Autors: Kārlis
Dacia Spring - elektriskā bezdelīgaAuto, Testi  Zinu, zinu, virsraksts ir kapitāli banāls. Bet toties ļoti tematisks. Spring ir pirmā pavasara bezdelīga - pirmais elektromobilis par salīdzinoši nelielu cenu. Jā, tā nav Tesla, tā nav pat Zoja, taču šis ir ļoti būtisks auto. Tam ir viens uzdevums - mainīt pašreizējo stagnējošo elektromobiļu tirgu. Jā, es paskaidrošu ko ar to domāju.
Tie, kas lasa Kakao regulāri, būs ievērojuši, ka es regulāri sūkstos par automobiļu cenām. Jā, forši auto, jā labi iet, bet ellīgi dārgi. Jo īpaši tas attiecināms uz elektromobiļiem. Tehniski nekas neliedz uzražot lētu elektromobili. Bateriju tehnoloģija un kopējā EV situācija ir pamatīgi attīstījusies līdz tādam līmenim, kad tā vairs nav primāri eksperimentāla tehnoloģija. Plašam patēriņam elektromobiļus ražo jau desmit gadus. Sākotnēji šie auto bija ļoti dārgi, jo tehnoloģija bija jauna (es runāju par mūsdienu EV tehnoloģiju; to, ka elektromobiļi parādījās jau 19. gadsimtā mēs visi zinām), taču ar laiku tā ir atstrādāta un kļūst lētāka. Es nesaku lēta, bet lētāka. Taču elektromobiļu cenas arvien ir nejēdzīgi augstas. Teslas par simts tūkstošiem, folksvāgeni par piecdesmit, reno par trīsdesmit. Tas ir nejēdzīgi daudz. Un nepamatoti. Tas ir, nepamatoti no pircēju viedokļa. No otras puses - ražotāja viedokļa, protams, tas ir ir pats saldumiņš.
Šobrīd autobraucēji lavīnveidā sāk pieņemt elektromobiļus un sāk tīkot pēc tādu iegādes. Tātad pieprasījums ir milzīgs. Tātad cilvēki *grib* pirkt. Un ja tu *gribi*, tad maksā! Tāpēc ražotāji sākotnēji piedāvā īpaši dārgus, dārgi aprīkotus elektromobiļus. Pat lētāka segmenta auto tiek vispirms piedāvāti īpaši dārgās komplektācijās. Sak, ja tik ļoti gribi, tad maksā.
Pats par sevi jau tas nav nekas slikts. Biznesu uzdevums ir pelnīt un ja cilvēkiem ir lieka nauda - uz priekšu! Tomēr drusku kremt, ka no šī foršā un [lokālajai] videi draudzīgā transporta tirgus ir izstumti “parastie” cilvēki. Tie, kas līdz šim skatījās uz “golfiņu” par divdesmit tūkstošiem, redz, ka tāda paša labuma elektromobilis ir vismaz trīsdesmit vai četrdesmit tūkstoši. Gauži. Un tad pēkšņi - Spring!
O, jā, tas ir maziņš, necils, vienkāršs, ar nelielu bateriju un lēnu uzlādi, toties tas maksā astoņpadsmit tūkstošus. Ar valsts uzsauktajiem četriem tūkstošiem, tie sanāk apmēram četrpadsmit tūkstoši. Un tas jau izklausās pēc reāla piedāvājuma.
Es nemēģināšu Spring salīdzināt ar piemēram Ioniq, vai ID, vai pat Zoju. Tā ir cita klase, cits plaukts. Bet tas ir reāli lietojams elektromobilis. Iekāp, pagriez ripu un dūc uz priekšu. Tam ir 50 zirgspēki. Zinu, kāds noteikti nokrita no krēsla aiz smiekliem, bet pilsētas režīmā šis auto spēj paātrināties krietni ātrāk par pārējo satiksmi. Kamēr pārējie meklē sajūgu, rausta kloķi un skaita apgriezienus, Spring ir jau pie nākamā luksofora. Tas ir patiesi veikls auto pat braucot ECO režīmā. Tas nav zibenīgs, vai sportisks, vai kas nu vēl. Bet tas pilnīgi adekvāti un bez bēdu dzīvo pilsētas satiksmē.
Uz šosejas ir cits stāsts. Auto maksimālais ātrums ir 125 kmh. Tam īpaši nevajadzētu satraukt, jo tik ātri vispār nedrīkst braukt. Bet pie lielāka ātruma ir izjūtams jaudas trūkums. No nulles palīdz elektromotora momentālais griezes moments, bet virs 80 ar tas vien nav glābiņš. Spring nebūs raķete ar ko pēdējā brīdī apdzīt visus priekšā velkošos. Bet normāli braucot - bēdu nav.
Tieši pirms Spring izbraucu E-tron. Tam ir 400 zirgi. Tas ir kaut kāds šatls! Lido ar visām savām tonnām. Tā ir pilnīgi cita pasaule. Bet *vienkārši braukt* var pilnīgi mierīgi arī ar Spring. Goda vārds.
Ērti tur nav. Es jau teicu, ka auto ir maziņš. Aizverot durvis tās atsitas man pret plecu. Acis man ir virs loga augšējās malas. Tam gan ir zināma pozitīvā blakne - saule nespīd acīs. Aizmugurē tam ir vietiņa tikai maziem cilvēciņiem. Bet ja vajag - ir! Tas ir diezgan bēdīgi aprīkots. Bet ir ekrāns ar USB, ir avārijas bremzēšanas sistēma. Ir ātruma ierobežotājs. Tam ir dīvaina braukšanas ripa - “pārnesumu kloķis”.
Ripa ir grozāma un tai ir trīs stāvokļi - atpakaļgaita, neitrālais un braukšana. RND. Bet tai nav P - parkinga. Apstājoties ir jāatceras ieslēgt N un novilkt roķeni. Nepierasti. Līdz šim visiem “automātiem” ir bijis P. Ak jā, un rokas bremze ir manuālā. Nekāda tur podziņa vai kloķītis.
Ir diezgan liela sīkumu kastīte, bet vispār nav glāžu turētāji. Jūs jau ziniet, kā man tas kremt. Bet ar to var sadzīvot, jo auto ir *būtiski* lētāks par pārējiem.
Bagāžnieks tam ir atbilstoši liels, turklāt tajā dzīvo rezerves ritenis. Priekšā nav mantu glabātava, kaut gan mierīgi varētu būt. Elektro sistēmas tur aizņem tik maz vietas, ka zem “motora” pārsega var mierīgi ielikt bērnu vanniņu. Nezinu, cik tas ieteicams, bet tur mierīgi var iebāzt lielo čemodānu.
Zem vāka atrodams arī kas interesants. Ražotāja informācija. Hangzhou EV-Tech. Šis ir ķīniešu auto. Jā Dacia (tehniski Renault, vai vē precīzāk - Dongfeng), bet ražots Ķīnā. Sākotnēji Spring dzīvi sāka kā Renault Kwid ar benzīna dzinēju. Vēlāk tas tika pārveidots par Renault City elektromobili un tagad ir ieguvis Dacia zīmolu.
Runājot par EV tehnoloģiju. Springam ir 27 kilovatu baterija un tas spēj nobraukt līdz 135 kilometriem ziemā un ap 200 vasarā. Nav daudz, bet tas ir vairāk kā pirmie Nissan Leaf. ECO režīma lietošana sniedzamību uzlabo, jo “gāzes” pedālis kļūst mīkstāks un ir mazāks maksimālais ātrums. Tomēr uz Kolku ar šo neaizbrauksi. Tas ir, neaizbrauksi vienā piegājienā. Vajadzēs pa ceļam palādēt, bet tur drusku būs ķeza. Spring lādējas ļoti lēni. Apmēram 5 kilovati stundā. Vienkārši parēķinot tās ir 5 stundas, lai dabūtu 100 kilometrus. Tas ir lēni. Tas neder tālā ceļā lai papildinātu bateriju. Tas der tikai atbraucot mājās un pieslēdzot pie rozetes uz nakti. No “parastā” tīkla Spring uzlādēsies 13 stundās.
Noteikti nedrīkst Spring lādēt e-mobi uzlādes stacijās, kur maksa ir par minūtēm. Tas sanāks desmitreiz dārgāk kā degviela. Tāpēc jālādē Elektrum stacijās vai mājās.
Man Spring pāris stundas pastāvot saulītē nez no kurienes ieguva papildus 50 kilometrus. Es tiem neticēju - braucu rēķinot sniedzamību krietni mazāku kā uzrādīto, tomēr izrādījās viss pareizi - 130 kilometru vietā varēju nobraukt 180. Varbūt ECO režīmam bija tik liela ietekme?
Man ļoti patīk Spring. Jā, tas man ir par mazu, tā sniedzamība ir par mazu braukšanai ārpus pilsētas, tas lādējas lēni un tas varēja būt drusku labāk aprīkots. Bet man ļoti patīk Spring ideja. Tas ir pēc savas būtības taisīts budžeta klases elektromobilis. Un tas man vieš cerības, ka šādi auto drīz sāks parādīties arī no citiem. patiesi lēt[āk]i elektromobiļi. Lai jau paliek tiek krutie ētroni un aidī un model esi, bet tirgū vajag arī lētos un vienkāršos. Es nezinu kā Springam veiksies pie mums - gan jau ne pārāk, jo esam taču turīgi snobi, bet kopumā es ceru tas iekustinās tirgu. Varbūt tas nonāks car-share tīklos, kā lētais “taksis” pilsētā, varbūt kāds sapratīs, ka reāli nenobrauc dienā vairāk par 50 kilometriem un ar šo var mierīgi sadzīvot privātai lietošanai.
Lai kur Spring nonāktu, man tas dod optimismu, ka tuvojas lēto elektromobiļu laiks.
|
