Autors: Kārlis
Tehnika, Testi |
Kaut kā pēkšņi pielavījās pavasaris un neizbēgami nācās ievērot cik netīri ir logi. Vajadzētu notīrīt. Bet drusku slinkums. Nu, diezgan slinkums. Stiepties un locīties, tā jau var nogurt. Labāk ir paņemt rumbu, piesiet striķī un palaist pa logiem!
Nu, labi, tā nav rumba. Tas ir Hobot. Bet ideja tā pati. Palaid un tas mazgā. Un pašam nav jāmazgā. Tas ir forši. Tikai pareizi jāpieliek, jāieslēdz, jāpārliecinās, ka tas nekrīt nost un var doties savās gaitās. Ne pārāk tālās gan, jo kad hobots beigs darbu, tas vienkārši kritīs no loga nost. Vispirms par to brīdinot.
Šim aparātam ir ļoti attapīgs darbības princips. Tam ir divi diski, kas piesūcas un rotē. Pakāpeniski pārslēdzot kurš ir aktīvais disks robots var pamazām soļot pa stiklu augšā, lejā, pa labi, pa kreisi. Kur vajag.
Teorētiski to var nolikt jebkur un tas laika gaitā sapratīs loga formu, bet pareizāk ir to nolikt stūrī. Viņš mazliet pabakstīsies šurpu turpu un tad sāks tīrīt un rāpot.
Tīrīšana galvenokārt notiek ar lupatiņām, kas uzmauktas uz robota diskiem. Taču šis prot arī uzsmidzināt īpašu tīrīšanas līdzekli, kas palīdzēs logu dabūt spodrāku. Jāuzmanās gan, ja logs ir īpaši netīrs, tad papildus mitrums virsmu var padarīt dubļainu un būs jāmazgā vēlreiz.
Hobots primāri darbojas autonomi, bet ja gribas kādu spēles elementu - to var vadīt ar pulti. Sanāk kaut kas starp frogeri un tetri - lēnā garā pārbīdi klucīti pa rāmīti.
| | |
| |
|
| |
TupunTuries.lv saprātīgi IT risinājumi - vieta mājaslapām un e-pastiem →
|
Autors: Kārlis
Auto, Testi |
Teikšu uzreiz. Esmu mazliet vīlies. Mēs, šķiet, kādus desmit gadus gaidījām šo busiņu. Ik pa pāris gadiem Volkswagen izlaida jaunus zīmējumus un koncepta idejas, kur katra nākamā neizbēgami bija arvien piesardzīgāka versija. Un tad nu tagad ir klāt pats auto. Ļoti fifīgs. Glīts. Moderns, bet ar to tipisko retro šiku, ko mēs no tā sagaidījām. Pietrūkst tikai gaisa dzeses atveres - to vietā ir sitilizēti dizaina elementi. Jo nav jau nekā, ko dzesēt. Ar baterijām ir kontrolētāk jāapietas.
Tas busiņš ir mazliet lielāks nekā liekas. Skatoties bildēs, tas izskatās vairāk pēc Sharan vai pat Touran. Taču nē, tas ir vecā labā Multivan izmēros. Tikai drusku/krietni seksīgāks. Tam ir divas vietas priekšā un trīs aizmugurē. Šis ir modelis ar divām sēdekļu rindām, taču būs pieejams arī ar trim. Tāpat būšot pieejams arī drusku garāks modelis, droši vien ar tām pašām trim rindām. Man gan liekas, ka vismaz pašreizējā izpildījumā garāku to īsti nevajag.
| | | | |
|
| | |
Autors: Kārlis
Auto, Testi |
Man godīgi jāsaka, ka es biju palaidis garām ziņas par šo modeli. Es noteikti būtu jau iepriekš sapriecājies, jo šī ir brīnišķīga ideja. Elektromobilis, bet ar benzīna dzinēju. Jā, nopietni. Tas ir reizē gan dīvaini, gan ļoti loģiski. Tas gan nav nekāds brīnumlīdzeklis, taču noteikti ir ļoti interesants.
Tātad stāsts ir vienkāršs. Automobilim ir iekšdedzes dzinējs, kurš darbojas tikai kā ģenerators. Tas darbojas neatkarīgi no braukšanas režīma un tas nav sasaistīts ar riteņiem. Tas klusu rūc un cītīgi ražo elektrību, kuru, savukārt izmanto elektromotors, kas dzen auto uz priekšu.
Līdzīgu ideju jau bijām redzējuši iepriekš pirmajos (jaunās ēras) elektromobiļos, kam papildus baterijām bija iekšdedzes ģeneratori. Vislabāk zināmais ir BMW i3, tiesa, tas primāri ir bateriju elektromobilis ar iespēju papildināt uzlādi. Qashqai, savukārt, nav nekāda lielā baterija. Tīri elektrorežīmā ar to tālu neaizbraukt. Bet tas arī nav vajadzīgs, tā nav šī auto būtība.
Kāda ir jēga no šāda iekšdedzes dzinēja kā ģeneratora? Kāpēc gan to nepiejūgt parastā hibrīda režīmā? Pavisam vienkārši - neliekot dzinējam griezt riteņus, tas var darboties daudz optimālākā režīmā. Nevis visu laiku tikt raustīts starp 1-5 tūkstošiem apgriezienu, bet gan darboties kaut kādā savā optimālajā ritmā, radot maksimālu jaudu ar minimāliem izmešiem un mazāku degvielas patēriņu. Turklāt nav vajadzīgas tādas sarežģītas lietas kā pārnesumu kārbas. Protams, sistēmu sarežģī nepieciešamība pēc baterijas un pats elektromotors.
Šo ideju noteikti labi pazīst dažādas būvtehnikas un lokomotīvju meistari. Arī tajos dzinējs ražo elektrību, bet uz priekšu kustina elektromotrs. Ar to gan līdzības beidzas - Qashqai neuzvedas ne kā traktors, ne vilciens.
| | | | |
|
| | |
Autors: Kārlis
Foto, Tehnika |
Filmiņu bildes tagad atkal ir modē. Ļoti modē. Tik ļoti, ka filmu cenas aug teju katru mēnesi un teju tikpat bieži tiek izlaista jaunas filmas. Visaktīvākie ir Lomography meistari, bet sāk uzpeldēt arī vecie milži. Protams, visvairāk visus vilina Kodak Portra, kas ir zelta standarts filmu fotogrāfijā. Taču tā arī maksā zelta vērtē…
Tāpēc iesaku brīnišķīgu veidu kā šīs - un jebkuras citas - filmas cenu samazināt uz pusi. Risinājums ir absurdi vienkāršs - bildē puskadrus! Nē, nopietni. Tu joprojām dabūsi burvīgās krāsas un sentimentālos filmas defektus, tikai divreiz lētāk.
Protams, līdz pusei pārtīt savu zenītu vai svemu tu nevarēsi, tāpēc būs jāiegulda nauda jaunā aparātā. Un tas patiešām ir jauns. Pilnīgi jauns, tikai šogad izlaists aparāts - Kodak Ektar H35. Attapīgākie atpazīs, ka Ektar ir filmas nosaukums, taču Kodak šo vārdu piešķīra arī kamerai. Kamerai, kas speciāli pielāgota bildēt puskadrus. Turklāt - un šis iespējams ir jaudīgākais vilinājums - kamera bildē vertikāli. Tātad uzreiz jau pielāgoti instagramiem un tiktokiem!
| | | | |
|
| | |
Autors: Kārlis
Auto, Testi |
Ir mazliet grūti atšķirt šo auto no tā otra. ID5 no ID4. Tie ir teju identiski, tikai tas dārgākais ir mazliet stilīgāks. Mazliet sportiskāks. Mazliet vairāk ar kupejas noskaņu dizainā. Faktiski lietojot gan īsti atšķirības nav. Ietilpīgi, ērti, moderni. Izskatās mazliet jocīgi, bet nepārprotami mūsdienīgi.
Tam ir 82 kWh baterija, kas sola ap 490 kilometriem. Reāli tie ir 450. Kas ir jau pilnīgi pietiekami. Ikdienā var nedēļu brauktāt apkārt un nedomāt par uzlādi. Protams, kad tālāk jātiek, tad drusku jāpaplāno. Mēs, kā ierasts, aizbraucām uz Ventspili. Otrajā dienā, kad gribēju lādēt, mans “iemīļotais lādētājs” bija aizņemts, tāpēc aizbraucu uz nākamo. Nekādu problēmu.
Pēc noklusējuma auto piedāvā uzlādi līdz 80%. Tas ir saudzīgāk baterijai. Bet, protams, ja zini, ka būs jābrauc tālāk - uzstādi, lai lādē pilnu. Šim uzlāde notiek ar ātrumu aptuveni 5 kilometri minūtē. Kas ir ļoti ok. Kamēr aizej uz Bitīti pēc kanēļmaizītes, būs jau atpakaļceļš ielādēts.
ID5 GTX ir Škoda Enyq Coupe dvīnis. Pēc izskata nepateiksi - dizaini ir būtiski atšķirīgi. Gan iekšpusē, gan ārā. Ja Škoda ir vairāk klasiska, tad šis ir izteikti moderns. Mazliet dīvains, bet tas jau piedien pie modernuma. Vietām gan vācieši ir pārcentušies ar modernumu. Tās pašas logu atvēršanas pogas. Šeit ir tikai divas pogas un tad skārienjutīga virsma, kas šīs pogas pārslēdz starp priekšējiem un aizmugurējiem logiem. Tātad, lai atvērtu logu priekšā un aizmugurē, vispirms atver priekšā, pārslēdz logu slēdža režīmu (!!) un tad atver aizmugures logu. Tas pats pretējā virzienā. Nav pieklājīgu vārdu kā nokomentēt šo risinājumu. Turklāt tas ir iešmugulēts arī pārējiem VW elektromobiļiem.
| | | | |
|
| | |
Autors: Kārlis
Auto, Testi |
Man likās, ka tik tikko jau es braucu ar Karoq. Tas gan bija Scout versijā. Bet tad nodomāju, ka droši vien tas bija Kamiq nevis Karoq, jo vienmēr jaucu šos abus modeļus. Tagad apskatījos - nē, tas tomēr bija Karoq, bet tas bija pirms trīs gadiem! Es nespēju šo skrienošo laiku…
Karoq tagad ir atjaunināts ar dažādiem vizuāliem un citiem sīkumiem. Te nav nekā dramatiska, viss ir rāmi un prātīgi. Mūsu auto ir SportLine, kas nozīmē vēl stilīgākas vizuālās detaļas, plānākas riepas, dažādus akcentus. Gaitas ziņā gan SportLine no parastā neatšķiras. Un tas ir labi. Man šķiet. Jo auto brauc ļoti patīkami. Ne tas kratās, ne ir ciets, ne tas gāžas. Tas vienkārši ir ļoti patīkams. Reti kad gadās tādi auto, kam tik harmoniski saskan jauda, gaita un uzvedība. Vienkārši iekāp un brauc. Kā jau Škodā. Tiesa, dažkārt arī Škodas tiek drusku sapurgātas.
1.5 litru dzinējs un septiņpakāpju automāts. Interesanti, ka pārnesumu svira ir lielā, mehāniskā. Šeit vēl nav mazais elektroniskais puļķītis kā daudziem citiem auto. Gribētos, lai mazāk vietas aizņem.
Dzinējs ir atsaucīgs un elastīgs. Kā ierasts es lielāko daļu ceļa braucu Eco rēžīmā. Bet brīžiem pārslēdzos uz Sportu. Izmaiņas ir labi jūtamas. Protams, auto nekļūs par kartingu, bet tas kļūst daudz atsaucīgāks un ātrāk reaģē. Reizēm noder, lai izkļūtu no čammīgas pilsētas satiksmes vai vienkārši “pavēdinātu galvu”.
Viens gan mani kaitina. Braukšanas režīmu pārslēgšana. Pirmkārt, auto vienmēr aizmirst iepriekš lietoto režīmu un pie katras startēšanas atgriežas Normālajā režīmā. Tas dikti kaitina. Ja reiz es izvēlējos, tad gribu to lietot līdz atkal izlemšu mainīt. Un otra lieta ir paši tie režīmi. Es arvien nesaprotu kāpēc vajag četrus dažādus, ja pilnīgi pietiktu ar Eco/Sport pārslēgšanas opciju.
| | | | |
|
| | |
Autors: Kārlis
Auto |
Šogad nolēmu ļoti laicīgi nomainīt vasaras riepas. Biju izplānojis to darīt “rīt”, bet tad pienāca rītdiena un uzsniga sniegs. Tāpēc riepu maiņu atliku. Joprojām gan agros rītos vēl var noķert mīnusu, bet tā kā dienas ir labos plusos, nav prātīgi deldēt ziemenes. Turklāt priekšā bija plānots garāks izbrauciens, ap 300 kilometriem.
Devos ceļā un nolēmu izdarīt to, ko sen nebiju darījis - noresetot degvielas patēriņu. Tas man bija neaiztikts kādus trīs gadus. Noresetoju un braucu. Braucu prātīgi. Es vispār braucu diezgan prātīgi. Es nepārsniedzu ātrumu, maksimāli visu laiku braucu ar kruīza kontroli. Tā ir ērtāk un mazāk stresa. Praktiski ar visiem testa auto es braucu tāpat. Maksimāli lietojot kruīzu un prātīgi.
Atbraucu atpakaļ un apskatījos ciparu. Tas ir tas, kas bildē. 3.6 litri uz simta. Man patīk. Es gribētu vēl mazāk. 3.2 vai vispār palīst zem 3. Bet nesanāk tomēr ar manu “veco dīzelīti”. Un te man sametās dusmas. Ne par manu veco. Par visiem jaunajiem.
Mūsdienās vairs nav dīzeļu. Praktiski visi jaunie modeļi iznāk jau vispār bez dīzeļa opcijas. Vismaz Eiropā. Ir visādi forši trīscilindrinieki, hibrīdi, maigie hibrīdi. Ir pat ar rūpnīcā uzstādītu gāzes iekārtu. Bet nav dīzeļu. Un tas ir sasodīti stulbi, jo pilnīgi neviens no visiem šiem modernajiem trīscilindriniekiem, hibrīdiem, maigajiem un gāzeniekiem nespēj ne tuvu sasniegt tādu patēriņu kā “mans vecais dīzelis”.
| | | | |
|
| | |
Autors: Kārlis
Mobilie |
Pastardienas modinātājs. Tu izvēlies savu “vēlamo” scenāriju un liecies uz auss. Opcijas ir dažas, viena par otru jaudīgāka. Neatgriezeniskas klimata izmaiņas. Kodolkarš. Asteroīds. Supervulkāns. Un ļauns mākslīgais intelekts. Kurš ir tavs mīļākais variants?
Aplikācija pieejama aifoniem. Diemžēl man nācās vilties, jo tā nedarbojas tā, kā es biju iedomājies. Man likās, ka aplikācija mani pamodinās tad, kad nu pienāks šis liktenīgais notikums. Taču izrādās tā darbojas vienkārši kā modinātājs - modinās izvēlētajā laikā, taču ar specifisku paziņojumu.
| | | | |
|
| | |
Autors: Kārlis
Mobilie |
Es ienīdu FaceID no pirmās dienas. Man tas likās tik nejēdzīgs risinājums jau atrisinātai problēmai. Pilnīgi visās jomās tas ir nejēdzīgāks par TouchID pirkstu lasītāju. Un tad atnāca kovids un parādīja vēl kādu kapitālu FaceID trūkumu - tas nesaprot seju ar masku.
Pirmo reizi ar to tā pa īstam saskāros pērn vasarā olimpiādē, kur maskas bija obligātas visu laiku, jebkur izejot no viesnīcas. Tas nozīmēja, ka sešciparu kodu es telefonā dabūju ievadīt burtiski simtiem reižu dienā. Katru reizi es nolādēju Kuku par šo brīnišķīgo jaunievedumu. Kāpēc pilnīgi visi citi ražotāji spēj iestrādāt arī pirkstu lasītāju, bet Apple nē? Jo ej ieskrieties, tāpēc!
Bet, nu, beidzot šim murgam (tikai FaceID, diemžēl ne kovidam) iespējams ir pienākušas beigas. Tieši divus gadus pēc pandēmijas sākuma, Apple beidzot ir iemācījis aifoniem atpazīt seju ar masku.
Uzinstalēju.
| | | | |
|
| | |
Autors: Kārlis
Auto, Testi |
Zinu, zinu, virsraksts ir kapitāli banāls. Bet toties ļoti tematisks. Spring ir pirmā pavasara bezdelīga - pirmais elektromobilis par salīdzinoši nelielu cenu. Jā, tā nav Tesla, tā nav pat Zoja, taču šis ir ļoti būtisks auto. Tam ir viens uzdevums - mainīt pašreizējo stagnējošo elektromobiļu tirgu. Jā, es paskaidrošu ko ar to domāju.
Tie, kas lasa Kakao regulāri, būs ievērojuši, ka es regulāri sūkstos par automobiļu cenām. Jā, forši auto, jā labi iet, bet ellīgi dārgi. Jo īpaši tas attiecināms uz elektromobiļiem. Tehniski nekas neliedz uzražot lētu elektromobili. Bateriju tehnoloģija un kopējā EV situācija ir pamatīgi attīstījusies līdz tādam līmenim, kad tā vairs nav primāri eksperimentāla tehnoloģija. Plašam patēriņam elektromobiļus ražo jau desmit gadus. Sākotnēji šie auto bija ļoti dārgi, jo tehnoloģija bija jauna (es runāju par mūsdienu EV tehnoloģiju; to, ka elektromobiļi parādījās jau 19. gadsimtā mēs visi zinām), taču ar laiku tā ir atstrādāta un kļūst lētāka. Es nesaku lēta, bet lētāka. Taču elektromobiļu cenas arvien ir nejēdzīgi augstas. Teslas par simts tūkstošiem, folksvāgeni par piecdesmit, reno par trīsdesmit. Tas ir nejēdzīgi daudz. Un nepamatoti. Tas ir, nepamatoti no pircēju viedokļa. No otras puses - ražotāja viedokļa, protams, tas ir ir pats saldumiņš.
Šobrīd autobraucēji lavīnveidā sāk pieņemt elektromobiļus un sāk tīkot pēc tādu iegādes. Tātad pieprasījums ir milzīgs. Tātad cilvēki *grib* pirkt. Un ja tu *gribi*, tad maksā! Tāpēc ražotāji sākotnēji piedāvā īpaši dārgus, dārgi aprīkotus elektromobiļus. Pat lētāka segmenta auto tiek vispirms piedāvāti īpaši dārgās komplektācijās. Sak, ja tik ļoti gribi, tad maksā.
Pats par sevi jau tas nav nekas slikts. Biznesu uzdevums ir pelnīt un ja cilvēkiem ir lieka nauda - uz priekšu! Tomēr drusku kremt, ka no šī foršā un [lokālajai] videi draudzīgā transporta tirgus ir izstumti “parastie” cilvēki. Tie, kas līdz šim skatījās uz “golfiņu” par divdesmit tūkstošiem, redz, ka tāda paša labuma elektromobilis ir vismaz trīsdesmit vai četrdesmit tūkstoši. Gauži. Un tad pēkšņi - Spring!
| | | | |
|
| | | |
... |
