Sīkdatnes nodrošina vietnes pienācīgu darbību Vairāk
KAKAO.lv
Autors: Kārlis

Konkursa sacerējumi: Edgars

Dažādi, Kakao, Konkurss
Konkursa sacerējumi: EdgarsKā jau iepriekš solījām, publicējam dažus interesantākos sacerējumus no Kakao lasītāju konkursa. Lūk Edgara darbs.

1. septembris: Suns jeb Turp un atpakaļ. (pēc Dž. R. R. Tolkīna motīviem neizstrādāts)

Tas bija sestajā, nē laikam septītajā klasē, lai gan kurš vairs atceras, ko kurā gadā ir darījis, kam ticējis un kas nesis dāvanas Ziemassvētkos, bet nu pie lietas - pirmais septembris visi skolas bērni un vecāki ir sanākuši pie skolas, pirmklasnieki sasēduši pirmajās rindās ar iestīvinātām apkaklītēm, kas visu laiku tik ļoti kož, ka jāgrozās vienā laidā kā smejies. Mazās dāmas, mazās dāmas, kas saģērbtas kā mazās dāmas savā starpā dzen jokus un izskatās pēc mazām izlaistām dāmām. Skolas direktora uzruna, skolotāju uzrunas etc.

Vienā laidā no pulkstens desmitiem līdz kādiem divpadsmitiem, katru gadu no jauna un viss tas pats pa vecam, kurš tīnis kaut ko tādu klausās? Protams mēs jau lieli “zirgi” uz pirmo septembri atnākam kādu pusstundu ātrāk, lai normāli var izcirst sarunas par vasaras padarītājiem darbiem (vairāk gan par nedarbiem, izrādot kaujās gūtās rētas, pastāstot kā kaimiņš dzinies pakaļ ar slotas kātu par to, ka pa viņa garāžas jumtu staigājam, cik meitenēm svārki pacelti, par to cik kaimiņu logu izšauts ar kaķeni un kā vismaz trīs kaķu metieni, kas slēpjas pagrabos un bēniņos piejaucēti). Tad nu stāvam kādi trīs klasesbiedri, līdz pēkšņi gar skolas sētu aizskrien garām suns (suga ne īpaši suga, bet tāds vilkveidīgs krancis, mūsdienās šai sugai ir izveidojušies veseli divi nosaukumi: Dvorterjers, kas aizgūts no krievu valodas un mūsu pašu Latviešu radītais Krančbernārs).


Pēķšņi atskan viena klasesbiedra balss, idritvaikociņ, tas tak mūsu suns! Un izrādās, ka viņa suns, kuram ir mežonīga vēlme (gan jau, ka arī daba, un rados nav neviens cits, kā pats baltais ilknis) bēgt no mājām un doties uz mežu (mēs mācījāmies skolā, kas atrodas salīdzinoši netālu no pilsētas meža, Biķernieku meža, kas arī bija suņa sirds gala mērķis). Protams pēc dažu vārdu pārmīšanas ar klasesbiedriem un secināšanas, ka svinīgā daļa vel vismaz pēc piecpadsmit minūtēm tikai sāksies un ilgs teju divas stundas un nevienu tas pavisam neinteresē (iepriekšējā gadā bija tik nogurdinoša runa un saule spēcīgi spīdēja, ka viens no klasebeidriem saļima no saulesdūriena). Bet nu tiek nolemts, ka notiks suņa atpakaļdabūšanas misija. Tad nu sākas misija, sekošana sunim un mēģināšana notvert. Protams viltīgais suns veiksmīgi dodas uz priekšu kā tanks un neatsaucās uz nekādiem prasījumiem apstāties un nākt atpakaļ. Tā nu vajāšana notiek vismaz pusstundas garumā, kamēr suns tiek saķerts aiz kaklasiksnas un tiek vests atpakaļ, protams pieminēšanas vērts ir fakts, ka ziedu pušķus puikas tak nepametīs kur pagadās, bet godīgi nesīs līdzi (... un veiksmīgi izmantos suņa dzenāšanai). Protams suns noķerts, daudz nepretojas un saprot, ka tāds jau nu ir viņa liktenis, tapt aizvestam atpakaļ uz mājām. Tad nu pieveikts nepilnais kilometrs vedot suni aiz kaklasiksnas, kad nonākot pie drauga mājas tā maigi sakot mēs esam uz pakaļas, kā izrādās aiz sētas jau ir viens suns! Un aiz sētas staigājošais ļoti līdzīgais suns, tam, ko mēs vedam sev līdzi izrādās ir īstais suns, kurš nemaz nav aizbēdzis no mājām.

Interesanti, kādam jābūt izbēguša suņa psihiskajam stāvoklim, lai samērā mierīgi (kurš suns iet mierīgi) sekotu līdzi bariņam svešu jauniešu, laikam saprata, ka vainīgs un ļāvās sevi vest pie prāta. Tad nu neīstais suns palaists vaļā atkal uzsāk iztraucēto ceļu atpakaļ uz mežu. Tad nu kopumā iztērēta kāda stunda laika, puķes saņurcītas, dažam labam kurpes ar dubļiem noķēzītas, kāda poga kreklam izraustījusies, bet ir piedzīvojums un labs garastāvoklis un direktors atkal nav mums stāstījis, cik ļoti mēs nozīmējam skolai, cik labi ir izremontēta ēdamzāle un ka turpmāk zivis vairs netiks gatavotas virtuvē. Tādi tad ierodamies uz skolu un trāpam gandrīz uz svinīgās daļas beigām un iesprūkam klasē un izliekamies, ka mēs kaut kur apkārt esam grozījušies un nestāvējuši pie klases un vispār esam bijuši uz svinīgo daļu, lai gan visiem tāpat ir skaidrs, ka puikas vel pēdējo brīvo dienu izmantoja nedarbiem ( vai vismaz kādiem viņiem ļoti svarīgiem darbiem.

  
 
 Iepriekšējais →


.


↑ uz augšu          Copyright © Tup un Turies SIA | reklama@kakao.lv | info@kakao.lv

Realizācija Tup un Turies