Autors: Kārlis
Nissan Juke 2020 - vēl vairāk DžūksAuto, Testi  Es biju pārsteigts. Nu, Džūks man vienmēr ir paticis, bet nebija liela optimisma par jauno. Parasti ražotāji pamanās sačakarēt galvenās lietas ar ko konkrētais auto ir bijis foršs. Piemēram, tā pati Nissan Note - agrāk bija foršs, ietilpīgs mini-minivens, bet tad Nissan izdomāja, ka tas jāpārtaisa vairāk par hečbeku, kas konkurēs ar Ford Fiesta. Aizgāja pa pieskari ātri vien. Tāpēc arī satraucos, vai Juke nepiemeklēs līdzīga liksta. Izrādās - nē! Tas ir tikai kļuvis labāks!
Vecajam Džūkam bija viena problēma - tas bija bišķiņ par mazu. Jaunais ir pamanījies kļūt ērtāk ietilpīgs. Priekšā vietas pietiek un arī aiz sevis varu sēdēt normāli. No ārpuses nepateiksi - vizuāli šķiet ļoti zems, kupejisks. Tomēr vietas ir gan galvai gan kājām. Es, protams, nesaku, ka šis ir baigi lielais auto - nebūt nē. Tas ir neliels, BET gana ērts. Arī bagāžnieks tam ir optimāli liels, turklāt ar dubulto grīdu.
Šis konkrētais ir visai braši aprīkots “stilīgais” N-Design modelis. Tas nav pats dižākais, bet tā optimāli aprīkots ar uzsvaru uz stilīgumu. Man gan gribas iebilst, ka budžeta kategorijas automobilim nevajadzētu tērēt naudu stilam, bet, nu, cilvēki ir dažādi. Katrā ziņā tas stilīgums šeit ir gana gaumīgs. Nav pārspīlēts ar (idiotisko) klavierlaku, daudz kur salikti “zamšādas” mikrošķiedras paneļi. Glīti. Ērti. Mazliet biedē, ka tas foršais audums šmucēsies.
Dzinējs visiem Džūkiem ir tikai viens - trīscilindru litra motors ar 117 zirgspēkiem. Tie, kas nav braukuši ar moderniem litra dzinējiem droši vien rauks pieri, bet lieki! Šie motoriņi ir lieliski. Tie ir atsaucīgi, elastīgi un vismaz Džūka gadījumā - ļoti dinamiski. Nē, nopietni. Šim auto ir divsajūgu automāts un pat neslēdzot “sporta” režīmu, auto ir ļoti, ļoti lecīgs. Tik ļoti, ka es pat lielāko daļu laika braucu Eco režīmā, vienkārši, lai pedālis būtu mazliet mazāk nervozs. Būtībā pilnīgi visiem dzīves gadījumiem pietiek ar ceturtdaļu gāzes pedāļa gājiena. Es zinu, ka neticēsiet, bet tā ir. Knapi pieskaries un šis jau skrien kā maza raķete.
Ok, ok, es nenosaucu Džūku par sporta auto. Bet tas nenoliedzami ir ļoti dinamisks. Es pat drosmīgi pateikšu - ikdienas satiksmē tas ir straujāks par T-Roc R.
Sliktā ziņa - šis galīgi nav tas ekonomiskākais dzinējs. Vidēji rādīja kaut kādus 7.7, bet pilsētā pat bez sporta režīma savācās visi 9. Tas tomēr ir ellīgi daudz mūsdienās. Pat nerunājiet par dīzeļiem, kas “palien” zem pieciem litriem, golfiņš ar 1.5 benzīnnieku ierakstījās sešos litros jauktajā ciklā.
Vēl man gribas pagausties par ātrumkārbu. Šim auto tas ir divsajūgu automāts, bet es varētu apzvērēt, ka tā ir robotizēta manuālā kārba. Nav, bet sajūta ir tiešām tāda. Auto pārsteidzoši ilgi pārslēdzas starp pārnesumiem un reizēm nesaprotami raustās. Kad piešaujies - viss ok. Gluži tāpat kā ar robotu. Bet priekš DCT - kaut kas tur nešķita īsti pareizi.
Bet. Pats galvenais. Juke ir Juke. Iekāp un brauc un jūties labi un ērti un veikli kā vecā kedā (tas ir kompliments). Džūks ir veikls, ērts, gana praktisks. Un stilīgs. Ja kāds arvien čīkst, ka Juke izskatās dīvaini - grow up!
Maksā kā jau visi jaunie auto - pārāk daudz. Tomēr salīdzinoši saprātīgi. No 16 līdz 25 tūkstošiem atkarībā no komplektācijas. Izķerot viņus kā karstas bulciņas.
|
