Autors: Kārlis
Stilīgs kā stilīga kedaAuto, Testi  Vai atceries iepriekšējo mūsu Volvo testu? Pareizi, es arī neatceros. Man šķiet, šis ir pirmais. Mazliet neticami. Kuru auto mēs vēl neesam apskatījuši pēdējo 13 gadu laikā?
XC40 atšifrējas vienkārši - “xc” nozīmē, ka tas ir krosovers, 40 norāda vietu modeļu klāstā. Nav baigi augstu, bet nav arī pats mazākais auto. Patiesībā, šis ir ļoti optimāla izmēra auto. Pietiekoši liels, lai braucējs sajustos nozīmīgs, bet gana mazs, lai nebūtu stāvvietā jāparkojas pa diagonāli. Turklāt tas ir diezgan ietilpīgs un ērts. Vispār šis ērtums ir viena no lietām, kas visvairāk palika atmiņā. Nav runa, par īpaši mīkstiem sēdekļiem vai ko tādu, bet par kopējo lietošanas ērtumu. Auto ir tāds neuzbāzīgs, pārsvarā labi saprotams un tā lietošana ir tāda nepiespiesta. Iekāp un brauc. Auto neprasa daudz uzmanības vai īpašu pielāgošanos. Ja neskaita to, ka garākam cilvēkam ir jāiemācās pielocīt galvu, lai iekšā kāpjot to neatsistu pret jumta malu. Ar to es negribu teikt, ka iekšā vietas būtu maz - vienkārši durvju aile ir zema.
Volvo jau labi sen ir ielēcis premium segmentā, tāpēc arī šis auto cenšas izskatīties un uzvesties diezgan glauni. Smuki apdares materiāli, liels centrālais displejs, visādas gudras lietiņas. Tomēr skrienot pēc šika, Volvo nav aizmirsis par praktiskumu. Ir iestrādāts ērts āķītis, kur pasažieris var pakārt somu. Ir patiesi liela izmēra miskaste, kuru var ērti izņemt un iztīrīt. Ir uz pusēm salokāma bagāžnieka grīda, kas ļauj savaldīt bagāžu. Ir patiesi lielas kabatas durvīs - žēl gan, ka īpaši pudelēm tur ir paredzēta tikai viena vieta - pārējās pudeles un termokrūzes būs jāiespiež blakus. Protams, ir glāžu turētāju viduskonsolē, taču arī tie varēja būt ērtāki - dziļāki, lai stabilāk noturētu glāzes, krūzes vai pudeles.
Kā jau demo auto, šis konkrētais ir aprīkots ar teju visu pieejamo. Ādas salons, stikla jumts, adaptīvais kruīzs ar aktīvo piestūrēšanu, 360 grādu kamera un citi labumi. Izklausās patiesi forši, taču, akvaimandieniņ, jūs negribat redzēt tādam auto cenu. Ja XC40 sākumcena ir ap 30 tūkstošiem, tad šim smalki aprīkotajam auto logā stāv cipars 60. Skarbi. Protams, visas cenas “ir runājamas”, tomēr diapazons ir varens un par labumiem ķīnieši prasa lielu naudu.
Daudzi apskatnieki bieži piemin Volvo infoizklaides iekārtu kā īpaši labu piemēru. Man tomēr ir dalītas jūtas. Man patīk loģiskais izkārtojums ar trim ritināmiem ekrāniem, ar lielām ikonām un skaidriem uzrakstiem. Tomēr iebraucot mazliet dziļāk vienkāršība pazūd. Piemēram, kāpēc “skaņas baudījums” un audio uzstādījumi ir divās pilnīgi dažādās un nesaistītās vietās? Biju jau pieņēmis, ka rībošos basus nav iespējams mazināt, kad tikai otrajā dienā atradu uzstādījumu izvēlni. Protams, parasti jau cilvēki auto bieži nemaina un nopērkot cenšas tos izzināt, tomēr šādas tādas neloģiskas lietas ir… neloģiskas. Tāpat Volvo ļoti negrib, lai mēs lietotu CarPlay. Tas ir tas režīms, kurā pieslēdzot aifonu, var lietot vairākas tā aplikācijas auto ekrānā. Pirmkārt jau Volvo Apple interfeisam atvēl vien pusi ekrāna (kaut atminos, ka viena no Apple prasībām bija viss ekrāns), otrkārt, veicot jebkādu citu darbību ekrānā, CarPlay no centrālā ekrāna pazūd un tas atkal jāmeklē un jāaktivizē otrajā ekrānā. Ja jau tik ļoti negribas savā auto laist cita ražotāja aplikācijas, tad varēja neatbalstīt vispār, kā to dara citi ražotāji.
Līdzīgas likstas atrodamas arī spidometra ekrānā. Piemēram, paprasiet man kāds bija mana brauciena vidējais patēriņš. Nu, paprasiet! Man nav ne jausmas! Goda vārds. Auto, protams, rāda stūrītī patēriņa datus, bet man nav ne jausmas uz ko tie attiecas un kā tieši tiek mērīti, jo izvēlnē ir pieejami kādi piecpadsmit dažādi mērījumi, neviens no kuriem nav paskaidrots vai pašsaprotams. Iespējams, ka patēriņš bija 6.2 litri. iespējams - 12. Nezinu.
Spidometra ekrāna otrā pusē atrodas viena ļoti laba lieta. Zaļa stūres ikona. Tā simbolizē aktīvo piestūrēšanu kruīza režīmā. Es esmu liels kruīza kontroles piekritējs un jo automatizētāka tā ir, jo labāk. Man, protams, patīk braukt un baudīt pašam braucienu, tomēr ikdiena lielākoties sastāv no garlaicīgiem rutīnas pārbraucieniem, kad jebkāda automatizācija nāk tikai par labu, gan ērtībai gan drošībai. Volvo gan neļauj braukt pavisam novēršoties - tas jau pēc kādam 10 sekundēm pieprasa roku turēšanu uz stūres, tomēr adaptīvais kruīzs ar aktīvo piestūrēšanu ļoti būtiski atvieglo šofera dzīvi. Tas izklausīsies absurdi un nepareizi, bet šādi var daudz mazāk uzmanības veltīt auto vadīšanai. Tas nenozīmē, ka var uzlikt trīs pirkstus uz stūres un blenzt uz telefonu otrā rokā, bet tas palīdz mazināt saspringumu. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka šādas sistēmas dramatiski uzlabo drošību uz ceļa un samazina negadījumu skaitu.
Tiesa, ir jāpielāgo uzstādījumi. Man bija ieslēgts “ļoti nervozais” automātiskās bremzēšanas režīms, un auto mani pilsētas satiksmē pārsteidza ar skaļiem pīkstieniem un mežonīgi strauju nobremzēšanu vietā, kur neviens saprātīgs šoferis nebūtu bremzējis. Pēc pāris mirkļiem ar pirkstu braucot pa lielo ekrānu sistēmu var nomierināt un turpmāk tā neuzvedas tik nervozi.
Ā, prasīsiet kā vispār auto iet? Labi iet. Man patiktu, ja tas būtu mīkstāks un ja automāts uzvestos mazliet maigāk - pie pirmajiem pārnesumiem tas diezgan raustās, lai cik maigi spiestu pedāli. Jādomā, tas tāpēc, ka auto pielāgojies agresīvākiem testētājiem.
Tā jau feins auto. Ērts, praktisks, ietilpīgs. Bet nu dārgs gan. Turpat pāri pa ielu var dabūt Qashqai, kas ir teju divreiz lētāks.
|
