Tests: Hyundai i20 Go
Auto 
Pagājušajā nedēļā man bija unikāla iespēja izmēģināt Hyundai i20 jaunajā Go versijā. Es diemžēl līdz galam neiedziļinājos ko īsti nozīmē Go, taču pamanīju zilus akcentus uz paneļa un sēdekļiem. Turklāt, auto aprīkots ar viena litra trīscilindru dzinēju. Daudzi to uzzinot vīpsnās, taču lieki - auto ir ļoti atsaucīgs un dinamisks.
Ar mazo žiperīgo auto sanāca nobraukt vairāk kā 500 kilometru, kuru laikā paspēju izbaudīt gan tā dinamiku pilsētā, gan zemo apgriezienu ņurdoņu mierīgā šosejas režīmā. No sākuma bija grūti pierast, ka auto ar tik mazu un augstus apgriezienus mīlošu dzinēju nebaidās - un pat uzstāj, lai to lieto arī ļoti zemos apgriezienos. Jau knapi virs pusotra tūkstoša auto aicina pārslēgties uz augstāku pārnesumu. Piektais pārnesums, ātrums nedaudz virs 90 un apgriezieni kaut kur zem diviem tūkstošiem. Statoil kafija rokā un saullēkta pavadīti dodamies tālajā ceļā uz Kļoviem.
Kas ir Kļovos? Audriņu lidlauks, kurā mūs sagaida vesela kolonna hammeru, straikeru un citu kamuflāžā tērptu armijas auto. Mūsu uzdevums ir piedalīties Dragoon Ride braucienā līdz Gulbenei. Labā ziņa - mēs brauksim bruņumašīnā. Sliktā ziņa - mūs tomēr nelaidīs pie stūres. Bet tas nekas, tas pat labāk, jo tad ir iespēja parunāties ar armijniekiem un sabildēt braucienu no iekš- un ārpuses.
Vēl no rīta (pareizāk sakot naktī - no Rīgas bija jāizbrauc trijos) pamostoties mani pārņēma viegla panikas lēkme par potenciālo klaustrofobiju bruņumašīnā. Tomēr izrādās bažām nav pamata, jo vietas šeit ir pārsteidzoši daudz. Nu, salīdzinoši. Turklāt visu brauciena laiku jābūt atvērtām visām trim lūkām. Viena ir apmēram pa vidu - tajā rosās milzīga ložmetēja operators, un divas aizmugurē. No vienas ik pa laikam ārā izlien komandas vadītājs, bet pa otru lielāko ceļa daļu ārā uz visām pusēm lokos es, reizē žonglējot ar diviem fotoaparātiem un telefonu.
Pirms sākām braukt mazliet bažījos cik ļoti straikers kratīsies pa mūsu ceļiem, jo šķita, ka tam ir visai cieta piekare. Tomēr nē - gaita ir pārsteidzoši vienmērīga un nekādas problēmas nerada. Pat izdodas uzņemt dažus “kustīgos” kadrus ar salīdzinoši lēnu slēdzi.
Fotografēju pa labi, pa kreisi, uz augšu, uz leju un ik pa laikam mēģinu sev atgādināt, ka brauciens vēl ir gana ilgs un nav ko sasteigt. Pietiks laika visiem kadriem. Kādu brīdi salieku kameras atpakaļ somā un vienkārši baudu unikālo piedzīvojumu. Tomēr izbraukt bruņumašīnā ir katra puikas sapnis. Cenšos nedomāt par bezgalīgi sarežģīto pasaules un Latvijas ģeopolitiku un vienkārši izbaudu braucienu no vizuālā viedokļa.
Lielākoties braucam pa tukšu šoseju, vien laiku pa laikam gadās kāds policijas malā nostumts auto. Vēlāk jau parādās pāris “miesti”, kur milzīgā rūcošā kolonna pārsteidz rīta gaitās devušos iedzīvotājus. Visi karavīri, kas izlīduši pa lūkām smaida un māj. Daudzi vērotāji māj pretim. Viens vīrs gan nebija apmierināts ar iztraucēto mieru un atbildēja ar starptautiski zināmu bezkaunīgu žestu.
Mazliet agrāk kā plānots ierodamies Gulbenē, kur pāris tehnikas vienības - ieskaitot mūsu straikeri - piestāj pie pilsētas domes, lai varētu atrādīties pilsētas iedzīvotājiem. Drīz vien visas bruņumašīnu durvis un lūkas ir vaļā un pa tām ložņā neskaitāmi bērnu un pieaugušo bari. Mūsu brauciens ir galā. Laiks novilkt ķiveri un pārsēsties atpakaļ uz i20 Go.
Mājupceļš ir gandrīz tikpat mierīgs kā turpceļš. Vienīgi nogurums un miegs sāk mākties virsū. i20 brauc klusi, mierīgi, paredzami. Pietrūkst tikai elkoņbalsta starp sēdekļiem. To noteikti vajadzētu pieķimerēt atsevišķi.
Pa visu braucienu kopā - kur lielākoties bija šosejas režīms - auto patērējis 5.1 litru benzīna uz simtu. Dīzelis, protams, ēstu mazāk, taču arī šis nav zemē metams patēriņš.
Diemžēl tā aizrāvos ar straikeriem, ka aizmirsu sabildēt pašu i20. Bet nekas, es to
jau izdarīju iepriekš.
Vairāk par Dragoon Ride pasākumu lasi mana kolēģa
lieliskajā stāstā portālā Delfi 
