Autors: Kaspars
Auto |
 Visiem mums patīk ātras automašīnas, vai ne? Tad nu tā gribat divvietīgu sporta auto, ar ko visi Rīgas krustojumi būs jūsu? Jo līdz 100 kmh ātrumam tas ieskrienas nieka 4 sekundēs. Maksimālais ātrums tam nav vislielākais, tas tiesa, tikai 220 km stundā, arī turbīnu tam nav, vienkāršs 1380 cm3 atmosfēriskais dzinējs ar 125 zs jaudu.
Bet svars šim aparātam ir tikai 450 kg, arī līkumos tas ir ļoti stabils un ātrs, jo klasisko atsperu tam nav, tas, līdzīgi kā kartingi, turas uz gumijas buksēm. Tam nav durvju, nav jumta, bet ir četri riteņi, divi sēdekļi, un stūre.
Tas ir Minispeed darbnīcas klasiskā Mini Speedster prototips. Pieejams pēc speciāla pasūtījuma, par nieka 15000 mārciņām. Apmēram, ja labi sarunā. Kad puiši no Minispeed to izveidoja, viņi secināja, ka nav tas, ir pa augstu. Tā ka šasiju Mini īpaši kur sēdināt nav, viņi vienkārši paņēma, un izgrieza ārā 3.5 collu biezu šķēli no virsbūves. Nu, vai nav skaistulis? | | | |
|
|
| |
TupunTuries.lv saprātīgi IT risinājumi - vieta mājaslapām un e-pastiem →
|
Autors: Kaspars
Tehnika |
 Iekniebiet man. Nu, protams, saprotu, ka arī mazi bērni, kas spēlē uz lielo naudas makiem (jūtām), ir ļoti liels bizness. Es pat nesāktu te ziņot par parasto i-dog . Tas ir sunīša formas lellis, kas var palīdzēt atskaņot mūziku MP3 formātā. Kā tas notiek?
Iespraudiet sava bērna atskaņotāju i-Sunī, un tas atskaņos mūziku, papildinot to ar kaut kādām savām izdarībām, kustībām, arī papildinot skaņu ar saviem trokšņiem. Skaņu var regulēt pagriežot asti. Var arī ļaut e-Sunim klausīties mūziku no cita avota sunim ir auss mikrofons.
Bet tad es ieraudzīju... drēbju komplektu. Šim sunim. Un sapratu, ka esmu neglābjami novecojis... Un ka bērni, vismaz taipus dīķa, vairs nav iedomājami bez dažiem dučiem vadu un elektronisko brīnumu.
| | | |
|
|
| | |
Autors: Kaspars
EkoKakao, Dažādi |
 Parasti firmu Philips pazīstam kā televizoru un visādu citādu elektronisku brīnumu radītāju. Bet izrādās, ka visu 2005. gadu Philips tērējis daļu savas peļņas, lai radītu Philips Woodstove malkas plītiņu, kas par 80 % samazinātu nepieciešamo degvielas (lasi malkas) daudzumu, un, kas galvenais, par 90 % samazinātu kaitīgo izmešu daudzumu gaisā.
Kam tas domāts? Tiem vairākiem simtiem miljonu mājsaimniecību, kas savai ēdienu gatavošanai vēl joprojām izmanto trīsakmeņu ugunskura sistēmu, jeb vienkārši savā būdā \ jurtā \ vigvamā kurina ugunskuru. Lūk, tā esot milzīga problēma, jo ļoti daudzi no šīm ļautiņiem miegā noslāpstot dēļ CO gāzes, kā arī liels šo ļaužu daudzums veicinot mežu izciršanu.
Tad nu Philips domā, ka, ieviešot mikročipa vadītās jaunās plītiņas, kuru efektivitāte slēpjas apstāklī, ka siltuma radītā enerģija tiek pielietota ventilatora darbināšanai, kas savukārt pievada papildus skābekli degšanai, un līdz ar to malka tiek sadedzināta tīrāk un efektīvāk.
Hmm. Man šķiet, ka mums, baltajiem ļaudīm, vienlaicīgi izraujot savus nevajadzīgos elektroniskos brīnumus no rozetēm, efekts varētu būt lielāks...
Bet Philips cer pirmo komerciālo partiju tirgot Indijā jau šoziem. | | | |
|
|
| | |
Autors: Kaspars
Tehnika |
 Japānā ir palaists pa sliedēm pasaulē pirmais degvielas šūnu vilciens. Tas nozīmē, ka elektrību saviem dzinējiem šis vilciens saņem no ūdeņraža reakcijas ar skābekli, šim nolūkam vilcienā ir uzstādīti divi 65 kW degvielas šūnu bloki. Ūdeņradis ir jāiepilda sešos rezervuāros, un ar tiem pietiek tikai 50 - 100 km sliežu ceļa. Vilciena radītāji uzsver, ka šis ir hibrīdvilciens, kas bremzējot uzlādē arī papildus baterijas, kas, savukārt, atrodas uz jumta.
Tātad japāņiem ir cerības kādreiz, pēc gadiem 20, redzēt klusākus vilcienus, un skaistāku ainavu, bez elektrības vadu mudžekļa.
East Japan Railway company cer jau 2007. gada nogalē šādus vilcienus lietota savās nomaļajās, lauku līnijās, kas nav elektrificētas.
Nez, vai Baltiņas kundze no SIA Pasažieru vilciens par šo neieinteresēsies?
| | | |
|
|
| | |
Autors: Kaspars
Tehnika |
 Man vienmēr ir patikuši Panasonic datori izturīgi, smagi, kārtīgi dzelži, kas, vazājoties pa pasauli, iztur visu iespējamo, un tāpēc ir iecienīti arī visu veidu armijās.
Panasonic ir paziņojis par jauniem verķiem, kas nomainīs iepriekšējo paaudzi Toughbook CF-19, un Toughbook CF 30. Kā parasti, tiem, kas var par datoru samaksāt ap 4000 latu, tiek piedāvāts2,3 vai 3,7 kg smags magnēzija sakausējums dzelzis, kurā iekļauts 60 vai 80 GB cietnis, 10,4 vai 13,3 collu skārienjūtīgs TFT displejs, un opcionāli visa veida WiFi un Bluetooth savienojumi, GPS un UMTS moduļi, un tā tālāk.
Tas viss ir normāli pieejams normālā datorā, bet Panasonic izpildījumā skarbajam lietotājam ir sajūta, ka verķis strādās ilgi arī tādās vietās, kur parasti datorserviss nav pieejams
| | | |
|
|
| | |
Autors: Kaspars
Mobilie |
 Bail no visas pasaules? Tad Sharp SH903i var būt jūsu sapņu telefons. Tam ir sejas atpazīšanas softs, kas, caur 3 megapikseļu kameru atpazīs jūsu ģīmi, un tikai tad to varēs lietot. Ja esat dāma, tad neziedieties kā japāņu geiša, ja kungs, uzmanīgi ar trīsdienu paģirām - varbūt neatpazīst.
Papildus SH903i ir iespējams ieslēgt ekrānu tādā režīmā, ka no sāniem uz ekrāna esošais nebūs redzams līdzīga tehnoloģija kā dažos monitoros. Un, ja jums ir bail no malārijas, esot kūrortā kaut kur pie Nīlas, tad šim tālrunim ir arī iebūvēts ultraskaņas moskītu atbaidītājs.
Bet, šim aparātam ir liels trūkums ja esat tik neirotisks, tad būs grūtības aizlidot uz Japānu, kur Sharp šo verķi tirgo par jenām.
Ak jā, un tādi nieki kā SD kartes slots, kas pacieš 2 GB kartes, 2,8 collu displejs, MP3 atskaņotājs jau ir ikdiena. Tāpat kā 120 gramu svars, un dažādās krāsas. | | | |
|
|
| | |
Autors: Kaspars
Dažādi |
 Skrien Čaks Noriss pa gaiteni augstceltnē, un viss ir slikti, palikusi viņa magnumā tikai viena lode. Te pēkšņi, tepat aiz lielās ģipša kolonnas, sliktais... Čaks viņu paņem uz grauda, un pērkondimdošā balsī bļauj - DOD MUNĪCIJU, UN PASAKI PIN KODU!
Izrādas, tādi laiki tiešām var pienākt, jo kāds Herberts Mejerls no Vācijas ir patentējis PIN koda sistēmu lodēm.
Herberta ideja ir tāda, ka, protams, pirmkārt Čakam Norisam vajag šaujamo, kas atbalsta šādu ložu formātu. Tas būtu aparāts, kas lodes iedarbina nevis ar belzeni, kā senajā dzelzs laikmetā, bet ar augstas frekvences radio raidītāja signālu. Un iedarbina tikai tad, ja PIN kods magnumā sakrīt ar PIN kodu munīcijas kārtridžā. Oho, tātad vēl kārtridžs vajadzīgs! Tātad nevarēs kā senās dienās pats lēnām, kaujas starplaikos sev piebāzt magazīnu ar lodēm - vajadzēs visu gatavu pirkt veikalā, kur, pie pārdošanas, katram kārtridžam ievadīs attiecīgo kodu.
Ideja laba, bet man nez kāpēc šķiet, ka neieviesīsies... | | | |
|
|
| | |
Autors: Kaspars
Mobilie |
 Pieņemsim, ka jūs dzīvojat modernā mājā, kur pie ieejas durvīm ir sarunas iekārta ar jūsu dzīvokli. Pie durvīm pienāk jūsu māmiņa, bet... neviena nav mājās, un neviens neatver durvis. Tāpēc jums vajag GSM durvju zvanu. Tas, ja nospiests, sazinās ar iepriekš ieprogrammētu mobilo, un jūs, ja vien šis mobilais jums kabatā, varat sarunāties ar māmiņu pie durvīm, un ielaist viņu iekšā. Uhh, cik jauki! Bet kāpēc māmiņai līst jūsu dzīvoklī, ja jūsu tur nav, klāt pieliktā lietošanas pamācība nepaskaidro... Tomēr pamēģiniet šeit noskaidrot, kāpēc GSM zvans ir vajadzīgs. Tas ir reklāmas video.
Kas vēl labi, ja esat aizmirsis atslēgas, nospiežot zvanu, piezvanāt pats sev, un no sava mobilā pats sevi ielaižat iekšā! Jūs varat arī pats piezvanīt savam durvju zvanam, un viņš atvērs durvis. Tikai vajadzēs citu SIM karti... Bet varbūt drīz kāds piedāvās mazcenas durvju zvanus?
Pieejams Beļģijā un Holandē. Cik maksā, nav ziņu.
Bet ko darīt, ja mobilais, kā man bieži gadās, aizmirstas mašīnā? | | | |
|
|
| | |
Autors: Kaspars
Idejas, Foto |
 Vienkārši nosvied kameru zemē, un, kur tā nokritīs, tur tā uzņems bildi. Vai arī, aktivizējot taimeri, tā uzņems kadrus, arī atrodoties gaisā. Šādu piedāvājumu izteikuši divi dāņi Ešels Jakobsens un Madss Nī Larsens. Tiesa gan, viņiem vēl nav fabrikas, kur to būvēt, tāpēc, ja jums ir piesakieties pie SatuGo. Ā, un vēl - maksās 60 eiro, kamerai būs 3 megapikseļu triecienizturīga matrica, 1 GB atmiņas ietilpība, USB savienojums, un hiphop subkultūras cienīgs izskats.
| | | |
|
|
| | |
Autors: Kaspars
Tehnika |
 Joki gan. Kādreiz lasot kriminālromānus, skatoties nemirstīgo aģentu 007 piedzīvojumus, mums ne prātā nenāca, ka liela daļa supervaroņu lietoto aksesuāru nonāks ikdienas lietošanā. Nu pienākusi kārta durvju slēdzenei ar pirkstu nospiedumu nolasītāju. Katram brīvi nopērkama, par 199 dolāriem, tā sniegs ērtības tiem, kas dzērumā nevar trāpīt atslēgu caurumā, un sirdsmieru tiem, kas vienmēr jūtas dižzagļu apdraudēti. Jā, un vēl, protams, šis prieciņš sniegs iespēju padižoties ļaužu priekšā...
Iespējams ieprogrammēt līdz 100 pirkstu nospiedumus, tā ka pietiks ne tikai ģimenei, bet arī mazam (ASV), vai vidēji lielam (pie mums) uzņēmumam. Bet iespējams atvērt trīs veidos, ar pirkstu nospiedumu, ar PIN kodu (ēē, vēl viens kods!), vai...ar atslēgu! Pē, cik neinteresanti vecmodīgi! Nez kam tas vajadzīgs? Ja nu jums ir pa aukstu novilkt cimdu? Vai ja jums kāds atņēmis pirkstu nospiedumus? Jeb pasākumā jau paredzēta kļūdas iespējamība?
Pie dīvainībām vēl jāpieskaita ārēja iespēja pieslēgt 9V bateriju, ja nu iekšējā beigusies, un durvis neatveras. Vai tas nozīmē, ka vienmēr tāda jāstaipa līdzi?
[Red. piezīme - taisnības labad jāsaka, ka šīs biometriskās slēdzenes nāk vaļā paukšķēdamas, ar izdrukātu pirkstu nospieduma kopiju...] | | | |
|
|
| | | |
... |
