Autors: Kārlis
Auto, Testi |
Man bija uzreiz skaidrs, ka šis auto mani neuzrunās. Tas ir zemais “gludeklis” un tie man šķiet nepraktiski. Tas ir sportisks, tātad vēl nepraktiskāks un neērts ikdienas braukšanā. Plus, tas ir stilīgais auto pēc savas būtības - tātad atkal garām. Man patīk loģiski, praktiski, ērti auto. Shooting Brake taču man nevarētu patikt? Un tad es izbraucu.
Ha! Tas ir brīnišķīgs auto. Jā, jā, dārgs un tā, bet viņš visu dara lieliski. Ir ērts, brauc komfortabli, ir milzīgi ietilpīgs, izskatās lieliski un neēd traki daudz degvielas pat entuziastiskāk braucot. Ja cena nav šķērslis, šis noteikti ir jāizskata. Viennozīmīgi foršāka izvēle par kādu krosoveru.
Šim konkrētajam ir 2 litru TSI dzinējs ar 190 zirgiem. Ir pieejams arī 1.4 hibrīds un 2 litru dīzelis dažādās jaudās. Niknākais ir 320 zirgu TSI. Man gan liekas, ka šim auto nepiestāvētu būt tik niknam. Tas tomēr ir vairāk “grand tour” - ērts tālo braucienu vāģis, nevis karstais skrējējs. Un šādā režīmā ar tiem 190 pietiek atliektiem galiem.
Varbūt pilsētā būtu mazliet neērtāk kā kādu īsāku un augstāku auto, bet nekādu bēdu tāpat nebūs. Nu, dziļā pļavā ar šo neiebrauksi. Tas ir diezgan zems auto. Bet gulošos policistus arī neskrāpē.
Es tiešām jutos pārsteigts cik ļoti man auto patika. Neskatoties uz stilīgo šūtingbreiku (kas nozīmē elegantāka paskata universāli) tas ir ļoti saprātīgs auto. Un ērts! Vai es jau teicu, ka tajā ir ļoti daudz vietas? Gan pašiem, gan mantām? Ja kāds domā par Arteon parasto - saņemieties uz SB! Tas ir to vērts!
| | |
| |
|
| | |
Autors: Kārlis
Auto, Testi |
Folksvāgens ir kārtīgi atvēzējies elektromobiļu pasaulē. Vispirms jau pašu ID3 un ID4. Un tam uzreiz pa pēdām šis brīnišķīgais auto - Škoda Enyaq. Tam, savukārt, uzreiz sekoja Audi Q4 un kaut kad drīz jau sagaidīsim kaut ko līdzīgu no Seat. Zem ādas visi šie auto ir vienādi, taču “āda” tos padara būtiski atšķirīgus. Noliekot blakus pat nepateiksi, ka dvīnīši.
Visvairāk šajā ģimenē izceļas ID4. Tas izskatās… dīvaini. Citādāk kā pārējie un citādāk kā ierastie folksvāgeni. Škoda, savukārt, izskatās ļoti škodiski. Saliekot rindā Kamiq, Karoq un Kodaiq, Enyaq šeit perfekti iederas. Varbūt pat pārāk perfekti? Varbūt tam vajadzēja būt mazliet atšķirīgākam, lai vairāk uzsvērtu savu elektrisko būtību? Man jau patīk. Man patīk, ka Škoda ir vienkārši Škoda. Izskatās tāpat, uzvedas tāpat, lietojama tāpat kā visas citas modernās Škodas. Maksā gan… bet par to vēlāk.
Enyaq ir vidēja izmēra krosovers. Kaut kas ļoti līdzīgs Tiguan. Ieskatoties tas ir visai stilīgs auto, bet ja tas uz ielas pabrauks garām - visticamāk pat neatskatīsies. Ja vien zilā numurzīme neliks pievērst papildus uzmanību. Man patīk. Moderns, neuzkrītošs, bet stilīgs. Un praktisks.
Ērts. Iekāp un brauc. Durvju rokturi kā rokturi, stūre kā stūre, pie elektroniskā pārnesumu puļķa arī esam jau pieraduši. Aizmugurē tas pats - ērti iekāpt, ērti sēdēt. Viss pazīstam. Bagāžnieks kā bagāžnieks, plašs, gluds. Ar lielu “slēpto” kasti kurā paslēpt vadus. Pārsteidza gan deguns. Elektromobiļi mūs ir pieradinājuši, ka auto priekšā - vietā kur parasti bija smirdīgs iekšdedzes dzinējs - ir paliela kaste papildus mantu glabāšanai. Zem Enyaq “motora pārsega” gan neko nevarēs noglabāt. Tur ir pilns ar visādiem agregātiem un vadiem un sazinko. Tur nav mantu glabātuves. No vienas puses mazliet apbēdinoši, no otras - nu netrūkst šajā auto vietas. Visu būs kur nolikt.
| | | | |
|
| | |
Autors: Kārlis
Auto, Testi |
Šo es sen gaidīju. Jaunais Loģiskais auto. Jaunais nepārspīlētais auto. Jaunais budžeta auto. Mazākais un lētākais Dacia auto. Nu, ok, šis konkrēti tagad ir īpašajā Stepway versijā, kur tas vismaz vizuāli cenšas izlikties par krosoveru. Es gan teiktu, ka tas ir pilnīgi lieki - vienkāršam auto ir jābūt vienkāršam, bet, nu, cilvēkiem patīk tāds “bezceļu” imidžs.
Vislielāko sajūsmu šajā auto man izraisīja telefonu turētājs. Tas ir iebūvēts! No ražotāja! Tev nav nekas jālipina pie logiem vai jāmauc ventilācijas spraugās - blakus ekrānam ir turētājs. Tas nav pats dižākais, taču tas droši noturēs pat vislielākos mūsdienu telefonus. Es esmu vienkārši sajūsmā. Beidzot kāds ir padomājis par reālo situāciju. Visādos jaunajos auto ir visādi bezvadu uzlādes plauktiņi, kas izklausās dikten forši, taču tie visi ir kaut kur dziļi iebāzti un nolikti tādā leņķī, ka telefons nav redzams un nav lietojams. Protams, visi Carplay un Android Auto ir forši, bet grozies kā gribi, tāpat regulāri nākas pabakstīt telefonu pašu. Un tas ir tik brīnišķīgi, ka beidzot ir auto, kas ļauj to ērti darīt. Es pa lielam ar šo varētu beigt stāstu - es tiešām esmu sajūsmā, ka kāds domā par praktisko lietojamību, nevis tikai par stilīgo izskatu.
Šis auto ir diezgan diži aprīkots un tam ir arī paliels ekrāns ar to pašu Carplay. Turklāt tas ir visai ērti lietojams - auto neuzmācās ar savu sistēmu un ļauj normāli lietot telefona aplikāciju. Daļēji arī tāpēc, ka šim auto ekrānā nav iebāzta klimata kontrole. Arvien ir pieejamas fiziskas podziņas, ko var ērti grozīt gan ar cimdiem rokās, gan neskatoties virsū… Šī nu jau ir ekstra, jo teju visiem jaunajiem auto, klimats ir ieslēpts ekrāna izvēlnē.
| | | | |
|
| | |
Autors: Kārlis
Tehnika, Testi |
Es esmu Buds austiņu fans. Lietoju tās nu jau pāris gadus. Manām vajadzībām tās ir perfektas. Gan pašas pirmās Buds, gan pērnā gada Buds+. Mazas, bet ērtas, skan diži vismaz manām ausīm, viegli vadāmas ar skārienjutīgo virsmu. Lieliskas. Turklāt es tās lietoju ar aifonu, un man nav pieejamas to papildus iespējas, tikai plika atskaņošana. Man ar to pietiek un visiem droši iesaku Buds un Buds+.
Bet nu klāt ir Buds Pro un pēc nosaukuma spriežot visam būtu jābūt vēl dižākam, vēl labākam. Tomēr… nav. Un šausmīgi banāla iemesla pēc - tām ir štruntīgs dizains.
Austiņas ir pārāk mazas, tām ir pārāk gluda forma un nav izteikta smaguma centra. Tās ir ļoti grūti noturēt pirkstos un pareizi ielikt ausīs. To darot nepārtraukti es nejauši saspaidu play/pause uz skārienjutīgās virsmas. Turklāt ar pašām austiņām bēda vēl nebeidzas. Arī kārbiņa ir apbrīnojami neērta. Ta vairs nav garena, bet kvadrātiska un atverama kā gredzenu kastīte - ar vāku visā kārbiņas apjomā. Atvērtā veidā kārbiņu ir neticami grūti noturēt rokās un no tās izņemt mazās slidenās austiņas ir vēl grūtāk. Tas ir vesels process, kas jādara ļoti uzmanīgi.
Un tas ir šausmīgi skumji. Jo visādi citādi šīs ir lieliskas austiņas. Baterija darbojas ilgi, skaņa ir izcila, trokšņu slāpēšana darbojas ļoti labi. Varbūt ne tik labi, kā citām, bet absolūti pietiekoši. Tāpat austiņām ir “caurspīdīguma” režīms, kad tās ārējos trokšņus neslāpē un ļauj dzirdēt apkārt notiekošo. Ļoti viegli to ieslēgt izslēgt vienkārši piesitot pirkstu pie skārienjutīgās virsmas.
| | | | |
|
| | |
Autors: Kārlis
Auto, Testi |
Sāksim ar ziloni istabā - tas nosaukums ir jocīgs. Kaut kāda sēņu marinēšana? Kas to lai zina. Bet - paliek atmiņā un piesaista uzmanību. Manuprāt tāda arī bija ražotāja ideja, lai piesaistītu uzmanību jaunajam zīmolam, iedot auto savdabīgu nosaukumu. Pie tam fonētiski tas labi pieder šim auto - FoRmentoR - RRR - izklausās jaudīgi. Un ir!
310 zirgi. Tas tomēr ir riktīgi daudz. Ok, tam psihajam Audi bija 600, bet tas arī maksāja teju piecreiz vairāk. Bet 300 zirgi “kompaktniekam” mūsdienās ir daudz. Un viņus visus var labi just. Īpaši sniegā, kad visi četri rati met sniegu pa gaisu. Sen man jaudīgs auto nebija izraisījis smaidu. Laikam tāpēc, ka parasti tos jaudīgos sanāk lietot vasarā, kad uz sausiem ceļiem ar labu saķeri tos ir neiespējami izbaudīt.
Formentors būtībā ir Seat Leon. Kas būtībā ir Volkswagen Golf. Kas ir tas pats Škoda Octavia utt. Tikai šis auto ir mazliet augstāks, protams, pilnpiedziņas un vizuāli visai agresīvs. Man parasti nepatīk tā pārspīlētā “agresija”, bet šim auto tas patiešām piestāv. Sākot jau ar pašu “tribal” stila logo. Un bronzas akcenti lieliski iederas. Uzslavas zīmola izstrādātājiem.
Kā parasti es priecātos, ja auto virsbūve būtu mazliet augstāka. Nevis pacelta augstāk, bet pastiepta augstāk. Dikti jālokas tomēr, lai iesēstos. It īpaši tagad ziemā, kad savilktas piecas pufaikas. Iekšā tikušam ir ērti. Sēdekļi ir “sportiski”, bet nav cieti. Arī garākā ceļā var justies ērti.
Stūre ir stilīga un Start poga uz tās arī ir visai amizanti. Tiesa, trīs dienās tā arī nepieradu pie tās novietojuma un katru reizi iekāpjot bakstīju pirkstu kaut kur panelī zem spidometra. Otra apaļā poga uz stūres pārslēdz braukšanas režīmus un par tiem gan es gribu paburkšķēt. Pirmkārt pogu spaidot displejā mainās tikai viena mazmazītiņa ikona. Nekādi uzraksti vai lielas animācijas - tikai maza ikoniņa augšpusē. Turklāt ej tu saproti ko tā nozīmē. Un režīmu tur ir par daudz. Pilnīgi pietiktu ar trim - komforta/eko, sporta un bezceļu. Bet pa vidu vēl ir nekam nevajadzīgs “parastais” un pielāgojamais. Lieki.
| | | | |
|
| | |
Autors: Kārlis
Auto, Testi |
Ziniet kuru es vislabāk gribētu? i15. Kaut ko pa vidu starp i10 un i20. Abi ir forši, bet mazliet citādāki. Ja man būtu spiesta izvēle, tad gan i10, jo tas ir daudz rotaļīgāks, mazliet ērtāks un, protams, krietni lētāks. i20 - vismaz šis konkrētais hibrīds ir ļoti dārgs.
Iet gan viņš kā raķete. Litra motors, kuram asistē maziņš “maigais hibrīds”. Tas vienkārši aizpilda dzinēja “vājos punktus”, tādējādi izlīdzinot tā darbības gaitu un jaudas atdevi. Trīs cilindri kā parasti rūc iedvesmojoši (puse no V6 kā nekā) bet papildus 10 kilovati palīdz auto būt visai lecīgam. Ok, ok, šis nav nekāds sacīkšu auto. Bet priekš maza litrīga autiņa, i20 ir ļoti veikls un smaidu raisošs.
Hibrīds kā jau maigais nav pieejams tīri elektriskajā veidā. Tas tikai piepalīdz dzinējam, bet braukt ar elektromotoru nav iespējams.
Arī i10 ir visai raķetīgs. Jo tas ir viegliņš. Tam nav nekāda elektromotora un nekādu bateriju, bet tas pats trīscilindru dzinējs to mazo rumpīti kustina ļoti veikli. Man patīk šādi auto. Īsti vīri, protams, vīpsnā par kaut ko tik mazu, bet tas auto ir lielisks. Katru reizi iekāpjot tas liek smaidīt. Auto vienkārši ir totāli nenopietns. Rotaļīgs. Tas vadās super viegli, dzinējs ir atsaucīgs - i10 ir kā tāda labi uzsildīta skvoša bumbiņa. Tas var zibenīgi šaudīties šurpu turpu un pēc tam to var ielikt kabatā.
| | | | |
|
| | |
Autors: Kārlis
Auto, Testi |
Es biju pārsteigts. Nu, Džūks man vienmēr ir paticis, bet nebija liela optimisma par jauno. Parasti ražotāji pamanās sačakarēt galvenās lietas ar ko konkrētais auto ir bijis foršs. Piemēram, tā pati Nissan Note - agrāk bija foršs, ietilpīgs mini-minivens, bet tad Nissan izdomāja, ka tas jāpārtaisa vairāk par hečbeku, kas konkurēs ar Ford Fiesta. Aizgāja pa pieskari ātri vien. Tāpēc arī satraucos, vai Juke nepiemeklēs līdzīga liksta. Izrādās - nē! Tas ir tikai kļuvis labāks!
Vecajam Džūkam bija viena problēma - tas bija bišķiņ par mazu. Jaunais ir pamanījies kļūt ērtāk ietilpīgs. Priekšā vietas pietiek un arī aiz sevis varu sēdēt normāli. No ārpuses nepateiksi - vizuāli šķiet ļoti zems, kupejisks. Tomēr vietas ir gan galvai gan kājām. Es, protams, nesaku, ka šis ir baigi lielais auto - nebūt nē. Tas ir neliels, BET gana ērts. Arī bagāžnieks tam ir optimāli liels, turklāt ar dubulto grīdu.
Šis konkrētais ir visai braši aprīkots “stilīgais” N-Design modelis. Tas nav pats dižākais, bet tā optimāli aprīkots ar uzsvaru uz stilīgumu. Man gan gribas iebilst, ka budžeta kategorijas automobilim nevajadzētu tērēt naudu stilam, bet, nu, cilvēki ir dažādi. Katrā ziņā tas stilīgums šeit ir gana gaumīgs. Nav pārspīlēts ar (idiotisko) klavierlaku, daudz kur salikti “zamšādas” mikrošķiedras paneļi. Glīti. Ērti. Mazliet biedē, ka tas foršais audums šmucēsies.
Dzinējs visiem Džūkiem ir tikai viens - trīscilindru litra motors ar 117 zirgspēkiem. Tie, kas nav braukuši ar moderniem litra dzinējiem droši vien rauks pieri, bet lieki! Šie motoriņi ir lieliski. Tie ir atsaucīgi, elastīgi un vismaz Džūka gadījumā - ļoti dinamiski. Nē, nopietni. Šim auto ir divsajūgu automāts un pat neslēdzot “sporta” režīmu, auto ir ļoti, ļoti lecīgs. Tik ļoti, ka es pat lielāko daļu laika braucu Eco režīmā, vienkārši, lai pedālis būtu mazliet mazāk nervozs. Būtībā pilnīgi visiem dzīves gadījumiem pietiek ar ceturtdaļu gāzes pedāļa gājiena. Es zinu, ka neticēsiet, bet tā ir. Knapi pieskaries un šis jau skrien kā maza raķete.
| | | | |
|
| | |
Autors: Kārlis
Auto, Testi |
Neticēsiet, bet nebiju iepriekš braucis ar Duster. Cik gadu tas jau pieejams, bet tā arī nebija sanācis. Tagad sanāca. Forši. Jūs jau ziniet, ka man patīk nedārgi un loģiski auto. Dacia, protams, ir šīs formulas esence.
Konkrētais Duster ir aprīkots ar gāzes iekārtu. Tā šobrīd ir akcija - rūpnīcā uzstādīta LPG iekārta. Turklāt bez papildus maksas. Minu, ka šī ir ļoti populāra opcija.
Ar gāzes auto nebiju braucis gadus… divdesmit? Nezināju īsti ko sagaidīt. Izrādās nekas nav jāsagaida. Vienkārši iekāp un brauc. Ražotājs sola, ka ar vienu uzpildi varot nobraukt ap 300 kilometriem. Es ar gāzi vien izbraucu Ventspili un atpakaļ. Galīgi nevar sūdzēties. Kad gāze beidzās, auto nopīkstēja un sāka tērēt benzīnu. Kopējais patēriņš… huh. Es nezinu. Šis auto nerāda tādas lietas kā degvielas patēriņu. Arī āra temperatūru nē. Toties tam ir infoizklaides iekārta ar Apple Carplay. Perfekti.
Mazliet apbēdināja sēdekļi. Tie ir diezgan neērti. Plakana gan sēžam virsma, gan atzveltne, pagrūti iekārtoties ērti. Protams, trešajā dienā jau esi pieradis un par to nedomā. Tomēr gribētos ērtākus beņķus. Grūti noticēt, ka ekstra centimetrs porolona varētu ietekmēt auto cenu.
Iet auto labi. Dzinējs ir viena litra trīscilindru ar 100 zirgspēkiem. Duster, protams, nav raķete, bet ja vien neplāno apsteigt pilnīgi visus uz Saulkrastu šosejas, tad neredzu satraukumam pamatu. Min tik grīdā un brauc. Pārnesumi pieci. Štepselējami ar roku. Auto pats pateiks priekšā kurā brīdī labāk pārslēgties.
Šis konkrētais ir visai labi aprīkots. Klimats, infoizklaide, lietie diski un tā. Daļa no tā ir lieka, bet nu katram pašam jāsaprot bez kā nevar iztikt. Es, piemēram, nevarētu iztikt bez kruīza kontroles. Par laimi šeit tā ir pieejama un ērti lietojama ar pogām uz stūres.
| | | | |
|
| | |
Autors: Kārlis
Auto, Testi |
Es nevarēju izdomāt kā to pareizi aprakstīt - vai nosaukt par lētāku škodu vai par labāku golfu - tāpēc atstāju kā ir - jautājuma zīmēs. Jo Leons liek aizdomāties. No dažādiem viedokļiem.
Pirmkārt jau galvenais - tas ir tas pats auto, kas jaunais Golfs un jaunā Octavia. Tā pati platforma. Bet kas interesanti, lai arī tas izskatās vairāk pēc Golfa, tas būvēts uz garākās bāzes tāpat kā Octavia. Attiecīgi - tajā ir vairāk vietas nekā Golfā.
Arī Leons ir tikpat digitāls. Tam ir viens liels ekrāns, kurā darāms pilnīgi viss. Un ir viens mazs ātrumkloķītis. Pirmajā brīdī izskatās tikpat labi kā Golf vai Octavia, bet iekāpjot un apčamdot nākas secināt, ka Seat tomēr ir krietni taupīgāks - visi materiāli ir krietni zemākas kvalitātes kā brālīšiem. Es nesaku, ka tas ir slikti - tā tiekšanās pēc automobiļu luksusizācijas ( :) ) ir nenormāli pārspīlēta, tomēr kādam švītiņam var arī nepatikt cietā plastmasa.
Seat nosacīti pozicionējas kā sportiskāks zīmols. Vizuāli auto nešaubīgi izskatās dinamiskāks, tomēr braukšanā tas nebūs nekāds kartings. Tas pats Golfs, tā pati Octavia. Šim konkrētajam bija lieli riteņi, attiecīgi mazliet cietāka gaita. Bet tā par sportisku to īsti nenosaukt. Tas nav lēns vai tizls, bet nu, ne raķete. Man pret to nav iebildumu, bet ir visādi gonščiki, kas grib būt ātri un bez žēlastības. Leons vēl nebūs īstais priekš viņiem. Tad būs jāskatās uz Cupra zīmola automobiļiem (tas ir tas pats Seat, tikai stilīgāks, sportiskāks un dārgāks).
| | | | |
|
| | |
Autors: Kārlis
Auto, Testi |
Man sākumā likās, ka tas ir baigi ačgārni - spraudņa hibrīds ar vidēji lielu bateriju. Vai nu parastais hibrīds, vai elektromobilis. Bet šis ir kaut kas pa vidu. Bišķiņ elektromobilis.
Bet tad es izbraucu un sapratu, ka pats es esmu ačgārns. Šī ir ļoti laba kombinācija! Baterijas ietilpība ļauj nobraukt apmēram 50 kilometrus tīri elektriskajā režīmā. Tas ir par maz tāliem ceļiem, bet vidējam braucējam atliektiem galiem pietiek normālai ikdienai. Mājas, darbs, veikals, kas tur vēl. Vairāk par 50km nesavāksies (runa ir par vidējo, nevis par tevi, kurš nobrauc 200km dienā!) Un tas nozīmē, ka ikdienā var braukt bez skaņas, bez izmešiem un bez lielām izmaksām. Un pa nakti pat no mājas rozetes auto spēs pietiekami uzlādēties nākamajai dienai. Bet, kad vajadzēs doties tālajā braucienā, tad piešķilsies benzīna motors un varēs pletēt teju 1000 kilometrus ar vienu “uzlādi”.
Man patīk. Turklāt šāds auto palīdz mazināt skepsi pret elektromobiļiem. Pabrauc, saproti, ka viss ir ok un ka pat ar tiem 50km pietiek lielai daļai tavas dzīves. Nu, es, protams, nemēģinu pierunāt, ka kārtīgam elektromobilim nevajadzētu vismaz 400km akumulatoru.
| | | | |
|
| | | |
... |
