Pirmie iespaidi par jauno Hyundai i20
Auto,
Testi 
Šis auto jau kādu brīdi ir redzēts bildēs un izstādēs, bet tikai vakar tas oficiāli nonāca tirdzniecībā Latvijā. Uz pasākumu medijiem bija ieradušies trīs i20 modeļi, ar kuriem varējām izbraukt nelielu testa braucienu. Padalīšos iespaidos, kā mums ar to gāja.
Jaunais i20 aizstāj veco i20, kurš, savukārt, ir labi pazīstamā Getz pēctecis. Tomēr ar "veco labo" Getz šim ir ļoti maz sakara. Tas joprojām ir mazās klases auto, bez īpašām ambīcijām. Jaunais ir pastiepies mazliet lielāks ne tikai par savu priekšgājēju, bet arī par daudziem konkurentiem. Garāka ir arī riteņu bāze, kas nozīmē, ka salons kļuvis plašāks.
Pēc skata i20 ļoti labi iederas moderno Hyundai saimē. Tam ir izteikti "zīmola vaibsti", kas, par laimi, nav pārāk pārspīlēti. Mazliet dīvaini izskatās auto purniņš - tāds strups, divstāvīgs. Es to nedomāju sliktā nozīmē, bet mazliet atgādina kādu nesenu Lada modeli.
Salons ir vienkāršs, bet nešķiet prasts. Panelis izplānots loģiski un izskatās tīri cienījami. Kolēģis minēja, ka mazliet atgādina Volkswagen izkārtojumu, kas, protams ir teju etalons ergonomikā. Viens gan - atkarībā no aprīkojuma mainās arī paneļa krāsojums. Diemžēl vienkāršākajā versijā tieši paneļa centrālā daļa ir tajā blāvi pelēkajā, ar kuru asociējas lēti deviņdesmito gadu auto. Pats materiāls ir nedaudz mīksts un patīkams taustei, taču izskatās nevilinoši.
Par salona ietilpību sūdzēties nevar. Gan priekšā, gan aizmugurē vietas ir gana visās dimensijās. Man īpaši patika sēdekļi, kam ir izteiktas, bet ne pārāk stingras sānu malas. Atrast sev ērtu pozīciju nebija grūti. Tas izklausās nenozīmīgi, bet ļoti daudziem auto ar to ir problēmas - nākas bezgalīgi regulēt sēdekļa attālumu, augstumu, slīpumu, stūri, spoguļus...
Pirmais auto, ar ko izbraucām, bija aprīkots ar 1.2 benzīna dzinēju ar 75 zirgspēkiem. Izklausās maz. Tiešām nav daudz, taču absolūti neradīja bēdas vismaz mūsu nelielajā izbraucienā. Šim dzinējam komplektā ir piecpakāpju kārba, kas "štepselējas" viegli un saprotami. Jau pēc pāris kilometriem auto "pazūd" - nav vairs jāpiedomā, cik dziļi spiest sajūgu, kur tieši atrodas vajadzīgie pārnesumi utt. Par šādu "pazušanu no apziņas" var sapņot daudzi auto.
Es, protams, neapgalvoju, ka šis ir kaut kāds unikāls "braucēja-auto", vai super-vadāms, vai ko tādu. Vienkārši - šis ir mazais auto bez ambīcijām, kas savu pamatuzdevumu dara ļoti labi. Tas ļauj pārvietoties un neuzdod jautājumus.
Otrs auto, ar ko izbraucām, bija aprīkots jau lepnāk - ar klimatkontroli, citiem sīkumiem un 1.4 litru benzīna dzinēju ar sešpakāpju ātrumkārbu. Lai arī šis dzinējs ir krietni spēcīgāks - tam ir 100 zirdziņi - tas uzvedībā šķita gausāks par savu vājāko brāli. Tas, visticamāk, ir pārnesumu kārbas dēļ - jo vairāk pārnesumu, jo biežāk tie jāpārslēdz, jo īsāks ir to efektīvais diapazons. Paradoksāli, bet šis - ievērojami labāk aprīkotais modelis, man patika mazāk. Varbūt tas mēģina izlikties par to, kas nav?
Testējot auto, man vienmēr patīk izmēģināt, kāds ir potenciāli zemākais iespējamais patēriņš. Šim nolūkam aizbraucām līdz Jūrmalai, cenšoties braukt maksimāli vienmērīgi uz 90 km/h. Rezultāts? 4.5. Nav slikti priekš benzīna dzinēja. Iespējams, ja būtu garāks ceļš (un ideālā gadījumā arī kruīza kontrole), patēriņu varētu vēl samazināt. Taču arī šis nav zemē metams. Pēc tam mazliet pabraukājām pa pilsētu - pa ceļam kolēģis arī izmeta pāris riepas kaucinošos līkumus - patēriņš palika uz 5.5 litriem. Tiesa, tīro mīcīšanos pa pilsētas sastrēgumiem nesanāca izbaudīt, tāpēc jāpieņem, ka reālais patēriņš varētu būt lielāks.
Otrs auto pēc mūsu mazā izbrauciena palika uz 6.5 litriem. Kas jau vairs nav nekas izcils, taču šajā reisā arī vairs nebraucām īpaši taupīgi.
i20 sākumcena ir visai draudzīga - 11500 eiro. Tas gan ir par "pliko" versiju ar 1.2 dzinēju. Savukārt labāk aprīkotie 1.4l modeļi sākas no 13500. Daudz aprīkojuma variantu nav, un ja gribēsies ekstras, neizbēgami nāksies ņemt "niknāko" versiju.
Ja ļoti gribas, versiju ar automātisko kārbu var sadārdzināt līdz pat sešpadsmit tūkstošiem. Kas gan man šķiet neprātīgi. Iespējams, ka vispareizākais i20 ir tieši tas "vājais un plikais". Vienkāršs, saprotams, bez ambīcijām.
Viena lieta gan - jebkurā versijā būs jāsadzīvo ar tām nolāpītajām zilajām diodēm instrumentu panelī...
