Autors: Kārlis
Pārsteidzoši feinsMobilie, Testi  Ilgi nevarēju izlemt, vai gribu “krāmēties ar budžetnieku”, bet tad sapratu, ka nav korekti visu laiku lietot tikai premium aparātus. Tāpēc pakrāmējos ar šo un galīgi nebiju vīlies. Nu, varbūt drusciņ.
Honor 9 Lite. Četras kameras, astoņi kodoli, 5.65 collas un kaut kādi 200 eiro. Apmēram četrreiz mazāk, nekā citi telefoni, kurus parasti dod testēt.
Riktīgi foršs ir telefona korpuss. Pilnīga plastmasa, bet labā nozīmē. Gluds, tīrs. Rotaļīgs. Atgādina veco labo iPhone 5C. Ļoti patīkami telefonu virpināt rokās. Turklāt var justies gana droši, ka tam pilnīgi nekas slikts nenotiks, ja tas nejauši izslīdēs no rokām. Pretēji tiem super dārgajiem aparātiem, kas momentāni sašķīst gabalu gabalos. Tiesa, gludā, spīdīgā plastmasa arī neuzlabo slīdēšanas problēmu - telefons ir diezgan slidens un atstāts bez uzraudzības izšļūks no kabatas vai noslīdēs no galda. Labā ziņa - tam komplektā ir vāciņš, kas uzlabo saķeri.
Es neesmu liels Androidu pazinējs, tāpēc neko īpaši sliktu vai labu par Honor softu nevaru pateikt. Izskatās korekti, funkcionē atbilstoši. Ja nepatīk krāsiņas un ikonas, tad tās var nomainīt uz citām. Kas man nepatika ir pamanāma aizķeršanās šķietami vienkāršās darbībās. Piemēram pāršķirstot bildes. Pirms parādās nākamā ir maza noraustīšanās pauze. Nav mirstamā kaite, tomēr skaidri atgādina, ka šis ir budžeta aparāts un jaudā nav salīdzināms ar premium telefoniem. Visādi citādi tas darbojas raiti.
Man kā fotografētājam galvenokārt interesē kameras lietošanas ērtums. Ne tur īpaši kvalitāte - jo telefons ir telefons, no tā ir lieki sagaidīt fotokameras kvalitāti - bet tieši ērtums. Tāpēc man ļoti patīk, ka Honor - tāpat kā citi Huawei - var uzņemt attēlu bloķētam telefonam divreiz piespiežot skaļuma pogu. Nevis tikai ātri atvērt kameru, bet uzreiz uzņemt attēlu. Tas ir darbojas arī tad, ja telefons ir kādā maciņā/vāciņā un nav redzams ekrāns. Vienkārši pagriez telefonu aptuveni pret vajadzīgo objektu un spied pogu. Tas ļauj noķert mirkļus, kurus ar citiem aparātiem var nokavēt. Jā, sekundēm un to desmitdaļām ir nozīme.
Pati kamera - kas sastāv no divām 13 un 2 megapikseļu kamerām - uzņem ļoti feinus attēlus. Pat pārsteidzoši glīti. Pierasts, ka labas bildes uzņem tikai ļoti dārgi aparāti. Interfeiss ir tas pats, kas citiem Honor/Huawei aparātiem un tas ir saprotams un gana ērti lietojams. Vienīgi kaitina, ka bildējot portretus un pašiņus, telefons uzreiz ieslēdz “skaistuma režīmu”, kas manuāli jāizslēdz, ja negribas, lai sejas būtu kā vaska figūrām.
Grūtāk Honoram iet ar portretu režīmu. Tas grūtāk atpazīst sejas - cepures to ļoti mulsina - un ne vienmēr tas saprot, kas ir kas. Reizēm tas izpludina cilvēku un atstāj fonu asumā. Tomēr, kad viss sakrīt un seja ir noķerta pareizi - rezultāts sanāk ļoti cienījams. Telefona ekrānā izskatās ļoti labi un feisbukā laiki ir garantēti.
Mana galvenā sūdzība par šo telefonu ir tieši tā pati, kas par pilnīgi visiem citiem telefoniem, budžeta vai premium klasē. Tas ir daudz par lielu. Es nesaprotu šo māniju skriet pēc arvien lielākiem ekrāniem, lai pēc tam būtu jāžonglē mēģinot noturēt to telefonu rokā. Šis aparāts, kā jau minēju, ir ļoti patīkams rokās. Ja tam būtu 4-4.5 collu ekrāns, tas būtu absolūti ideāls, ērts rīks. Bet tā kā mode prasa milzīgos ekrānus, tad lietošanas ērtums ir ierobežots.
Iedevu telefonu patestēt arī kolēģim Ingum. Viņš pēdējos gadus lieto tikai budžeta androīdus un ir izgājis cauri visam spektram - no dārgākajiem līdz pat vislētākajiem. Šobrīd, šķiet, ir apstājies pie 80 eiro žaumī aparāta un uz šo Honor jau skatās kā uz tādu premium. Arī viņam vienīgā/galvenā sūdzība bija par nespēju telefonu ērti noturēt rokās - tas ir ļoti slidens.
Telefonam ir microUSB nevis USB-C pieslēgvieta. Es nezinu ko par to domāt. Vienam tas ir labi, citam slikti.
|
