Tā, tā. Novembris galā, bet kur tavas ūsas un bārda? Nav? (Meitenes un tie, kam ir, paklusē.) Nu, nekas! Lai izskatītos kā Ziemassvētku vecītis, zīzītops vai vismaz Frīdis, nav obligāti jasadzīvo ar niezošu seju, kamēr rugāju biezoknis padara jūsu izskatu pamestīgu.

Kamēr jūs barojat Āfrikas bērnus vai izgudrojat neizsīkstošu enerģijas avotu, citi nodarbojas ar dumībām. Lūk, kāds augsti mācīts inženieris izgudrojis pieklājīga izskata mašīnu, kas šķiro krāsainas dražejas. Ēē... ģeniāli?

Jā, jums jau viegli. Kad mobilais sāk izdvest gaudulīgus pīkstienus kārē pēc ikdienišķās enerģijas devas, jūs iespraužat rozetē lādētāju un pabarojat savas laikmetīgās tehnoloģiju verdzības apliecinājumu ar svaigu elektrību no tuvākās elektrostacijas. Bet viņiem tur, Āfrikā, elektrība daudzviet ir ekskluzīvs prieks, kurš varbūt ir ne tik daudz dārgs, cik nepieejams. Tomēr apsveikt Amerikas radus ar prezidenta vēlēšanu iznākumu gribās, tāpēc enerģija mobilajam telefonam ir karsti nepieciešama. Interesantu un savā ziņā praktisku risinājumu tam ir atradis bariņš entuziastisku meiteņu: viņas izveidojušas ierīci, kas tīrā elektroenerģijā pārstrādā šķidrumu, kuru zināmā veidā ikviens no ražo nemitīgi.

Reiz dzīvoja kāds džeks. Viņam bija auto - smuks un labs auto, kuram bija tikai viena problēma - tas rūsēja. Rūsē jau visi auto, bet šis rūsēja maziet ātrāk nekā citi un tas sāpēja. Un aiz cieņas pret labo, bet rūsējošo auto minētais pusis spēkratu pārdeva, lai tas labāk rūsē kaut kur citur. It kā jau tipiski, bet vai tas varēja beigties citādi? Jā!