Pirms pāris gadiem iepazinām lielo skubu. Tas ir pilna izmēra grīdas mazgātājs, ar birstēm un putekļusūcēju. Nesen tam uzradās mazais brālītis (māsiņa?) Scooba 230.
Robots ir krietni, krietni sarāvies diametrā un kļuvis reizes divas mazāks, saglabājot to pašu augstumu. Diametrs ir 16.5 centimetri, bet augstums 9.2. Priekšstatam - apmēram kā melone ar nošķeltiem galiem.
Samazināts ir ne tikai skubas dizains, bet arī tehniskā sarežģītība. Šeit nav nekādu rotējošo birstu un putekļsūcēju. Tā vietā ir fiksēta birste, ūdens izsmidzinātājs un savācējs. Vadība arī ir gaužām vienkārša - viena poga "Aiziet!".
Mazgāšanas princips ir vienkāršs - priekšā robots izsmidzina tīro ūdeni, aizmugurē sasūc netīro. Pa vidu ir birste, kas pastāvīgi "skrāpē" grīdu. Būtībā Scooba 230 ir motorizēta birste ar ūdens pudeli. Izklausās vienkārši, bet kā tas viss darbojas praksē?
Kā parasti, robots uzdevumu paveic ar uzcītību - tas strādā salīdzinoši ilgi. Droši vien cilvēkam ar spaini un lupatu vannasistabas uzkopšana aizņemtu pāris minūtes, bet robots tur pavadīs vismaz pusstundu - līdz beigsies tīrais ūdens. Izklausās traki, taču rezultāts ir spīdošs. Burtiskā nozīmē. Neviens cilvēks tik cītīgi grīdu nespētu (jo apniktu) izmazgāt. Iedomājieties nomesties ceļos un ar stingru birsti birstēt grīdu pusstundu no vietas. Centimetru pa centimetram. Tā to dara robots.
Atkarībā no telpas izmēra (maksimālais ieteicamais mazajam Scooba ir 14m2) robots katru grīdas punktu būs šķērsojis vairākkārt. Jo mazāka telpa, jo biežāk. Kas, protams, palielina izredzes iegūt perfekti tīru grīdu.
Ok, pavisam perfekti nebūs, jo kā jau redzams - robots ir apaļš - stūros tas nespēj iekļūt, tāpēc pāris kvadrātcentimetri telpas stūros paliks nemazgāti. Tāpat - jā mājās ir dzīvnieks, kurš mēdz uzturēties vannasistabā (piemēram, kaķis, kurš mīl dzert no krāna) tad tā spalvas robots būs sastūmis mazos kunkulīšos, kas būs palikuši kaut kur uz grīdas. Tā kā mazajai skubai nav miskastes, tad "cietie" netīrumi paliek nesavākti. Tiesa, ja vien telpa nav absurdi netīra, tad lielas problēmas tas neradīs.
Robota apkope ir vienkārša. Vienā pusē tam ir caurums ūdens uzpildei, otrā - izliešanai. Atver, paliec zem krāna, aizver. Pēc netīrā ūdens izliešanas ieteicams "netīrajā" caurumā ieliet tīru ūdeni un paskalot. Ūdens tvertnes tīrajam un netīrajam ūdenim ir atdalītas.
Birstu kopšana ir vēl vienkāršāka - jānotrauc ar pirkstu to, kas nu tur ir ieķēries. Pēc tam? Pēc tam sākas čakars. Kā jau slapjais robots, Scooba 230 nedodas automātiski uz "māju" un pie uzlādes vada tas ir jāpieslēdz manuāli. Process gan nav nekāds sarežģītais - noliec robotu uz speciāla paliktnīša (kas paceļ robotu, lai tas nenospiestu birstes), atver mazu gumijotu vāciņu un iespraud vadu. Tomēr praksē šī vajadzība krāmēties ar robotu gan lai to palaistu, gan, lai noliktu vietā diezgan būtiski ietekmē patīkamo lietderīgumu.
Ja ar sausajiem robotiem viss ir ērti - saprogrammē, noliec vietā un aizmirsti par viņu, līdz pienāk laiks iztīrīt miskasti - tad ar slapjajiem ir piņķeris. Tie ir manuāli jāpalaiž, manuāli jāsavāc. Rezultātā mēs Scooba lietojām krietni retāk kā gribētos un tā lielāko daļu laika pavadīja sēžot stūrī un apputot. Ir jau skaidrs, ka ūdens un elektrība neiet īsti kopā, tomēr robotu ražotājiem ir krietni jāpiestrādā, lai rastu risinājumu, kas ļautu slapjos robotus lietot tikpat ērti kā Roomba.
Scooba 230 ir feins mazs robotiņš, kas noteikti ir krietni piemērotāks mazām telpām nekā lielā Scooba. Tas darbu paveic uzticami un grīda ir patiesi tīra. Tomēr robota palaišana un novākšana ir apnicīgs process, kas mazliet laupa pilnās automatizācijas sajūtu. Ja Roomba pati katru dienu dodas uzkopt māju iepriekš noteiktā laikā, tad ar Scooba tas nav iespējams, un katra mazgāšana ir iepriekš jāieplāno. Ja tas nebiedē, Scooba 230 būs labs palīgs. Bet īsteniem 21. gadsimta slaistiem vēl būs jāpagaida.
Pirms pāris gadiem iepazinām 
