Autors: Ingus
Tehnika, Audio, Datori, Softs |
Katrs kurš lieto portatīvo datoru ir saskāries ar to, ka lai cik laba skaņa nāktu ārā no viņa portatīvā datora, tai vienmēr varētu būt nedaudz vairāk basu, dziļuma. Man personīgi tas vienmēr ir licies kaitinoši, ka labais stereo sadalījums, kurš ir gluži dabisks atrodoties tieši pretī datora ekrānam ir nelietojams, jo tam nav nekāda dziļuma. Savukārt pieslēdzot kādu nelielu, bet basīgāku skaņas sistēmu - man to ir daudz - pazūd tas stereo sadalījums. Vai nebūtu skaisti, ja varētu apvienot šos divus vienā skaņas sistēmā ?
| | |
| |
|
| | |
Autors: Kārlis
Auto |
Šogad nolēmu ļoti laicīgi nomainīt vasaras riepas. Biju izplānojis to darīt “rīt”, bet tad pienāca rītdiena un uzsniga sniegs. Tāpēc riepu maiņu atliku. Joprojām gan agros rītos vēl var noķert mīnusu, bet tā kā dienas ir labos plusos, nav prātīgi deldēt ziemenes. Turklāt priekšā bija plānots garāks izbrauciens, ap 300 kilometriem.
Devos ceļā un nolēmu izdarīt to, ko sen nebiju darījis - noresetot degvielas patēriņu. Tas man bija neaiztikts kādus trīs gadus. Noresetoju un braucu. Braucu prātīgi. Es vispār braucu diezgan prātīgi. Es nepārsniedzu ātrumu, maksimāli visu laiku braucu ar kruīza kontroli. Tā ir ērtāk un mazāk stresa. Praktiski ar visiem testa auto es braucu tāpat. Maksimāli lietojot kruīzu un prātīgi.
Atbraucu atpakaļ un apskatījos ciparu. Tas ir tas, kas bildē. 3.6 litri uz simta. Man patīk. Es gribētu vēl mazāk. 3.2 vai vispār palīst zem 3. Bet nesanāk tomēr ar manu “veco dīzelīti”. Un te man sametās dusmas. Ne par manu veco. Par visiem jaunajiem.
Mūsdienās vairs nav dīzeļu. Praktiski visi jaunie modeļi iznāk jau vispār bez dīzeļa opcijas. Vismaz Eiropā. Ir visādi forši trīscilindrinieki, hibrīdi, maigie hibrīdi. Ir pat ar rūpnīcā uzstādītu gāzes iekārtu. Bet nav dīzeļu. Un tas ir sasodīti stulbi, jo pilnīgi neviens no visiem šiem modernajiem trīscilindriniekiem, hibrīdiem, maigajiem un gāzeniekiem nespēj ne tuvu sasniegt tādu patēriņu kā “mans vecais dīzelis”.
| | | | |
|
| | |
Autors: Kārlis
Mobilie |
Pastardienas modinātājs. Tu izvēlies savu “vēlamo” scenāriju un liecies uz auss. Opcijas ir dažas, viena par otru jaudīgāka. Neatgriezeniskas klimata izmaiņas. Kodolkarš. Asteroīds. Supervulkāns. Un ļauns mākslīgais intelekts. Kurš ir tavs mīļākais variants?
Aplikācija pieejama aifoniem. Diemžēl man nācās vilties, jo tā nedarbojas tā, kā es biju iedomājies. Man likās, ka aplikācija mani pamodinās tad, kad nu pienāks šis liktenīgais notikums. Taču izrādās tā darbojas vienkārši kā modinātājs - modinās izvēlētajā laikā, taču ar specifisku paziņojumu.
| | | | |
|
| | |
Autors: Ingus
Radio, Mūzika |
 Gribu jums piedāvāt bezmaksas alternatīvu visiem jūsu spotifajiem, jūķūbemjūzikiem un citiem tamlīdzīgiem servisiem.
Jau vairākus gadus esmu absolūts Radio Paradise fans (www.radioparadise.com)
Un lūk kāpēc.
No pirmā acu uzmetiena varētu padomāt, ka tāds pats interneta radio kā visi pārējie miljoni vien ir.
Tomēr nē. Tas ir daudz vairāk, bet ne tik daudz, lai būtu ar to jākrāmējas un jātērē laiks izvēloties, ko klausīties.
| | | | |
|
| | |
Autors: Kārlis
Mobilie |
Es ienīdu FaceID no pirmās dienas. Man tas likās tik nejēdzīgs risinājums jau atrisinātai problēmai. Pilnīgi visās jomās tas ir nejēdzīgāks par TouchID pirkstu lasītāju. Un tad atnāca kovids un parādīja vēl kādu kapitālu FaceID trūkumu - tas nesaprot seju ar masku.
Pirmo reizi ar to tā pa īstam saskāros pērn vasarā olimpiādē, kur maskas bija obligātas visu laiku, jebkur izejot no viesnīcas. Tas nozīmēja, ka sešciparu kodu es telefonā dabūju ievadīt burtiski simtiem reižu dienā. Katru reizi es nolādēju Kuku par šo brīnišķīgo jaunievedumu. Kāpēc pilnīgi visi citi ražotāji spēj iestrādāt arī pirkstu lasītāju, bet Apple nē? Jo ej ieskrieties, tāpēc!
Bet, nu, beidzot šim murgam (tikai FaceID, diemžēl ne kovidam) iespējams ir pienākušas beigas. Tieši divus gadus pēc pandēmijas sākuma, Apple beidzot ir iemācījis aifoniem atpazīt seju ar masku.
Uzinstalēju.
| | | | |
|
| | |
Autors: Kārlis
Auto, Testi |
Zinu, zinu, virsraksts ir kapitāli banāls. Bet toties ļoti tematisks. Spring ir pirmā pavasara bezdelīga - pirmais elektromobilis par salīdzinoši nelielu cenu. Jā, tā nav Tesla, tā nav pat Zoja, taču šis ir ļoti būtisks auto. Tam ir viens uzdevums - mainīt pašreizējo stagnējošo elektromobiļu tirgu. Jā, es paskaidrošu ko ar to domāju.
Tie, kas lasa Kakao regulāri, būs ievērojuši, ka es regulāri sūkstos par automobiļu cenām. Jā, forši auto, jā labi iet, bet ellīgi dārgi. Jo īpaši tas attiecināms uz elektromobiļiem. Tehniski nekas neliedz uzražot lētu elektromobili. Bateriju tehnoloģija un kopējā EV situācija ir pamatīgi attīstījusies līdz tādam līmenim, kad tā vairs nav primāri eksperimentāla tehnoloģija. Plašam patēriņam elektromobiļus ražo jau desmit gadus. Sākotnēji šie auto bija ļoti dārgi, jo tehnoloģija bija jauna (es runāju par mūsdienu EV tehnoloģiju; to, ka elektromobiļi parādījās jau 19. gadsimtā mēs visi zinām), taču ar laiku tā ir atstrādāta un kļūst lētāka. Es nesaku lēta, bet lētāka. Taču elektromobiļu cenas arvien ir nejēdzīgi augstas. Teslas par simts tūkstošiem, folksvāgeni par piecdesmit, reno par trīsdesmit. Tas ir nejēdzīgi daudz. Un nepamatoti. Tas ir, nepamatoti no pircēju viedokļa. No otras puses - ražotāja viedokļa, protams, tas ir ir pats saldumiņš.
Šobrīd autobraucēji lavīnveidā sāk pieņemt elektromobiļus un sāk tīkot pēc tādu iegādes. Tātad pieprasījums ir milzīgs. Tātad cilvēki *grib* pirkt. Un ja tu *gribi*, tad maksā! Tāpēc ražotāji sākotnēji piedāvā īpaši dārgus, dārgi aprīkotus elektromobiļus. Pat lētāka segmenta auto tiek vispirms piedāvāti īpaši dārgās komplektācijās. Sak, ja tik ļoti gribi, tad maksā.
Pats par sevi jau tas nav nekas slikts. Biznesu uzdevums ir pelnīt un ja cilvēkiem ir lieka nauda - uz priekšu! Tomēr drusku kremt, ka no šī foršā un [lokālajai] videi draudzīgā transporta tirgus ir izstumti “parastie” cilvēki. Tie, kas līdz šim skatījās uz “golfiņu” par divdesmit tūkstošiem, redz, ka tāda paša labuma elektromobilis ir vismaz trīsdesmit vai četrdesmit tūkstoši. Gauži. Un tad pēkšņi - Spring!
| | | | |
|
| | |
Autors: Kārlis
Auto, Testi |
R un Allspace. Arī Allspace ir R, bet tas ir citādāk. Tas nav īstais R. Toties R… rrr, tas tik ir R!
Nu, tā, īsumā. Viss taču saprotams?
Allspace ir mazliet garumā pastiepts Tiguan, kuram ir ierīkota arī trešā sēdekļu rinda. Teorētiski septiņiem cilvēkiem. Savukārt R ir īpaši jaudīgs auto, kas patiks tiem, kas vienmēr visur kavē. Vai vienkārši grib baudīt braukšanu ar sparīgu ieskriešanos un spēcīgiem trokšņiem izpūtējā.
320 zirgspēki un 4.9 sekundes līdz simtam. Nav slikti no ģimenes krosovera. Tā ģimene gan varētu iebilst pret sparīgo braukšanu. Auto ļauj diezgan labi ālēties gan šurpu turpu, gan uz sāniem. Tas ir - tas labi turas uz ceļa un aicina braukt drusku bezatbildīgi. Līkumos doties daudz ātrāk kā ierasts. Ātrāk sperties no tiem ārā un visādi citādi izbaudīt braukšanu. Protams, šis ir krosovers nevis zemais auto, tāpēc nevar aizmirst paaugstināto smaguma centru.
Man laimējās ar auto izbraukt gan pa sausiem, gan sasnigušiem ceļiem. Tā kā neesmu liels ātruma [pārsniegšanas] fans, tad lielāku prieku guvu ālējoties pa sniegu. Auto uzvedas ļoti kārdinoši un baudāmi. Un paredzami. Un kas priecē - tas nekratās. Protams, tas ir stingrs un nezvalstās, bet tas arī nekratās. Īpaši tad, ja izvēlas komforta režīmu, protams, apvienojumā ar sporta režīma piedziņu.
Īsāk sakot ir jautri ar R. Es neesmu sajūsmā par zilajiem akcentiem salonā, bet visādi citādi tas ir Tiguan kā Tiguan. Paredzams, saprotams. Ērts un loģisks. Izņemot tās skārienjutīgās pogas uz stūres, par kurām es nekad nebeigšu sūkstīties.
| | | | |
|
| | |
Autors: Kārlis
Auto, Testi |
Prezentācijas bukletā ir veselas septiņas lapas kurās uzskaitīti visādi labumi, daudzi no kuriem šim auto ir ieviesti pirmo reizi. Tie visi ir jau redzēti citur, daudz, bet šai - mazākajai un lētākajai Škodai tie ir pirmo reizi. Ir tādi sīkumi kā krāsainās gaismas strīpiņas un ekrāns spidometrā, bet ir arī ļoti vērtīgas lietas. Piemēram drošības asistenti, apsildāma stūre un logs, telefona bezvadu lādētājs. Protams, arī stilīgs dizains, bet citādāk jau nevar.
Auto ir drusku lielāks kā iepriekš, bet liels tas nav. Vietas pietiek, bet pāri nepaliks. Kā ierasts, es priecātos, ja auto būtu pastiepts augstāks. Visiem būtu ērtāk. Bet tad jau tas neizskatīsies tik stilīgi. Pie stūres iekārtoties man nav nekādu bēdu. Sēdeklis ir adekvāts, viss pietiekami regulējas, visu var aizsniegt un pārskatīt. Par vietu aizmugurē man teica, ka es tur nevarēšot iekāpt. Izaicinājums pieņemts! Iekāpu! Un ziniet - nebija tik traki. Es “aiz sevis” varu sēdēt. Kājas, protams jātur plati, bet galvai un pašam vietas pietiek. Pēdējā laikā pierasts, ka tieši galvai tiek atstāts par maz vietas, bet šeit ar to bēdu nav. Nu, labi, ikdienā es negribētu tur rāpties iekšā un ārā - aizmugurē - jo tas nav diez ko ērti.
Atpakaļ pie stūres. Man patīk kā izskatās Škodu jaunā stūre, bet man ne pārāk patīk to lietot. Tās grozāmās skaļuma un ekrāna pogas izskatās super stilīgas, bet braucot tomēr ērtāk ir spiest nevis griezt. Visvairāk gan mani kaitina kruīza kontroles vadība, kas joprojām dzīvo uz atsevišķa puļķa zem stūres. Nu, varbūt šim “mazajam un lētajam” auto to var piedot, bet vispār šī lieta jau sen bija jālikvidē un pogas jāizvieto uz stūres.
Šis konkrētais auto ir labi aprīkots. Ļoti labi. Tam nav viss viss, bet ir ļoti daudz kas. Piemēram liels ekrāns instrumentu panelī. Tajā var mainīt kādus piecus dažādus izkārtojumus. Spidometrs pa vidu, spidometrs sānos, karte pa vidu, nekas pa vidu utt. Es vienmēr nobrīnos par šiem, jo nesaprotu kurš grib ar to visu krāmēties. No vienas puses navigācijas karte acu priekšā izklausās baigi labi, bet praksē taču mēs visi tāpat lietojam Waze un to, savukārt, arvien nav iespējams redzēt spidometra ekrānā. Attiecīgi tā smukā karte ekrānā paliek galīgi neizmantota. Tas, kas mani visvairāk priecēja bija “tas foršais škodas ekrāns” kurā redzami ir tikai divi cipari - sniedzamība (atlikušais iespējamais nobraukums) un ātrums. Šajā režīmā auto izslēdz pat degvielas līmeņa rādītāju, jo tas ir lieks - tu taču redzi kilometros cik tālu varēsi vēl braukt. Šis ir brīnišķīgs ekrāns un man ir skumji, ka tas nav pieejams citos VW grupas auto. Ir līdzīgi, bet ne tādi.
| | | | |
|
| | |
Autors: Kārlis
Auto, Testi |
Tā bija pirmā lieta ko man pateica auto saņemot. Tikai nebrauc mežā! Iekāpjot auto ar uzrakstu Jeep, loģiski, ka gribas iebraukt dubļos, uzbraukt kalnā vai pārrāpties kādam akmens bluķim. Bet šis nebūs tas auto. Šis džips ir ikdienai. Pilsētai, …
Nē! Ziniet, es tā padomāju cik tas ir absurdi teikt, ka kāds auto ir paredzēts pilsētai. It īpaši auto ar paaugstinātu virsbūvi. Galu galā jau vecais topgīrs pierādīja, ka pat visnejēdzīgākos Āfrikas bezceļus var izbraukt ar parastu ģimenes universāli. Ja vēl to paceļ drusku augstāk, uzliek labas riepas un iemāca datoram kontrolēt saķeri, tad ar šādu “pilsētas” auto var izbraukt pļavas un kupenas. Mēs kaut kā esam ļoti sabijušies par savu auto patiesajām spējām un ja divreiz gadā jāaizbrauc uz laukiem pa lapām apkritušu ceļu, mēs sev attaisnojam apvidus auto iegādi. Bet reāli taču viss ko vajag ir jēdzīgas riepas un drusku drosmi.
Bet jā, šis nav bezceļu džips. Šis nav ne čerokijs, ne vranglers. Galu galā, šim ir tikai priekšpiedziņa. Un 1.3 litru dzinējs. Amerikāņi droši vien paģībst uz vietas uzzinot dzinēja izmērus, bet mēs šeit jau esam pieraduši pie maziem dzinējiem un zinām, ka tie mūsdienās ir gana jaudīgi.
Raķete, protams, kompass nebūs. Bet tas iet adekvāti. Min tikai pedāļus un skaties uz ceļu! Auto ir ērts. Neskatoties uz itāļu izcelsmi, salonā jūtams izteikts amerikānisms. Lieli kloķi un pogas, mīksti un gana plati sēdekļi un šādas tādas ačgārnības, kas mums šķiet dīvainas, bet viņiem ikdienišķas.
| | | | |
|
| | |
Autors: Kārlis
Auto, Testi |
Viens no gaidītākajiem auto. Kaut kāpēc visi bija sajūsmā, kad ieraudzīja šo auto pirmajos attēlos un nepacietīgi gaidīja iespēju izmēģināt. Feins auto. Tajā ir kaut kas no astoņdesmito nostaļģijas. Plus, protams, divdesmito tehnoloģijas.
Auto ir lielāks nekā izskatās. Bildēs tas tiešām atgādina kaut ko starp astoņdesmito golfu un deviņdesmito deltu, bet dzīvē tas ir tuvāk kaut kādam kaškajam vai tiguānam. Tas ir drusku jocīgi, jo gribas auto uztvert kā mazāku. Protams, nav nekādu iebildumu, ka tas ir gana liels. Tātad gana ietilpīgs. Tas šeit ir galvenais. Salons ir plašs un brīvs un gandrīz ļoti loģisks.
Vienu gan es nesaprotu - kāpēc auto ir iecelts krosoveru klasē. Tam nav pilnīgi nekādu krosoverisku īpašību. Tas vienkārši ir liels hečbeks un par to nav ko kautrēties.
Dizains ir ļoti feins un tas ir papildināts ar dažiem drusku drosmīgiem elementiem. Viena no pamanāmākajām lietām ir “digitālie” lukturi aizmugurē. Tie tiešām izskatās forši, žēl, ka braucot pats nevari tos redzēt. Otra zīmīgā lieta ir plakanais panelis priekšā, bet par to man ir mazāka sajūsma. Grozies kā gribi, tik lielā un spīdīgā plastmasā neizbēgami var redzēt izliekumus un “defektus”. Kad to ievēro, tas traki samazina auto pievilcību. Tāpēc uz to labāk neskatīties. Vispār to varētu aplīmēt ar kādu matēto pārklājumu.
Šobrīd auto izskatās dikti moderns, bet mazliet māc bažas par to kā tas novecos. Vai nebūs tāpat kā ar megani un siviku. Jūs jau uzreiz ziniet, par kuriem ir runa. Kad iznāca - bomba, bet jau pēc pāris gadiem drosmīgais dizains ir novecojis. Es nesaku, ka aijonikam būs tāpat. Tikai mēģinu to iztēloties pēc gadiem septiņiem.
| | | | |
|
| | | |
... |
