Kā jau skolā būsiet mācījušies, mūs nemītīgi ciešā ielenkumā tura dažādi mikroorganismi, no kuriem ievērojama daļa ir neskaitāms daudzums baktēriju. Līdz šim cilvēks, kuram ir tieksme likt dzīvajām radībām strādāt savā labā, bija iemanījies izmantot tikai baktēriju bioķīmiskās īpašības, pieberot šīs kefīram vai liekot tām ēst un pārstrādāt naftas piesārņojumu. Tomēr nupat zinātnieki atklājuši veidu, kā likt baktērijām reāli strādāt, nevis tikai uzdzīvot rijot un gānoties. Izrādās, ka baktērijas ir gana kustīgas, tās savā starpā grūstās un stumdās; zinātnieki ievietoja baktēriju masā mikroskopiskus zobratiņus, kuru diametrs ir četrreiz mazāks par cilvēka mata šķersgriezumu, un atklāja, ka zobratiņu noliekto zobu dēļ baktērijas grūstoties liek griezties zobratiņiem noteiktā virzienā. Vēl labāk - šo procesu var kontrolēt ar baktērijām pieejamo barības vielu daudzumu: konkrētajā gadījumā baktērijām pievadīja skābekli un, jo tā bija vairāk, jo intensīvāk baktērijas kustējās un ātrāk zobrati griezās. Ja skābekļa padevi pātrauca, baktērijas pārstāja kustēties un "aizmiga."
Protams, nav viegli tūliņ saprast, kā šis atklājums būtu praktiski pielietojams, tomēr zinātnieki ir pārliecināti, ka nu ir pavērts ceļš uz "gudriem," dinamiskiem un pašatveseļojošiem materiāliem. Līdz šim pastāvēja neaizpildīts posms starp "nedzīviem" cilvēka radītiem materiāliem un dabas radītiem materiāliem (kā, piemēram, cilvēka āda), kuri, izmantojot pieejamās barības vielas, adaptējas videi vai paši sevi salabo.
Kā jau skolā būsiet mācījušies, mūs nemītīgi ciešā ielenkumā tura dažādi mikroorganismi, no kuriem ievērojama daļa ir neskaitāms daudzums baktēriju. Līdz šim cilvēks, kuram ir tieksme likt dzīvajām radībām strādāt savā labā, bija iemanījies izmantot tikai baktēriju bioķīmiskās īpašības, pieberot šīs kefīram vai liekot tām ēst un pārstrādāt naftas piesārņojumu. Tomēr nupat zinātnieki atklājuši veidu, kā likt baktērijām reāli strādāt, nevis tikai uzdzīvot rijot un gānoties. Izrādās, ka baktērijas ir gana kustīgas, tās savā starpā grūstās un stumdās; zinātnieki ievietoja baktēriju masā mikroskopiskus zobratiņus, kuru diametrs ir četrreiz mazāks par cilvēka mata šķersgriezumu, un atklāja, ka zobratiņu noliekto zobu dēļ baktērijas grūstoties liek griezties zobratiņiem noteiktā virzienā. Vēl labāk - šo procesu var kontrolēt ar baktērijām pieejamo barības vielu daudzumu: konkrētajā gadījumā baktērijām pievadīja skābekli un, jo tā bija vairāk, jo intensīvāk baktērijas kustējās un ātrāk zobrati griezās. Ja skābekļa padevi pātrauca, baktērijas pārstāja kustēties un "aizmiga."
