoti. Tas ir, nepamatoti no pircēju viedokļa. No otras puses - ražotāja viedokļa, protams, tas ir ir pats saldumiņš.
Šobrīd autobraucēji lavīnveidā sāk pieņemt elektromobiļus un sāk tīkot pēc tādu iegādes. Tātad pieprasījums ir milzīgs. Tātad cilvēki *grib* pirkt. Un ja tu *gribi*, tad maksā! Tāpēc ražotāji sākotnēji piedāvā īpaši dārgus, dārgi aprīkotus elektromobiļus. Pat lētāka segmenta auto tiek vispirms piedāvāti īpaši dārgās komplektācijās. Sak, ja tik ļoti gribi, tad maksā.
Pats par sevi jau tas nav nekas slikts. Biznesu uzdevums ir pelnīt un ja cilvēkiem ir lieka nauda - uz priekšu! Tomēr drusku kremt, ka no šī foršā un [lokālajai] videi draudzīgā transporta tirgus ir izstumti “parastie” cilvēki. Tie, kas līdz šim skatījās uz “golfiņu” par divdesmit tūkstošiem, redz, ka tāda paša labuma elektromobilis ir vismaz trīsdesmit vai četrdesmit tūkstoši. Gauži. Un tad pēkšņi - Spring!
| | | | |
|
| | |
Autors: Kārlis
Auto, Testi |
R un Allspace. Arī Allspace ir R, bet tas ir citādāk. Tas nav īstais R. Toties R… rrr, tas tik ir R!
Nu, tā, īsumā. Viss taču saprotams?
Allspace ir mazliet garumā pastiepts Tiguan, kuram ir ierīkota arī trešā sēdekļu rinda. Teorētiski septiņiem cilvēkiem. Savukārt R ir īpaši jaudīgs auto, kas patiks tiem, kas vienmēr visur kavē. Vai vienkārši grib baudīt braukšanu ar sparīgu ieskriešanos un spēcīgiem trokšņiem izpūtējā.
320 zirgspēki un 4.9 sekundes līdz simtam. Nav slikti no ģimenes krosovera. Tā ģimene gan varētu iebilst pret sparīgo braukšanu. Auto ļauj diezgan labi ālēties gan šurpu turpu, gan uz sāniem. Tas ir - tas labi turas uz ceļa un aicina braukt drusku bezatbildīgi. Līkumos doties daudz ātrāk kā ierasts. Ātrāk sperties no tiem ārā un visādi citādi izbaudīt braukšanu. Protams, šis ir krosovers nevis zemais auto, tāpēc nevar aizmirst paaugstināto smaguma centru.
Man laimējās ar auto izbraukt gan pa sausiem, gan sasnigušiem ceļiem. Tā kā neesmu liels ātruma [pārsniegšanas] fans, tad lielāku prieku guvu ālējoties pa sniegu. Auto uzvedas ļoti kārdinoši un baudāmi. Un paredzami. Un kas priecē - tas nekratās. Protams, tas ir stingrs un nezvalstās, bet tas arī nekratās. Īpaši tad, ja izvēlas komforta režīmu, protams, apvienojumā ar sporta režīma piedziņu.
Īsāk sakot ir jautri ar R. Es neesmu sajūsmā par zilajiem akcentiem salonā, bet visādi citādi tas ir Tiguan kā Tiguan. Paredzams, saprotams. Ērts un loģisks. Izņemot tās skārienjutīgās pogas uz stūres, par kurām es nekad nebeigšu sūkstīties.
| | | | |
|
| | |
Autors: Kārlis
Auto, Testi |
Prezentācijas bukletā ir veselas septiņas lapas kurās uzskaitīti visādi labumi, daudzi no kuriem šim auto ir ieviesti pirmo reizi. Tie visi ir jau redzēti citur, daudz, bet šai - mazākajai un lētākajai Škodai tie ir pirmo reizi. Ir tādi sīkumi kā krāsainās gaismas strīpiņas un ekrāns spidometrā, bet ir arī ļoti vērtīgas lietas. Piemēram drošības asistenti, apsildāma stūre un logs, telefona bezvadu lādētājs. Protams, arī stilīgs dizains, bet citādāk jau nevar.
Auto ir drusku lielāks kā iepriekš, bet liels tas nav. Vietas pietiek, bet pāri nepaliks. Kā ierasts, es priecātos, ja auto būtu pastiepts augstāks. Visiem būtu ērtāk. Bet tad jau tas neizskatīsies tik stilīgi. Pie stūres iekārtoties man nav nekādu bēdu. Sēdeklis ir adekvāts, viss pietiekami regulējas, visu var aizsniegt un pārskatīt. Par vietu aizmugurē man teica, ka es tur nevarēšot iekāpt. Izaicinājums pieņemts! Iekāpu! Un ziniet - nebija tik traki. Es “aiz sevis” varu sēdēt. Kājas, protams jātur plati, bet galvai un pašam vietas pietiek. Pēdējā laikā pierasts, ka tieši galvai tiek atstāts par maz vietas, bet šeit ar to bēdu nav. Nu, labi, ikdienā es negribētu tur rāpties iekšā un ārā - aizmugurē - jo tas nav diez ko ērti.
Atpakaļ pie stūres. Man patīk kā izskatās Škodu jaunā stūre, bet man ne pārāk patīk to lietot. Tās grozāmās skaļuma un ekrāna pogas izskatās super stilīgas, bet braucot tomēr ērtāk ir spiest nevis griezt. Visvairāk gan mani kaitina kruīza kontroles vadība, kas joprojām dzīvo uz atsevišķa puļķa zem stūres. Nu, varbūt šim “mazajam un lētajam” auto to var piedot, bet vispār šī lieta jau sen bija jālikvidē un pogas jāizvieto uz stūres.
Šis konkrētais auto ir labi aprīkots. Ļoti labi. Tam nav viss viss, bet ir ļoti daudz kas. Piemēram liels ekrāns instrumentu panelī. Tajā var mainīt kādus piecus dažādus izkārtojumus. Spidometrs pa vidu, spidometrs sānos, karte pa vidu, nekas pa vidu utt. Es vienmēr nobrīnos par šiem, jo nesaprotu kurš grib ar to visu krāmēties. No vienas puses navigācijas karte acu priekšā izklausās baigi labi, bet praksē taču mēs visi tāpat lietojam Waze un to, savukārt, arvien nav iespējams redzēt spidometra ekrānā. Attiecīgi tā smukā karte ekrānā paliek galīgi neizmantota. Tas, kas mani visvairāk priecēja bija “tas foršais škodas ekrāns” kurā redzami ir tikai divi cipari - sniedzamība (atlikušais iespējamais nobraukums) un ātrums. Šajā režīmā auto izslēdz pat degvielas līmeņa rādītāju, jo tas ir lieks - tu taču redzi kilometros cik tālu varēsi vēl braukt. Šis ir brīnišķīgs ekrāns un man ir skumji, ka tas nav pieejams citos VW grupas auto. Ir līdzīgi, bet ne tādi.
| | | | |
|
| | |
Autors: Kārlis
Auto, Testi |
Tā bija pirmā lieta ko man pateica auto saņemot. Tikai nebrauc mežā! Iekāpjot auto ar uzrakstu Jeep, loģiski, ka gribas iebraukt dubļos, uzbraukt kalnā vai pārrāpties kādam akmens bluķim. Bet šis nebūs tas auto. Šis džips ir ikdienai. Pilsētai, …
Nē! Ziniet, es tā padomāju cik tas ir absurdi teikt, ka kāds auto ir paredzēts pilsētai. It īpaši auto ar paaugstinātu virsbūvi. Galu galā jau vecais topgīrs pierādīja, ka pat visnejēdzīgākos Āfrikas bezceļus var izbraukt ar parastu ģimenes universāli. Ja vēl to paceļ drusku augstāk, uzliek labas riepas un iemāca datoram kontrolēt saķeri, tad ar šādu “pilsētas” auto var izbraukt pļavas un kupenas. Mēs kaut kā esam ļoti sabijušies par savu auto patiesajām spējām un ja divreiz gadā jāaizbrauc uz laukiem pa lapām apkritušu ceļu, mēs sev attaisnojam apvidus auto iegādi. Bet reāli taču viss ko vajag ir jēdzīgas riepas un drusku drosmi.
Bet jā, šis nav bezceļu džips. Šis nav ne čerokijs, ne vranglers. Galu galā, šim ir tikai priekšpiedziņa. Un 1.3 litru dzinējs. Amerikāņi droši vien paģībst uz vietas uzzinot dzinēja izmērus, bet mēs šeit jau esam pieraduši pie maziem dzinējiem un zinām, ka tie mūsdienās ir gana jaudīgi.
Raķete, protams, kompass nebūs. Bet tas iet adekvāti. Min tikai pedāļus un skaties uz ceļu! Auto ir ērts. Neskatoties uz itāļu izcelsmi, salonā jūtams izteikts amerikānisms. Lieli kloķi un pogas, mīksti un gana plati sēdekļi un šādas tādas ačgārnības, kas mums šķiet dīvainas, bet viņiem ikdienišķas.
| | | | |
|
| | |
Autors: Kārlis
Auto, Testi |
Viens no gaidītākajiem auto. Kaut kāpēc visi bija sajūsmā, kad ieraudzīja šo auto pirmajos attēlos un nepacietīgi gaidīja iespēju izmēģināt. Feins auto. Tajā ir kaut kas no astoņdesmito nostaļģijas. Plus, protams, divdesmito tehnoloģijas.
Auto ir lielāks nekā izskatās. Bildēs tas tiešām atgādina kaut ko starp astoņdesmito golfu un deviņdesmito deltu, bet dzīvē tas ir tuvāk kaut kādam kaškajam vai tiguānam. Tas ir drusku jocīgi, jo gribas auto uztvert kā mazāku. Protams, nav nekādu iebildumu, ka tas ir gana liels. Tātad gana ietilpīgs. Tas šeit ir galvenais. Salons ir plašs un brīvs un gandrīz ļoti loģisks.
Vienu gan es nesaprotu - kāpēc auto ir iecelts krosoveru klasē. Tam nav pilnīgi nekādu krosoverisku īpašību. Tas vienkārši ir liels hečbeks un par to nav ko kautrēties.
Dizains ir ļoti feins un tas ir papildināts ar dažiem drusku drosmīgiem elementiem. Viena no pamanāmākajām lietām ir “digitālie” lukturi aizmugurē. Tie tiešām izskatās forši, žēl, ka braucot pats nevari tos redzēt. Otra zīmīgā lieta ir plakanais panelis priekšā, bet par to man ir mazāka sajūsma. Grozies kā gribi, tik lielā un spīdīgā plastmasā neizbēgami var redzēt izliekumus un “defektus”. Kad to ievēro, tas traki samazina auto pievilcību. Tāpēc uz to labāk neskatīties. Vispār to varētu aplīmēt ar kādu matēto pārklājumu.
Šobrīd auto izskatās dikti moderns, bet mazliet māc bažas par to kā tas novecos. Vai nebūs tāpat kā ar megani un siviku. Jūs jau uzreiz ziniet, par kuriem ir runa. Kad iznāca - bomba, bet jau pēc pāris gadiem drosmīgais dizains ir novecojis. Es nesaku, ka aijonikam būs tāpat. Tikai mēģinu to iztēloties pēc gadiem septiņiem.
| | | | |
|
| | |
Autors: Kārlis
Auto, Testi |
Šķiet RS Škodām vienmēr ir bijis mazliet kulta statuss. Kaut kas līdzīgs GTI un WRX, tikai, nu, prātīgāk un loģiskāk. Bet arvien diezgan nikni un jaudīgi. Tāpēc RS hibridizēšana sākotnēji liekas mazliet kā zaimošana. Hibrīds taču ir kaut kas lēns un garlaicīgs. Jā un nē. Šajā gadījumā - nē.
RS IV ir dikti interesants kompromiss. Tas ir gandrīz elektromobilis. Un hibrīds. Ja skatās tikai uz hibrīda daļu, tad auto galīgi nešķiet kā RS vērts - 1.4 litru dzinējs un elektromotoriņš… Bet āķis ir tāds, ka šis tomēr ir arī elektroauto. Ar kā jau minēju diezgan niknu elektromotoru.
Tīri elektriskajā režīmā auto var nobraukt 50 kilometrus. Bet šeit nav ātruma vai citu nosacījumu ierobežojumi. Tos 50 kilometrus šis auto ir elektromobilis. Kad 90% lādiņa būs beidzies, auto piešķils arī iekšdedzes dzinēju un pārtaps par hibrīdu. Tālāk tas darbosies klasiskā hibrīda režīmā - uzsāk ar elektromotoru, tad pieslēdz dzinēju, ripojot atslēdz dzinēju, kārtīgi uzminot pieslēdz elektromotoru utt. Visas šīs režīmu maiņas, protams, notiek absolūti nemanāmi.
Hibrīda režīmā elektromotru var uzskatīt kā elektrisko turbīnu un kompresoru. Tas palīdz dzinējam tur, kur tam iet grūtāk - uzsākt no nulles un aizpildīt citas “jaudas bedres”.
Kad lielā baterija ir iztukšota, ar braukšanu vien to nevarēs uzlādēt. Tikai agresīvi/sportiski braucot var “ielādēt” kādus 3-4 elektriskos kilometrus, bet visus 50 nevarēs gan. Lai tos uzlādētu būs jāmeklē štepselis. Un šeit atrodama arī auto lielākā bēda - lēnā uzlāde.
Ražotājs gan to sauc par ātro uzlādi, bet nē, tā ir lēnā uzlāde. Lai ielādētu tos 50 kilometrus pie Type2 štepseļa būs jāpavada četrarpus stundas. Tas ir traki daudz. Ar ātro uzlādi “īstie” elektromobiļi pa šo laiku uzēstu kādus 500 kilometrus. Tātad diemžēl RS IV nevar pielādēt kaut kur pa ceļam. Uzlāde ir jāieplāno iepriekš un mērķtiecīgi un visticamāk tā būs diezgan dārga - publiskie lādētāji mēdz skaitīt naudu ne tikai par kilovatiem, bet arī par laiku. Realitātē tas nozīmē, ka RS IV lādēšana jāparedz mājās (vai darbā), kur to var piespraust pie “parastās” rozetes un atstāt uz nakti. Ja tāda iespēja ir, tad viss forši. Tie 50 elektriskie kilometri pietiks vairumam braucēju ikdienas režīmā. Nebūs jātērē degviela un varēs baudīt klusu un ātru braukšanu.
| | | | |
|
| | |
Autors: Kārlis
Auto, Testi |
Leksusuks. Man patīk Lexus. Viņos ir kaut kaut kas foršs. Ne jau tikai tas pašsaprotamais luksusa dzīves apsolījums, bet tie auto ir tiešām feini un patīkami. Lielākoties tie ir pielāgoti ērtai braukšanai un tikai daži modeļi ir sačakarēti ar sportisko garu. UX arī ir tīri jauks, kaut drusku jau skrien pēc tāda sportiskāka pilsētnieka tēla.
Ar “parasto” UX tikos pirms diviem gadiem. Ja pareizi atceros, man viņš patika. Traucēja tikai “sportiskā” modeļa viltus sportiskums. Ar šo elektrisko UX viss ir citādi. Nu, ne viss, bet tas tomēr atšķiras. Tīri pēc sajūtām.
Auto viennozīmīgi ir dinamisks. Kā jau visi elektromobiļi - no nulles tas paātrinās zibenīgi ātri. Tas nespēj sasniegt lielus ātrumus ļoti strauji, bet klasiskajos pilsētas ātrumos - raķete. Bet! Auto ir smags. Kā jau elektromobilis. Un tas nozīmē, ka tam ir patīkamāka, vienmērīgāka gaita. Nav gluži peldoša vanna kā LS vai pat RX, bet tomēr - daudz patīkamāk braukt, kā cietajos, nervozajos “sporta” krosoveros.
Pats auto gan ir pārsteidzoši vecmodīgs. Un arī tas man patīk. Šeit ir neliels displejs spidometrā, bet, piemēram, baterijas uzlādes līmenis tiek rādīts ar “analogo” bultiņu gluži kā degvielas līmenis “parastajā” auto. Infoizklaides ekrāns ir tālu, maziņš un nav skārienjutīgs - tas jāvada ar skārienpaliktni. Daudzi ļoti sūkstās par šo Lexus skārienpalikti, bet man nav tik skarba attieksme. Drusku jāpiešaujas un tad viss aiziet. Var pat šļūkāt ar kursoru pa ekrānu nemaz neskatoties tam virsū. Tas ko gribētos gan ir vairāk tiešās piekļuves pogas. Divas. Vienu priekš Carplay un vienu klimatam. Viss pārējais tajā ekrānā tāpat ir pilnīgi lieks.
| | | | |
|
| | |
Autors: Kārlis
Auto, Testi |
Rudenī es izbraucu ar Captur spraudņa hibrīdu un tas man kaut kā ne pārāk patika. Šķita, ka hibrīdsistēma nespēj pati sevi saprast. Auto uzvedās neprognozējami. Tāpēc ar bažām skatījos uz šo Clio “parasto” hibrīdu. Bet izrādījās, ka bažām nav pamata. Auto ir ļoti, ļoti feins.
Nu, vismaz tā hibrīda daļa ir ļoti feina. Tā darbojas patiesi nemanāmi. Auto pārslēdzas starp iekšdedzes dzinēju un elektromotru visdažādākajās situācijās un pāreju patiešām nevar just. Kā jau tam būtu jābūt. Ja vien baterija nav izdzīta tukša, tad praktiski vienmēr auto gaitu uzsāks tieši elektro režīmā. Tālāk jau gaitā pieslēgs rūcošo dzinēju. Taču interesanti, ka tīri elektrisko režīmu auto izmanto ne tikai ripinoties pa pilsētu, bet arī braucot pa lielceļiem attiecīgajos ātrumos.
Brauc pa šoseju un pa brīdim tik ieraugi mazo EV indikatoru ekrānā. Tas arī viss, kas liecina par elektrisko gaitu. Auto iet tikpat atsaucīgi un vienmērīgi kā vienmēr. Patiešām prieks braukt.
Naski uzsākot protams darbojas abi motori reizē un elektriskais ar savu momentāno griezes momentu kalpo kā tāda elektriskā turbīna, kas palīdz ieskrieties. Šis nav kaut kāds sporta auto, taču ikdienas braukšanai tas ir ļoti pat dinamisks. Spied tik pedāli un ļaujies elektromotora jaudai.
Braucot es vienmēr izmantoju B režīmu, kas agresīvāk izmanto reģenerāciju. Tas nozīmē, ka atlaižot “gāzes” pedāli auto strauji samazinās ātrumu, jo rites kustību pārvērš atpakaļ elektrībā. Tas nozīmē, ka lielākoties braukt var tikai ar vienu pedāli. Atlaid gāzi un auto sāk bremzēt. Sākumā mazliet jāpiešaujas, bet pēc tam tā ir viena vienīga bauda. Īstās bremzes atliek vien izmantot, lai pilnībā apstātos vai ārkārtas situācijā.
| | | | |
|
| | | |
... |
