Vispirms es izbraucu ar BMW M3 un biju sajūsmā, bet, kad es pamēģināju Lexus RCF, tu neticēsi, kā mainījās mans viedoklis

Pēdējās dienās gandrīz nejauši sanāca apieties ar ļoti daudz zirgspēkiem. Vispirms ar vācu labumiem un tad ar japāņu nezvēru. Iespaidi no abiem ir vareni. Burtiski. Tik daudz jaudas 24 stundu laikā negadās bieži.

Pirmais, tātad, bija BMW. Šis bija BMW pārstāvju rīkots "M experience" pasākums žurnālistiem un klientiem Biķernieku trasē. Sarūpēti tika vairāki M3, M4 un pat X6M automobiļi. Visam pa vidu klusu zuzināja arī i3, ar kuru varēja vingrināties viltīgā slaloma braukšanā. Diemžēl pasākumu mazliet - kur ar mazliet es domāju ļoti - iztraucēja lietus. Kaut gan, lietus varbūt arī palīdzēja, jo piespieda braucējus būt vairāk disciplinētiem un nemēģināt uzstādīt trases rekordus.

Braukšana notika ekspertu - Latvijas labāko autobraucēju - pavadībā. Viņu dotās norādes par trajektorijām un kopējo auto vadību bija noderīgas un bieži pārsteidzošas. Man nav lielas pieredzes ar sportisku braukšanu trasē, tāpēc jebkurš padoms noder. Diži ātri gan man tāpat nesanāca, jo man tomēr ļoti nepatīk atrasties uz fizisku un finansiālu sāpju riska robežas... Labāk prātīgi, ar baudu, nevis pedāli grīdā ar taisnvirziena un sānu paātrinājumiem krietni ārpus pašsaglabāšanās instinktu robežas.



Auto, protams, pieļauj absolūti neticamu fizikas likumu piesmiešanu. Ar paātrinājumu uz priekšu jau vairs nepārsteigsi, bet tas, cik kakla muskuļiem nesaudzīgi auto spēj sabremzēties un absolūti stabili turēties līkumā, gluži kā tāds disnejlendas karuselis, ir vienkārši apbrīnojami. Un tas viss slapjā trasē. Bail domāt, kur būtu aizceļojis mans smaguma centrs, ja mēs uz pilnu klapi brauktu pa sausu asfaltu...



Jo īpaši centrbēdzes spēki mani pakaitināja, kad iesēdos aizmugurē, lai sabildētu cita braucēja gaitas. Protams, bija skaidrs, ka asu kadru būs grūti noķert, bet tas, cik neiespējami ir līkumā noturēt kameru izstieptā rokā, mani pārsteidza nesagatavotu. Baigā tā fizika.

Diemžēl man nesanāca izbraukt ar M4. Tikai ar M3. Auto ir pietiekoši līdzīgi, taču daudzi braucēji izteicās, ka ar ceturto trasē jūtas mazliet labāk. Nav iemesla neticēt.



M sērijas "bembji", protams, ir absolūti fantastiski. Tomēr es nespēju iedomāties tādu lietot ikdienā. Pirmkārt jau, auto neizbēgami provocē uzvesties nepiedienīgi. Bet otrkārt - to spējas ir tik ļoti varenas, ka vidējais braucējs nekad nespētu tās pilnībā izbaudīt. Lai tuvotos auto spēju limitam, ir jāpārkāpj visi satiksmes un saprāta noteikumi. Līdzīgi iespaidi man palika pēc Nissan GT-R izbraukšanas. Auto ir absolūti fantastisks, taču, ja vien tu regulāri nebrauc uz trasi, kur mērķtiecīgi pieslīpē savas autosportista iemaņas, tad ir grēks tādu auto lietot. Tas ir kā turēt haskiju divistabu dzīvoklī... Visa viņa dvēsele kliedz gribu ārā, gribu skriet!





Nākamajā rītā pēc M piedzīvojuma bija sarunāta tikšanās ar jauno Lexus nezvēru - RC kupejas F versiju. Testam pieejamais bija vissportiskāk aprīkotais auto, ar V8 dzinēju un oglekļšķiedras virsbūves elementiem, kas būtiski samazina auto svaru (bet ne cenu).

Ar šo auto gan nebija iespēja doties trasē, tāpēc nevaru komentēt, kā tas uzvedas tuvu savu (vai manu...) spēju limitam. Taču sūdzēties par auto spējām, protams, nevar. Atšķirībā no BMW, kurā uzstādīts turbīnu dzīts sešcilindrinieks, Lexus kupeja aprīkota ar "veco labo" V8. 470 zirgi. Četrsimtseptiņdesmit. Mūsdienās jau pierasts auto apskatos redzēt daudzos simtus, taču satiekot dzīvē tādu baru, neizbēgami nākas smaidīt.




Līdzīgi kā M3, arī RCF salons ir iekārtots ļoti bagātīgi un ... nezinu kā to pareizi pateikt - sakarīgi. Nav nekādu pārspīlējumu, nekā ekstrēma. Loģisks, saprotams, ergonomisks. Šeit ir viss, sākot ar skārienpaliktni infoizklaides iekārtas vadīšanai un beidzot ar glāžu turētājiem. Lai kādas būtu auto sportiskās spējas, tas joprojām ļauj justies civilizēti.

(Starp citu, atvainojos par virsrakstu)



Lexus piedāvā četrus braukšanas režīmus - Eko, Normālo, Sporta un Sporta+. Katram režīmam ir mazliet atšķirīgs interfeiss instrumentu panelī, kur eko režīmā pat netiek rādīts tahometrs. Protams, ir absurdi šādam auto runāt par ekonomisko režīmu. Ne tehniski, ne psiholoģiski tas nevar būt īpaši ekonomisks. Taču šo Eco var uztvert kā Relax režīmu. Ieslēdz un vienkārši komfortabli brauc. Auto neprovocē kļūt agresīvam, tas maigi un paredzami klausa komandām un uzvedas pieklājīgi. Šāda režīma pietrūkst daudziem "niknajiem" auto. Tie lielākoties grib būt vairāk vai mazāk agresīvi visu laiku. Bet reizēm gribas vienkārši atpūsties un braukt prātīgi.



Bet, kad priekšā paveras kāds tukšs un kluss ielas posms... roka automātiski pastiepjas līdz ripai, kura tiek pagriezta uz Sport+... Fiksi uzmet acis spoguļos, vēlreiz pārskenē situāciju uz priekšu un... BĀĀĀĀĀĀĀĀĀ!! Pedālis grīdā, stūre sānslīdes savaldīšanas puspagriezienā, pulss un smaids pieaug tikpat ātri, kā cipariņi spidometrā... Ahhhhh... Četrsimtseptiņdesmit.



Atgriežoties pie abu auto salīdzinājuma - un jā, loģiskāk būtu salīdzināt RCF ar M4, bet tā nu sanāk, ka jāsalīdzina ar M3 - patiesībā ir ļoti grūti pateikt kaut ko objektīvu. Viss ir atkarīgs no vēlmēm un ambīcijām. Ja vienkārši gribas patiesi sportisku auto, tad neviens no šiem neliks vilties. Ja svarīgs ir absolūtais pārākums trasē, tad būs vien jāpēta interneti un braucēju pieredze. Īsāk sakot, nekādu padomu izvēlē starp šiem auto es nedošu. Lielākoties jau visiem pašiem ir zināms, kuru gribas. Ja gribas bembi, tad ir jāņem bembi. Ja gribas otru, nu, tātad gribas otru. Šādas kategorijas auto diez vai būs racionāla izvēle. Vienu gan pateikšu - tiem, kas vīpsnā par Lexus (ir tādi, tāpēc pieminu) - aizejiet pamēģināt. Varbūt jūsu viedoklis arī mainīsies tā, ka mēs nespēsim noticēt...