Autors: Kārlis
i10 pret i20 - jaunie mazie HyundaiAuto, Testi  Ziniet kuru es vislabāk gribētu? i15. Kaut ko pa vidu starp i10 un i20. Abi ir forši, bet mazliet citādāki. Ja man būtu spiesta izvēle, tad gan i10, jo tas ir daudz rotaļīgāks, mazliet ērtāks un, protams, krietni lētāks. i20 - vismaz šis konkrētais hibrīds ir ļoti dārgs.
Iet gan viņš kā raķete. Litra motors, kuram asistē maziņš “maigais hibrīds”. Tas vienkārši aizpilda dzinēja “vājos punktus”, tādējādi izlīdzinot tā darbības gaitu un jaudas atdevi. Trīs cilindri kā parasti rūc iedvesmojoši (puse no V6 kā nekā) bet papildus 10 kilovati palīdz auto būt visai lecīgam. Ok, ok, šis nav nekāds sacīkšu auto. Bet priekš maza litrīga autiņa, i20 ir ļoti veikls un smaidu raisošs.
Hibrīds kā jau maigais nav pieejams tīri elektriskajā veidā. Tas tikai piepalīdz dzinējam, bet braukt ar elektromotoru nav iespējams.
Arī i10 ir visai raķetīgs. Jo tas ir viegliņš. Tam nav nekāda elektromotora un nekādu bateriju, bet tas pats trīscilindru dzinējs to mazo rumpīti kustina ļoti veikli. Man patīk šādi auto. Īsti vīri, protams, vīpsnā par kaut ko tik mazu, bet tas auto ir lielisks. Katru reizi iekāpjot tas liek smaidīt. Auto vienkārši ir totāli nenopietns. Rotaļīgs. Tas vadās super viegli, dzinējs ir atsaucīgs - i10 ir kā tāda labi uzsildīta skvoša bumbiņa. Tas var zibenīgi šaudīties šurpu turpu un pēc tam to var ielikt kabatā.
Auto ir maziņš, bet salons tam ir gana ietilpīgs. Daudzi to arvien nezina, bet jo mazāks auto, jo vairāk vietas salonā. Nopietni. Ja vien tas nav Mini, kas stila vārdā ir saspiests maziņš, tad mazajos auto vietas parasti ir daudz. Tas nav pārbāzts ar milzīgām viduskonsolēm, klubkrēsliem un citām muļķībām. Trīs lielie aizmugurē gan nesēdēs, jo auto tomēr ir šaurs, taču diviem tur vietas ir atliektiem galiem.
To diemžēl nevar teikt par i20. Šis auto ir kļuvis par modes upuri un tas ir taisīts vizuāli “sportisks”. Kas automātiski nozīmē zemu jumtu un zemus sēdekļus. i20 aizmugurē ir ļoti maz vietas un zemā jumta dēļ tur ir grūti ierāpties. Arī priekšā iekāpšana ir vesels process, jo īpaši biezajā ziemas jakā. Man ir jāsalokās uz pusēm lai ielīstu iekšā.
Jau tikušam iekšā viss ir labi. Viss ir savās vietās, ir pat klimata kontroles pogas pieejamas. Skumji, ka šī tik vienkāršā lieta ir īpaši jāpiemin, jo taustāmās pogās mūsdienās sāk pazust. Viss tiek iebāzts skārienjutīgā ekrāna dzīlēs…
i20 arī spidometrs ir ekrāns. Tas maina krāsiņas un dizainu atkarībā no izvēlētā braukšanas režīma. Tiesa, tur nav nekas īpaši aizraujošs un nav dižu iespēju kaut ko pielāgot. Var dabūt baltas, zaļas vai sarkanas ciparnīcas ar mazliet atšķirīgiem fontiem. Es īsti nesaprotu kāpēc ekrānu laikmetā autoražotāji arvien zīmē analogos mērinstrumentus. Mans favorīts - spidometra etalons ir Škoda Superb, kuram var uzlikt, lai pa visu ekrānu rādās tikai un vienīgi ātrums un atlikušais nobraukums. Tas ir viss, kam ir nozīme. Priecātos, ja visi auto tā darītu.
Kā jau sākumā teicu, es gribētu redzēt “i15”. Šo abu auto sajaukumu. Pēc būtības i10 ir lielisks, bet tam ir pārāk bērnišķīgs dizains, kas manuprāt atbaidīs daudzus pircējus. Ja to pārzīmētu mazliet elegantāku un varbūt pastieptu bišķiņ garāku (nesamazinot augstumu!) sanāktu perfekts mazauto. Nu, pavisam skaisti jau būtu ja ieliktu arī to maigo hibrīdu, bet tas ir ellīgi dārgs. Tāds i20 maksā teju 20 tūkstošus. Tas ir daudz par daudz priekš mazauto. i10 sākas no 12 tūkstošiem, kas ir daudz maz ok.
Skumjā ziņa gan ir tā, ka abi šie foršie auto paliks novārtā, jo lielākā daļa pircēju tieksies pēc krosoveriem. Cilvēkiem nezkāpēc šķiet, ka mazliet augstāks un krietni dārgāks auto ir kaut kā īpaši pielāgots “Latvijas ceļiem”. Man jau nav žēl, ka kāds tērē un kāds pelna, bet žēl, ka samazinās “parasto” auto izvēle. Jo īpaši ja tie ir tādi forši, mazi i.
|
