Autors: Kārlis
Hyndai Ioniq 5 - gandrīz ļoti stilīgsAuto, Testi  Viens no gaidītākajiem auto. Kaut kāpēc visi bija sajūsmā, kad ieraudzīja šo auto pirmajos attēlos un nepacietīgi gaidīja iespēju izmēģināt. Feins auto. Tajā ir kaut kas no astoņdesmito nostaļģijas. Plus, protams, divdesmito tehnoloģijas.
Auto ir lielāks nekā izskatās. Bildēs tas tiešām atgādina kaut ko starp astoņdesmito golfu un deviņdesmito deltu, bet dzīvē tas ir tuvāk kaut kādam kaškajam vai tiguānam. Tas ir drusku jocīgi, jo gribas auto uztvert kā mazāku. Protams, nav nekādu iebildumu, ka tas ir gana liels. Tātad gana ietilpīgs. Tas šeit ir galvenais. Salons ir plašs un brīvs un gandrīz ļoti loģisks.
Vienu gan es nesaprotu - kāpēc auto ir iecelts krosoveru klasē. Tam nav pilnīgi nekādu krosoverisku īpašību. Tas vienkārši ir liels hečbeks un par to nav ko kautrēties.
Dizains ir ļoti feins un tas ir papildināts ar dažiem drusku drosmīgiem elementiem. Viena no pamanāmākajām lietām ir “digitālie” lukturi aizmugurē. Tie tiešām izskatās forši, žēl, ka braucot pats nevari tos redzēt. Otra zīmīgā lieta ir plakanais panelis priekšā, bet par to man ir mazāka sajūsma. Grozies kā gribi, tik lielā un spīdīgā plastmasā neizbēgami var redzēt izliekumus un “defektus”. Kad to ievēro, tas traki samazina auto pievilcību. Tāpēc uz to labāk neskatīties. Vispār to varētu aplīmēt ar kādu matēto pārklājumu.
Šobrīd auto izskatās dikti moderns, bet mazliet māc bažas par to kā tas novecos. Vai nebūs tāpat kā ar megani un siviku. Jūs jau uzreiz ziniet, par kuriem ir runa. Kad iznāca - bomba, bet jau pēc pāris gadiem drosmīgais dizains ir novecojis. Es nesaku, ka aijonikam būs tāpat. Tikai mēģinu to iztēloties pēc gadiem septiņiem.
Brauc auto labi. Kā jau visi elektriskie. Tas ir gana smags, lai gaita būtu līgana un patīkama. Stūrējas paredzami. Pa bedrēm nelēkā. Uz lielākām ieplakām vai triecieniem mazliet noraustās aizmugure, bet no tā var viegli izvairīties, laicīgi atpazīstot šādas situācijas. Bet ikdienas ceļi bēdas nesagādā. Lielie rīteņi “apēd” nelīdzenumus.
Elektriskā braukšana jau vairs nepārsteidz. Nu jau esam pieraduši pie tās. Jūtams, ka auto ir smags (jo baterijas), taču velk bez bēdu. Ir vairāki braukšanas režīmi, taču teju visi man šķiet pilnīgi lieki, jo pietiek ar Eco. Tajā pedālis kļūst jūtami mazāk atsaucīgs, bet tas tikai nozīmē to, ka ir vieglāk “dozēt” paātrinājumu. Piemēram Sport režīmā vispār ir neiespējami maigi uzsākt - auto tikai un vienīgi “cērt”. Bet taupīgajā režīmā ir liels pedāļa gājiens kurā var kontrolēt gaitas uzsākšanu. Par kopējo dinamiku arī nav jābēdājas, jo ja tu tiešām gribi būt pirmais - vienkārši min pedāli grīdā. Neatkarīgi no režīma auto lēks uz priekšu ar pilnu jaudu.
Normāli braucot dažādos apstākļos - gan uz šosejas, gan pilsētā - man vidējais patēriņš sanāca 16.6 kWh uz 100 kilometriem. Tas ir pat mazāk kā sola ražotājs. Nav slikti. Reālais iespējamais nobraukums būs ap 385 kilometriem. Kas ir diezgan ļoti pietiekami pat Latvijā, kur uzlādes punktu ir maz. Ja vien izdosies atrast ātrās uzlādes štepseli, tad pietiks ar pārdesmit minūtēm, lai droši tiktu atpakaļ mājās vai turpinātu ceļu kaut kur vēl tālāk.
Pie 50kw lādētāja auto varot pieēst pilnu bateriju stundas laikā.
Ok, parunāsim par nejēdzībām. Jā, protams, pirmkārt tie ir rokturi. Nu nekādi es nesaprotu autoražotājus, kas grib šitā spīdzināt savus klientus. Nu kāpēc, kāpēc vajag to absurdo mehānismu ar pirkstu iespiešanu un plaukstu izmežģīšanu. Aerodinamikai? Nu vot neticu, ka normāli rokturi varētu jelkā pamanāmi ietekmēt nobraukumu. Var jau pie šiem pierast, bet tas vienmēr būs čakars. Īpaši ziemā ar cimdiem. Īpaši, kad auto būs apledojis. Priecīgu pirkstu dauzīšanu!
Tad mani pārsteidz salona dizains. Tas ir no pilnīgi citas pasaules. Ja ārpusē auto ir viss ar taisnām līnijām un plaknēm, tad iekšā pēkšņi parādās neregulāras apaļīgas formas. Kur palika viss stilīgums? Iekšā no tā ne smakas. Ok, ir lieli ekrāni, bet kuru tu mūsdienās vari pārsteigt ar ekrānu? turklāt tas, kas vadītājam priekšā ir pārsteidzoši neinteresants - tam it kā var mainīt izkārtojumu, bet reāli neko īsti pielāgot nevar. Drusku mainās elementu izmēri un krāsiņas un… tas arī viss. Mani vienmēr pārsteidz, cik daudz resursu ražotāji iegulda stilīgu ekrānu izveidei, bet tad īsti nedod nekādas iespējas ar tiem iesākt ko patiesi noderīgu. Piemēram izslēgt visu lieko. Ak, es arvien skumstu pēc tās Škodas, kurai varēja ekrānā atstāt tikai ātrumu un sniedzamību.
Vēl viens sīkums, kas man iedūrās acīs. Pareizāk sakot rokās. Viduskonsole. Tā ir liela un plaša un pat stumdāma uz priekšu un atpakaļ, taču elkoņbalstu nav iespējams pacelt uz augšu tā, lai tas netraucētu. Tas paliek pacelts slīpā stāvoklī, kur pret to var ērti sadauzīt roku vai galvu, ja gribi ienirt plašās mantu glabātuves dzīlēs.
Nav jau tā, ka te viss ir slikti. Nu galīgi nav. Viss ir forši. Šis tiešām ir foršs auto. Bet tas varēja būt vēl daudz foršāks, ja pielabotu dažus praktiskus sīkumus.
Protams, kā jau visi elektriskie - tas ir dārgs. Traki dārgs. 50 līdz 60 tūkstoši. Es zinu, ka šis jau kļūst par jauno standartu auto cenās, bet tas ir diezgan liels ārprāts. Mēs arvien esam pārejas fāzē, kur ražotāji nekautrējas prasīt milzu naudu no tiem, kas pirmie grib tikt pie jaunajām tehnoloģijām. Man tikai bail, ka process ieilgs un mēs tiešām sāksim uzskatīt, ka jaunam auto ir jāmaksā tik ārprātīgi dārgi.
|
