Goga Pikselis no trešās Ā jeb Google Pixel 3a
Mobilie,
Testi 
Pagājušā gada vidū Google izveica ārkārtīgi interesantu gājienu ar zirdziņu. Laikā, kad visi mobilo ražotāji to vien dara kā dzenas pēc aizvien lielākiem cipariem savu flagmaņu cenās, tie ņēma un izlaida plastmasas lētuci - Google Pixel 3a. Daudziem mobilā tirgus analītiķiem par pārsteigumu apskatnieki to ļoti laipni uzņēma viedruņu pulkā, jo Google bija pieņēmusi ļoti pareizus lēmumus izsverot uz kā rēķina samazināt aparāta izmaksas. Pašas svarīgākās un slavenākās aparāta dotības atstājot savās vietās.
Subjektīvi mani jau vairākus gadus ļoti kārdināja tā izslavētā Googles kameras maģija. Kādus tik visādus brīnumus tai apskatnieki nepiedēvēja. Un tā var šito, un tā var to, un tad vēl palēcienā ar kāju aiz auss vēl šintentā.
Izdzirdot jaunā brīnuma oficiālo starta cenu - $399 - es sapratu, ka ilgi vairs nebūs jāciešas. Un tā arī bija. Jau kādu laiciņu sekojot cenām mūsu okeāna pusē, sapratu, ka labākajā gadījumā varēšu atļauties lietotu. Un tas vienmēr ir riskanti. Bet tad uzzināju par vietējo kantori ar nosaukumu wintek.lv, kuri velk no skandināvijas operatoriem lietotos aparātus un dod pat garantiju pārdodamajiem aparātiem. (šī ir neapmaksāta reklāma, jo man patika attieksme, bet ja izdomāsiet kaut ko no viņiem pirkt, noteikti pasakiet, ka kakao.lv ieteica - kas zin varbūt kādreiz kāds labums atleks). Un tur šo 3a man izdevās iegūt par nieka 315 oirām.
Un tātad. Vai tajā ir kāda maģija? Ir.
Lietas, kas man patīk :
Plastmasas korpuss. Es, goda vārds, nesaprotu, kāpēc apskatnieki norej plastmasas korpusus. Es nesaku, ka plastmasas korpusi vienmēr ir ideāli, bet tie pavisam noteikti vienmēr turas rokā krietni labāk nekā stikla un metāla veidojumi. Bez tam, plastmasa ir arī vieglāka, kas manipulējot ar mūsdienu izmēru aparātiem ir ar mazāku tendenci velties ārā no rokām. Un ja tomēr izveļas, tad smagāks smagāk arī atsitas. Taktili tas atgādina iPhone 5C, tikai ekrānam mazliet noapaļotākas malas. Es, protams, ebajā jau sapirkos visādus ietvarus, bet nu baigi gribas nevienu no tiem nelietot, jo turēt rokā Google Pixel 3A ir kaifs.
Googles Asistents. Skatoties krieviski runājošos viedruņu apskatniekus ievēroju, ka viņi ar Heygoogli sarunājas krieviski. Lai arī angliski sarunājos brīvi, krievu tomēr ir un paliek mana otrā valoda (pēc tam nāk latgaļu, un tikai tad angļu). Pamēģināju Heygooglei iedod uzdevumus krieviski un iepatikās - zvanīt mūsu vārdiem uzvārdiem bez īpašas iestatīšanas tā joprojām nejēdz, bet visādus atgādinājumus, taimerus, modinātājus utml. paveic bez pārjautāšanas. Un tagad es to mīļi saucu par savu Krievieti, kuru izsaucu maigi saspiežot pikseļa sānus.
Pirkstu nospieduma lasītājs. Strādā ātri, atrodams viegli, izvietots pareizajā aparāta pusē - uz pakaļas. Un žvidzinot pa to ar pirkstu var atvērt un aizvērt paziņojumu atvilktni - nav jaizveic nekāda īkšķa gimnastika aizsniedzot attālo augšējo malu.
Austiņu izeja. Tur nav daudz ko piebilst - tā IR un dod ārā skaņu bez liekiem trokšņiem.
Skaļruņi. Runājot par skaņu. Nekur neviens apskatnieks nebija pienācīgi minējis pārsteidzoši dobjo skaņu, kas nāk no tik salīdzinoši maza aparāta. Es reti kad pievēršu uzmanību ārējai viedruņu skaņai, bet izdzirdot šo man bija vienkārši automātisks "wow! No kurienes?!". Es, protams, dzīvojos pa androidu pasaules lēto galu, bet nekad, nevienā telefonā šitādu skaņu nebiju dzirdējis.
Android 10. Jau uzreiz pēc aparāta izsaiņošanas metos likt virsū jauno Android Q. Galvenās lietas, kas mani tajā interesēja bija automātiskais dark mode vakarā un navigācijas žesti, jo uz tīra devītā androīda žestu kā tādu nav. Palietojot žestus atgriezties pie podziņu navigācijas ir trakoti grūti.
Papildus tam vēl ir parādījusies iespēja nedaudz pielāgot izskatu izvēloties sistēmas fontu, ikonu izskatu un akcenta krāsu - sīkums, bet patīkami.
Nu un visbeidzot,
Kamera. Viens pats necilu 12 megapikseļu Sony IMX363 sensors (gluži tāds pats kā manam Pocophone F1 galvenās kameras). Ne zooma, ne ultraplatleņķa. Un tikvien kā dzimtais izdaudzinātais Google Camera apps. Bet, ak mī un žē, cik tomēr tā kamera var izcelt. Tā ir tieši tāda, kā par to stāsta. Tā ar dažādām programmiskām viltībām apiet fiziku. Tumsā bildē, boki taisa, HDR izceļ detaļas pat visbriesmīgākajos kontrastos, RAWu saglabāt ļauj, subjektam seko ar apbrīnojamu uzstājību, kamēr vien tas ir kadrā, dzīvās bildes taisa. Manuālo režīmu kā tādu nav ieveduši, bet atliek uzlikt Open Camera un var niekoties arī ar to. Bez tam vēl ir pieejams ceturtā pikseļa apk ar visu astrophoto un lightpainting režīmu, kuriem pratēji vēl ir uztaisījuši piespiedu ieslēgšanas pogas. Īsāk sakot, kamera vilties neliks. Daži piemēri zemāk (es vēl mācos ar to apieties).
Lietas, kas jāpiemin:
4GB operatīvās atmiņas,
670 Snapdragona un
64GB iebūvētās krātuves šim aparātam pilnīgi pietiek. Man subjektīvi gribētos otru simkarti (darba vajadzībām) un SD kartei vietu rezerves kopijām. Bet mierīgi iztieku arī bez.
3000mAh baterijas manai dienai pietiek un vēl pāri paliek. Bet es reti izmantoju GPS un Bluetooth. Vidējais ekrāna laiks manā dienā ir mazliet zem sešām stundām.
Sausais atlikums : tas tiešām ir Androīdu pasaules iPhons. Pirkt vai nepirkt ? PIRKT.
