Autors: Edgars
Pasaule |
 Katra valsts lepojas ar to, kas viņai ir un kas padara to citādāku. Piemēram, Dubaija – viņiem ir tuksnesis. No vienas puses, protams, tuksnesis – tas ir sūdīgi, ūdens nav, nekas neaug un tamlīdzīgi; bet no otras puses, tuksnesis ir skaists ar saviem bezgalīgajiem smilšu kāpu ritmiem, ar pirmatnīgumu dabā, neparastiem mijkrēšļiem.
Kāpu plūdenās formas dubaijieši, iespējams, iemūžinās koncertzāles ēkā, kuras projektu izstrādā slavenās arhitektes Zahas Hadidas birojs. Daiļi, vai ne. Neviļus gribas padomāt – ko vēstīs Rīgas koncertzāle, kuras projekts neatlaidīgi kā baktērijas Maximas salātos virzās arvien tuvāk uzvarošam iznākumam? Vai to, ka mums Daugavas pretējā krastā ir Okupācijas muzejs?
Jā, tiem tur Dubaijā ir daudz naudas. Un vēriens, un vīzija. Mums ir tikai daudz naudas.
| | |
| |
|
| |
TupunTuries.lv saprātīgi IT risinājumi - vieta mājaslapām un e-pastiem →
| |
| | |
Autors: Kārlis
Pasaule |
 Pie mums tilta būvēšana ir gadsimta pasākums un visas tautas lepnums un posts. Spāņi, savukārt, jaunu tiltu uzbūvē tikai par godu izstādei. Expo 2008.
Šis dīvainais tilts, kura garums ir 275 metri kalpos kā galvenā ieeja Expo izstāžu teriotrijā. Taču ar to vēl nav gana - pats tilts arī būs daļa no izstādes, un daļa no izstāžu telpām, jo tas ir slēgts un tajā ir izstāžu zāles trīs stāvos. Neslikti, vai ne?
Tilta būvniecībā izmantots jauns materiāls fibreC. Tilta virsmu klāj 29 tūkstoši trīsstūrīšu. Cik šāds tilts maksā? Miljardu latu piedodiet, sajaucu ar citu tiltu - 30 miljonus eiro.
| | | | |
|
| | |
Autors: Kārlis
Pasaule, Avio, Idejas |
Kas ir lielākais pasaulē uz kā var kaut ko uzzīmēt? Palags? Iela? Lidlauks? Tuksnesis? Nē, pati pasaule. Jā, jā, mūsu apaļā zemīte.
"Zīmējumu uz planētas zeme" ir izveidojis kāds mākslinieks Erik Nordenankar sadarbībā ar lielāko kurjerdienestu DHL. Viņa ideja bija vienkārša - iesēdināt lidmašīnā čemodānu ar GPS ierīci, kas ieraksta savu atrašanās vietu, un palaist lidmašīnu pa iepriekš izplānotu maršrutu. Čemodāns ceļoja veselas 55 dienas, kopā nolidojot 110664 kilometrus virs 6 kontinentiem un 62 valstīm. Rezultātā tika radīts "virtuāls" lielākais zīmējums pasaulē, kurā redzams autora pašportrets.
Nav gan zināms cik šāds projekts izmaksājis, taču tā kā DHL to izmanto savai reklāmai, iespējams, ka viņi paši arī seguši izdevumus. Vairāk informācijas projekta mājaslapā BiggestDrawingInTheWorld.com | | | |
|
|
| | |
Autors: Kārlis
Video, Pasaule |
 Iedomājies, tu ej pa tirgu, kaut kur starp puķu aili un apelsīnu stendiem, kad pēkšņi tev aiz muguras iesvilpjas vilciens. Ko viņš grib? Tikt garām, protams! Vismaz Bangkokā tā mēdz notikt, jo tur dažviet tirgus plači tiek ierīkoti tieši uz sliedēm. Lielāku daļu laika vilciens taču uz tām neatrodas, tad kāpēc izniekot platību.
Augļi un dārzeņi ļoti labi sadzīvo ar vilcienu. Parasti tie nav tik lieli, lai tam traucētu un var mierīgi mitināties turpat uz sliedēm. Vilcienam gan ir niķis paraut līdz tirgotāju teltis, tāpēc tās ir veidotas tā, lai ātri un viegli varētu atvilkt nost. Īsāk sakot skatāmies video un priecājamies, ka tomēr esam Eiropā.
| | | | |
|
| | |
Autors: Edgars
Pasaule |
 Ir lietas, kurās tieksme uz pārspīlētu milzīgumu nekad neapstājas. Dienvidu tilti kļūst dārgāki, pirmā septembra sastrēgumi – garāki un „pasaules augstākās celtnes” – augstākas. Tas ir, esošās celtnes nekļūst augstākas, bet tiek būvētas arvien jaunas, augstākas „pasaules augstākās celtnes”, kuras nežēlīgi skrāpē debesis un velk muļķīgus aplaimotības smīnus liftu ražotāju fizionomijās. Vai ārprātīgie debesskrāpju būvētāji kādreiz apstāsies? Dzirdēts, ka pat NASA jau sāk ar aizdomām raudzīties uz milzīgi augsto ēku māniju. Nu pavei – dizainers Eižens Cui (Eugene Tsui) radījis konceptu Ultima Tower (ka tik netiek arī uzbūvēts) vairāk kā 3 km augstai ēkai.
Šis projekts izmēru dēļ vien varbūt arī nebūtu nekas ekstraordinārs, taču ir interesanti, ka šis arhitektūras monstrs iecerēts visai „zaļš”. Ar domu, ka orientēts uz dabas resursu saglabāšanu – kaut gan, līdzīgi kā ekonomiskā lampiņa, šī celtne nez vai pārskatāmā laika periodā ļautu ieekonomēt vairāk resursu nekā patērēti tās
uzbūvēšanai. Lai nu kā – lūk, „zaļās” detaļas: ēkas izskata izstrādē autors iedvesmojies no termītu mājām (kas pašas par sevi ir brīnišķīgas dabas arhitektūras sistēmas) un ēkas pamatforma ir samērā vienkārša. Ultima tower salīdzinoši vienkāršās formas apjoma lejasgalā ir vairāk kā 2 km plata pamatne. Autors paredz ēkā izmantot vēja dotās iespējas elektroenerģijas ražošanai un spoguļus efektīvākam iekštelpu apgaismojumam, kā ēkas pamatnē izveidot ezeru, kura ūdens tiktu izmantots ēkas dzesēšanai, bet daļu no šī ūdens izmantošanai vannas istabās uzsildītu saules enerģijas uztvērēji.
Visā visumā šāda iecere nav nemaz peļama, ja nosacījums ir būvēties virzienā uz augšu. Tādu varētu arī pie mums uzbūvēt, ja efektīvi izmantotu dažam labam tiltam paredzētos līdzekļus. Vai nebūtu jauki – par to pašu naudu uz Daugavas stāvētu 3 km augsts debesskrāpis, tilts pāri ezeram (vai Daugavai) tādā gan jau ir automātiski. Bet tā vietā mums ir pliks tilts un, kā runā, lērums privātmāju pierīgas miestos. | | | |
|
|
| | |
Autors: Kārlis
Pasaule |
 Ja mēs strādājoši gribam tikt Google Šveices ofisā, tad studenti noteikti gribēs braukt uz Dāniju. Tur Kopenhāgenas nomalē Ørestad ir izveidota jauna koledža, kas ir pārsteidzoša gan idejas gan arhitektūras ziņā.
Visa ēka ir veidota no bumerangveidīgiem stāviem, kas daļēji pārklāj viens otru, vidu atstājot tukšu. Vidū atrodas lielas spirālveida kāpnes. Visi stāvi ir atvērti, bez sienām. Tāpat arī visas mācību telpas ir atdalītas tikai nosacīti. Visapkārt valda liela brīvība un atvērtums, kas ļauj studentiem justies nepiespiesti un brīvāk komunicēt savā starpā.
Starpbrīžiem un citiem vaļas brīžiem ir izveidotas īpašas apļveida ložas ar dīvāniem un milzu spilveniem.
Izmaksāja šī unikālā ēka 27 miljonus eiro. Tas ir krietni lētāk kā nesaukšu-vārdā-kura-bibliotēka. Varam vien sapņot cik skaisti būtu, ja tās vietā tiktu uzbūvētas vairākas šādas "brīvās koledžas" mūsu augstskolām visā Rīgā.
| | | | |
|
| | |
Autors: Kārlis
Pasaule, Stils |
 Daudz mēs esam runājuši par juristu stila priekšmetiem un pat interjera objektiem. Taču izrādās, ka arī savas biroju ēkas viņi mēdz veidot stilīgas. Kā piemēram šī ēka Nīderlandē.
Pamatā tā ir vienkārši moderns betona klucis, taču tās fasādē ir kas interesants - Temīda. Pareizāk sakot improvizēts tās siluets. Temīdai, kā zināms ir trīs raksturīgas iezīmes - aizsietas acis, svari un zobens. Zobens diemžēl ir pazudis, svari ir atrodami aiz ēkas, bet aizsietās acis ir simbolizētas ar tonētu logu joslu vietā kur siluetam būtu acis.
Skaisti un interesanti. Kaut vairāk cilvēku uzdrošinātos interesantiem nestandarta risinājumiem.
| | | | |
|
| | |
Autors: Kārlis
Pasaule |
Pirms trīs gadiem tenisu spēlēja "debesīs". Tagad uz ūdens. Zemāk oficiālā informācija.
P.S. Atgādināšu par to, kas "tenisam vēderā".
Lai atzīmētu gaidāmo Sony Ericsson Open tenisa turnīru, kas sākas šodien, Floridā, ASV notika pasaulē pirmā tenisa spēle uz ūdens.
Divi no pasaules vadošajiem tenisa spēlētājiem - Serēna Viljamsa un Rafaels Nadals devās uz speciāli pagatavotu laukumu izmēģināt viņu veiksmi uz neparastākas virsmas kā parasti, paveicot šķietami neiespējamu uzdevumu, kas maz līdzinās mūsdienu tenisa turnīram.
Revolucionārā spēle notika uz jaunās Gansevoort South viesnīcas jumta, kad tā oficiāli vēra savas durvis pirmo reizi. Ar ūdeni klātais laukums tika izveidots 110 pēdu peldbaseinu kompleksā uz Gansevoort ekskluzīvajā 22 000 pēdu jumta ar skatu uz Maiami Dienvidu pludmali.
Laukuma izbūve prasīja septiņas dienas, jo zemūdens speciālistu komanda konstruēja divas neredzamas platformas baseina galos, kur atrasties spēlētājiem. Baseins tad tika piepildīts ar ūdeni un tika piestiprināts tīkls.
| | | | |
|
| | |
Autors: Edgars
Pasaule |
 „Pasaules sienas” projekta veidotāji ir trāpījuši tieši garām. Nu kam interesē kaut kāda siena kaut kur valsts nomalē un kura nekādi nesaistās ar Latviju kā valsti? Vai kāds ir dzirdējis par „sienu republiku Latviju”? Protams, nē! Bet – „Banānu republika”? Par šo leģendāro apzīmējumu jāpateicas politiķim Joahimam Zīgeristam, kurš agros deviņdesmitajos tādu vai citu iemeslu dēļ pabaroja savus atbalstītājus ar šiem jaukajiem augļiem. Asinskārie preses svāpuļi šo cēlo rīcību pasniedza deformētā veidā un drīz vien par Latviju kā valsti, kur vēlētājus pievilina ar pārtiku, brīnījās arī ārzemēs. Zīgerista politiskā karjera neizdzīvoja, bet „Banānu republika” ir kļuvusi par daļu no tautas folkloras gadījumiem, kad pavīpsnāt par valstī notiekošo.
Taču veselīga paškritika ir varena lieta un atliek vien nožēlot, ka amerikāņiem pirmajiem ienāca prātā palaist augstu gaisā gigantisku banānu – lūk, projekts, kuram starptautiska atzinība un panākumi garantēti!
Kāpēc banāns? Tāpat vien. Tāpēc, ka tas ir vienkāršs, formās saprotams ikvienam lauķim. Tāpēc, ka skaists.
Banānu paredzēts konstruēt kā dirižablim līdzīgu lidojošu ierīci ar bambusa karkasu un sintētiska papīra apvalku. Pamatīgi lielu – 300m garumā. Ir smalki pārdomāti lidojošā banāna vadības principi un lidojuma raksturiezīmes, turklāt objekts paredzēts ģeostacionārs – tas būs redzams debesīs virs ASV Teksasas štata.
Projekta veidotāji paredzējuši palaist banānu stratosfērā šī gada augustā, ja vien izdosies iegūt nepieciešamo finansējuma apjomu – pusotru miljonu dolāru. Kā vēsta projekta mājas lapa – finansējums ir vienīgais aspekts, kas var kavēt ieceres materializēšanos. Tāpat kā WallOfTheWorld projektā, ikvienam ir iespēja finansiāli piedalīties – ar būtisku piebildi, ka naudiņa ir tikai jāapsola, jo pārskaitījums būs jāveic tikai tad, ja būs reāls pamats cerībai, ka nepieciešamā summa tiks savākta.
| | | | |
|
| | | |
... |
