Sīkdatnes nodrošina vietnes pienācīgu darbību Vairāk
KAKAO.lv
Autors: Kārlis

Amaroks kā Amaroks, bet pikaps ir nejēdzīgs auto

Auto, Testi    
Amaroks kā Amaroks, bet pikaps ir nejēdzīgs auto

Es negribu teikt neko sliktu konkrēti par Amarok, bet es gribu paburkšķēt par pikapiem kā tādiem. Man tas šķiet visnejēdzīgākais auto, kāds vien ir pieejams. Tas ir neērts, nepraktisks, tizli uzvedas uz ceļa, un ir dārgs. Tam ir pielietojums, bet ļoti specifisks.

Kad saņēmu auto un pārliku tajā savas mantas, ievēroju, ka aiz vadītāja sēdekļa uz grīdas nolikts avārijas komplekts un sniega tīrāmā slotiņa. Es uz mirkli nodomāju – droši vien gatavojot un mazgājot auto aizmirsuši nolikt atpakaļ bagāžniekā. Bet tad es attapu – šeit taču nav bagāžnieka, kur nolikt mantas. Šeit ir tikai vaļēja kravas kaste. Šeit vispār nav vietas, kur nolikt jebko.

Protams, ir durvju kabatas un ir vidus konsolē kārba, bet reāli viss šeit ir jāglabā vienkārši salonā. Ja šādā auto sakāpj četri vai pieci cilvēki, viņi pat nevar novilkt pufaikas, jo nav vietas, kur tās nobāzt. Var, protams, par bargu naudu uzlikt kravas kastei nojumi, bet tad tai būtiski mazinās lietderīgums un ir tāpat neērti piekļūt mantām, kas ir tur dziļi iekšā.

Kravas kastei gan ir savs ērtums. Ar to var vest kravas. To arī nolēmu izdarīt un izmantoju auto, lai uz pārstrādes punktu aizvestu veco veļasmašīnu un pāris boilerus. Ir tiešām forši vienkārši iebraukt dārzā, atvērt vāku un ielikt kastē lielus dzelžus. Bet īsti ērti gan tas nav, jo tā kravas kaste ir ellīgi augsta. Ja parasta hečbeka bagāžniekā es veļasmašīnu vēl varētu viens pats iestūķēt, tad šeit bija jālūdz palīgos kaimiņš.
 

Autors: Kārlis

Ērta iPhone un Watch automatizācija ceļotājiem

Mobilie    
Ērta iPhone un Watch automatizācija ceļotājiem

Nesen sanāca mazliet aizceļot un nopriecājos, ka esmu izveidojis mazu automatizāciju, kas noder lidojuma laikā. Tie ir Apple Shortcuts, kas veic dažas izmaiņas gan iPhone, gan Apple Watch.

Lai lidojumā nebūtu katru reizi jāmaina uzstādījumi uz tādiem, kas ērtāki, sapratu, ka var taču izveidot automatizāciju. Pāris reizes pamēģināju, līdz sanāca tieši tā, kā gribu. Lūk, kas un kā.

Ieslēdzot telefonā lidmašīnas režīmu automātiski izpildās šādās darbības:
- pulkstenim tiek izslēgts Always On ekrāns, jo man ir mazāk vajadzības to redzēt un tā arī ietaupās baterija.
- telefonā tiek ieslēgts lidmašīnas “fokuss”, kas nomaina sākuma ekrānu atstājot tajā tikai Flighty vidžetu ar lidojuma informāciju. Fokusā, protams, var mainīt arī citus parametrus ko vien katrs vēlas.
- šis pats lidmašīnas fokuss automātiski nomaina arī pulksteņa ciparnīcu. Tajā esmu uzlicis, lai papildus galvenajam pulkstenim rādās arī laiks Rīgā, Flighty vidžets, poga mūzikas palaišanai, poga podkāstu palaišanai un poga podkāstu reklāmu pārtīšanai.
- telefonā tiek ieslēgts baterijas taupīšanas režīms.

Faktiski tas nozīmē, ka veicot vienkāršu darbību - aktivizējot telefonā Airplane Mode - visas šīs darbības notiek automātiski. Telefons un pulkstenis mazāk tērē bateriju un iedod piekļuvi lidojuma laikā vajadzīgākajām lietām.
 

Autors: Kārlis

Gandrīz, bet tomēr nē - Dacia Jogger 2023

Auto, Testi    
Gandrīz, bet tomēr nē - Dacia Jogger 2023

Šis ir tik tuvu ideālam auto, ka gribas smilkstēt. Tas ir ļoti ietilpīgs, bet nav milzīgs, tas ir gana ērts, tas ir optimāli aprīkots un tas ir gana ekonomisks. Turklāt darbojas arī ar gāzi. Ja vien nebūtu tās septiņas sēdvietas…

Zinu, zinu. Tieši tās septiņas sēdvietas ir tas, kas šo auto padara unikālu un konkrētajā sektorā iekārojamu. Tam faktiski nav konkurentu, jo nākamais septiņvietīgais auto maskā jau vismaz divas reizes vairāk. Tad kāpēc es par to burkšķu? Jo es gribu, lai šis auto ir piecvietīgs. Bet - ērti piecvietīgs. Diemžēl tas tāds nav arī tad, ja trešo sēdekļu rindu izņem ārā un atstāj šķūnītī.

Lai džogerī iespiestu to trešo sēdekļu rindu, otrā rinda ir dikti sastumta uz priekšu. Tas nozīmē, ka tā ir diezgan neērta. Tur nav vietas kājām pasažieriem un pat iepirkumu maisiņu īsti nevar nolikt uz grīdas aiz šofera. Tur ir patiesi maz vietas. Arī trešajā rindā ir maz vietas, bet pie tā jau esam pieraduši un ar to rēķināmies.

Ja šim auto varētu izmest to trešo rindu pavisam, savukārt otro atbīdīt kādus divdesmit centimetrus atpakaļ, es to uzreiz pasludinātu par gada auto šogad un visus turpmākos pārskatāmos gadus. Kā jau teicu, tas ir ērts, ietilpīgs, tam pieejams minimāli vēlamais aprīkojums, tas ir gana jaudīgs savām vajadzībām un pietiekoši ekonomisks.
 

Autors: Kārlis

Logu mazgājošais hobots

Tehnika, Testi    
Logu mazgājošais hobots

Kaut kā pēkšņi pielavījās pavasaris un neizbēgami nācās ievērot cik netīri ir logi. Vajadzētu notīrīt. Bet drusku slinkums. Nu, diezgan slinkums. Stiepties un locīties, tā jau var nogurt. Labāk ir paņemt rumbu, piesiet striķī un palaist pa logiem!

Nu, labi, tā nav rumba. Tas ir Hobot. Bet ideja tā pati. Palaid un tas mazgā. Un pašam nav jāmazgā. Tas ir forši. Tikai pareizi jāpieliek, jāieslēdz, jāpārliecinās, ka tas nekrīt nost un var doties savās gaitās. Ne pārāk tālās gan, jo kad hobots beigs darbu, tas vienkārši kritīs no loga nost. Vispirms par to brīdinot.

Šim aparātam ir ļoti attapīgs darbības princips. Tam ir divi diski, kas piesūcas un rotē. Pakāpeniski pārslēdzot kurš ir aktīvais disks robots var pamazām soļot pa stiklu augšā, lejā, pa labi, pa kreisi. Kur vajag.

Teorētiski to var nolikt jebkur un tas laika gaitā sapratīs loga formu, bet pareizāk ir to nolikt stūrī. Viņš mazliet pabakstīsies šurpu turpu un tad sāks tīrīt un rāpot.

Tīrīšana galvenokārt notiek ar lupatiņām, kas uzmauktas uz robota diskiem. Taču šis prot arī uzsmidzināt īpašu tīrīšanas līdzekli, kas palīdzēs logu dabūt spodrāku. Jāuzmanās gan, ja logs ir īpaši netīrs, tad papildus mitrums virsmu var padarīt dubļainu un būs jāmazgā vēlreiz.

Hobots primāri darbojas autonomi, bet ja gribas kādu spēles elementu - to var vadīt ar pulti. Sanāk kaut kas starp frogeri un tetri - lēnā garā pārbīdi klucīti pa rāmīti.
 

Autors: Kārlis

Pirmie iespaidi par moderno hipsteru busiņu ID.Buzz

Auto, Testi    
Pirmie iespaidi par moderno hipsteru busiņu ID.Buzz

Teikšu uzreiz. Esmu mazliet vīlies. Mēs, šķiet, kādus desmit gadus gaidījām šo busiņu. Ik pa pāris gadiem Volkswagen izlaida jaunus zīmējumus un koncepta idejas, kur katra nākamā neizbēgami bija arvien piesardzīgāka versija. Un tad nu tagad ir klāt pats auto. Ļoti fifīgs. Glīts. Moderns, bet ar to tipisko retro šiku, ko mēs no tā sagaidījām. Pietrūkst tikai gaisa dzeses atveres - to vietā ir sitilizēti dizaina elementi. Jo nav jau nekā, ko dzesēt. Ar baterijām ir kontrolētāk jāapietas.

Tas busiņš ir mazliet lielāks nekā liekas. Skatoties bildēs, tas izskatās vairāk pēc Sharan vai pat Touran. Taču nē, tas ir vecā labā Multivan izmēros. Tikai drusku/krietni seksīgāks. Tam ir divas vietas priekšā un trīs aizmugurē. Šis ir modelis ar divām sēdekļu rindām, taču būs pieejams arī ar trim. Tāpat būšot pieejams arī drusku garāks modelis, droši vien ar tām pašām trim rindām. Man gan liekas, ka vismaz pašreizējā izpildījumā garāku to īsti nevajag.
 

Autors: Kārlis

Pushibrīds vai lokomotīve - Nissan Qashqai e-Power

Auto, Testi    
Pushibrīds vai lokomotīve - Nissan Qashqai e-Power

Man godīgi jāsaka, ka es biju palaidis garām ziņas par šo modeli. Es noteikti būtu jau iepriekš sapriecājies, jo šī ir brīnišķīga ideja. Elektromobilis, bet ar benzīna dzinēju. Jā, nopietni. Tas ir reizē gan dīvaini, gan ļoti loģiski. Tas gan nav nekāds brīnumlīdzeklis, taču noteikti ir ļoti interesants.

Tātad stāsts ir vienkāršs. Automobilim ir iekšdedzes dzinējs, kurš darbojas tikai kā ģenerators. Tas darbojas neatkarīgi no braukšanas režīma un tas nav sasaistīts ar riteņiem. Tas klusu rūc un cītīgi ražo elektrību, kuru, savukārt izmanto elektromotors, kas dzen auto uz priekšu.

Līdzīgu ideju jau bijām redzējuši iepriekš pirmajos (jaunās ēras) elektromobiļos, kam papildus baterijām bija iekšdedzes ģeneratori. Vislabāk zināmais ir BMW i3, tiesa, tas primāri ir bateriju elektromobilis ar iespēju papildināt uzlādi. Qashqai, savukārt, nav nekāda lielā baterija. Tīri elektrorežīmā ar to tālu neaizbraukt. Bet tas arī nav vajadzīgs, tā nav šī auto būtība.

Kāda ir jēga no šāda iekšdedzes dzinēja kā ģeneratora? Kāpēc gan to nepiejūgt parastā hibrīda režīmā? Pavisam vienkārši - neliekot dzinējam griezt riteņus, tas var darboties daudz optimālākā režīmā. Nevis visu laiku tikt raustīts starp 1-5 tūkstošiem apgriezienu, bet gan darboties kaut kādā savā optimālajā ritmā, radot maksimālu jaudu ar minimāliem izmešiem un mazāku degvielas patēriņu. Turklāt nav vajadzīgas tādas sarežģītas lietas kā pārnesumu kārbas. Protams, sistēmu sarežģī nepieciešamība pēc baterijas un pats elektromotors.

Šo ideju noteikti labi pazīst dažādas būvtehnikas un lokomotīvju meistari. Arī tajos dzinējs ražo elektrību, bet uz priekšu kustina elektromotrs. Ar to gan līdzības beidzas - Qashqai neuzvedas ne kā traktors, ne vilciens.
 

Autors: Kārlis

Brīnišķīgs veids, kā atgriezties filmiņu fotogrāfijā par puscenu

Foto, Tehnika    
Brīnišķīgs veids, kā atgriezties filmiņu fotogrāfijā par puscenu

Filmiņu bildes tagad atkal ir modē. Ļoti modē. Tik ļoti, ka filmu cenas aug teju katru mēnesi un teju tikpat bieži tiek izlaista jaunas filmas. Visaktīvākie ir Lomography meistari, bet sāk uzpeldēt arī vecie milži. Protams, visvairāk visus vilina Kodak Portra, kas ir zelta standarts filmu fotogrāfijā. Taču tā arī maksā zelta vērtē…

Tāpēc iesaku brīnišķīgu veidu kā šīs - un jebkuras citas - filmas cenu samazināt uz pusi. Risinājums ir absurdi vienkāršs - bildē puskadrus! Nē, nopietni. Tu joprojām dabūsi burvīgās krāsas un sentimentālos filmas defektus, tikai divreiz lētāk.

Protams, līdz pusei pārtīt savu zenītu vai svemu tu nevarēsi, tāpēc būs jāiegulda nauda jaunā aparātā. Un tas patiešām ir jauns. Pilnīgi jauns, tikai šogad izlaists aparāts - Kodak Ektar H35. Attapīgākie atpazīs, ka Ektar ir filmas nosaukums, taču Kodak šo vārdu piešķīra arī kamerai. Kamerai, kas speciāli pielāgota bildēt puskadrus. Turklāt - un šis iespējams ir jaudīgākais vilinājums - kamera bildē vertikāli. Tātad uzreiz jau pielāgoti instagramiem un tiktokiem!
 

Autors: Kārlis

Tieši tāds pats, bet citādāks - elektriskais VW ID5 GTX

Auto, Testi    
Tieši tāds pats, bet citādāks - elektriskais VW ID5 GTX

Ir mazliet grūti atšķirt šo auto no tā otra. ID5 no ID4. Tie ir teju identiski, tikai tas dārgākais ir mazliet stilīgāks. Mazliet sportiskāks. Mazliet vairāk ar kupejas noskaņu dizainā. Faktiski lietojot gan īsti atšķirības nav. Ietilpīgi, ērti, moderni. Izskatās mazliet jocīgi, bet nepārprotami mūsdienīgi.

Tam ir 82 kWh baterija, kas sola ap 490 kilometriem. Reāli tie ir 450. Kas ir jau pilnīgi pietiekami. Ikdienā var nedēļu brauktāt apkārt un nedomāt par uzlādi. Protams, kad tālāk jātiek, tad drusku jāpaplāno. Mēs, kā ierasts, aizbraucām uz Ventspili. Otrajā dienā, kad gribēju lādēt, mans “iemīļotais lādētājs” bija aizņemts, tāpēc aizbraucu uz nākamo. Nekādu problēmu.

Pēc noklusējuma auto piedāvā uzlādi līdz 80%. Tas ir saudzīgāk baterijai. Bet, protams, ja zini, ka būs jābrauc tālāk - uzstādi, lai lādē pilnu. Šim uzlāde notiek ar ātrumu aptuveni 5 kilometri minūtē. Kas ir ļoti ok. Kamēr aizej uz Bitīti pēc kanēļmaizītes, būs jau atpakaļceļš ielādēts.

ID5 GTX ir Škoda Enyq Coupe dvīnis. Pēc izskata nepateiksi - dizaini ir būtiski atšķirīgi. Gan iekšpusē, gan ārā. Ja Škoda ir vairāk klasiska, tad šis ir izteikti moderns. Mazliet dīvains, bet tas jau piedien pie modernuma. Vietām gan vācieši ir pārcentušies ar modernumu. Tās pašas logu atvēršanas pogas. Šeit ir tikai divas pogas un tad skārienjutīga virsma, kas šīs pogas pārslēdz starp priekšējiem un aizmugurējiem logiem. Tātad, lai atvērtu logu priekšā un aizmugurē, vispirms atver priekšā, pārslēdz logu slēdža režīmu (!!) un tad atver aizmugures logu. Tas pats pretējā virzienā. Nav pieklājīgu vārdu kā nokomentēt šo risinājumu. Turklāt tas ir iešmugulēts arī pārējiem VW elektromobiļiem.
 

Autors: Kārlis

Škoda Karoq - vēl foršāks kā iepriekš

Auto, Testi    
Škoda Karoq - vēl foršāks kā iepriekš

Man likās, ka tik tikko jau es braucu ar Karoq. Tas gan bija Scout versijā. Bet tad nodomāju, ka droši vien tas bija Kamiq nevis Karoq, jo vienmēr jaucu šos abus modeļus. Tagad apskatījos - nē, tas tomēr bija Karoq, bet tas bija pirms trīs gadiem! Es nespēju šo skrienošo laiku…

Karoq tagad ir atjaunināts ar dažādiem vizuāliem un citiem sīkumiem. Te nav nekā dramatiska, viss ir rāmi un prātīgi. Mūsu auto ir SportLine, kas nozīmē vēl stilīgākas vizuālās detaļas, plānākas riepas, dažādus akcentus. Gaitas ziņā gan SportLine no parastā neatšķiras. Un tas ir labi. Man šķiet. Jo auto brauc ļoti patīkami. Ne tas kratās, ne ir ciets, ne tas gāžas. Tas vienkārši ir ļoti patīkams. Reti kad gadās tādi auto, kam tik harmoniski saskan jauda, gaita un uzvedība. Vienkārši iekāp un brauc. Kā jau Škodā. Tiesa, dažkārt arī Škodas tiek drusku sapurgātas.

1.5 litru dzinējs un septiņpakāpju automāts. Interesanti, ka pārnesumu svira ir lielā, mehāniskā. Šeit vēl nav mazais elektroniskais puļķītis kā daudziem citiem auto. Gribētos, lai mazāk vietas aizņem.

Dzinējs ir atsaucīgs un elastīgs. Kā ierasts es lielāko daļu ceļa braucu Eco rēžīmā. Bet brīžiem pārslēdzos uz Sportu. Izmaiņas ir labi jūtamas. Protams, auto nekļūs par kartingu, bet tas kļūst daudz atsaucīgāks un ātrāk reaģē. Reizēm noder, lai izkļūtu no čammīgas pilsētas satiksmes vai vienkārši “pavēdinātu galvu”.

Viens gan mani kaitina. Braukšanas režīmu pārslēgšana. Pirmkārt, auto vienmēr aizmirst iepriekš lietoto režīmu un pie katras startēšanas atgriežas Normālajā režīmā. Tas dikti kaitina. Ja reiz es izvēlējos, tad gribu to lietot līdz atkal izlemšu mainīt. Un otra lieta ir paši tie režīmi. Es arvien nesaprotu kāpēc vajag četrus dažādus, ja pilnīgi pietiktu ar Eco/Sport pārslēgšanas opciju.
 

Autors: Kārlis

Un tāpēc man riebjas, ka mūsdienās vairs nav dīzeļu

Auto    
Un tāpēc man riebjas, ka mūsdienās vairs nav dīzeļu

Šogad nolēmu ļoti laicīgi nomainīt vasaras riepas. Biju izplānojis to darīt “rīt”, bet tad pienāca rītdiena un uzsniga sniegs. Tāpēc riepu maiņu atliku. Joprojām gan agros rītos vēl var noķert mīnusu, bet tā kā dienas ir labos plusos, nav prātīgi deldēt ziemenes. Turklāt priekšā bija plānots garāks izbrauciens, ap 300 kilometriem.

Devos ceļā un nolēmu izdarīt to, ko sen nebiju darījis - noresetot degvielas patēriņu. Tas man bija neaiztikts kādus trīs gadus. Noresetoju un braucu. Braucu prātīgi. Es vispār braucu diezgan prātīgi. Es nepārsniedzu ātrumu, maksimāli visu laiku braucu ar kruīza kontroli. Tā ir ērtāk un mazāk stresa. Praktiski ar visiem testa auto es braucu tāpat. Maksimāli lietojot kruīzu un prātīgi.

Atbraucu atpakaļ un apskatījos ciparu. Tas ir tas, kas bildē. 3.6 litri uz simta. Man patīk. Es gribētu vēl mazāk. 3.2 vai vispār palīst zem 3. Bet nesanāk tomēr ar manu “veco dīzelīti”. Un te man sametās dusmas. Ne par manu veco. Par visiem jaunajiem.

Mūsdienās vairs nav dīzeļu. Praktiski visi jaunie modeļi iznāk jau vispār bez dīzeļa opcijas. Vismaz Eiropā. Ir visādi forši trīscilindrinieki, hibrīdi, maigie hibrīdi. Ir pat ar rūpnīcā uzstādītu gāzes iekārtu. Bet nav dīzeļu. Un tas ir sasodīti stulbi, jo pilnīgi neviens no visiem šiem modernajiem trīscilindriniekiem, hibrīdiem, maigajiem un gāzeniekiem nespēj ne tuvu sasniegt tādu patēriņu kā “mans vecais dīzelis”.
 

 vecāki raksti →

...
↑ uz augšu          Copyright © Tup un Turies SIA | reklama@kakao.lv | info@kakao.lv
Realizācija Tup un Turies