Sīkdatnes nodrošina vietnes pienācīgu darbību Vairāk
KAKAO.lv
Autors: Gundega

Tests: Vakariņas tumsā – piķa melna nakts un kulinārā akrobātika

Dažādi

Tests: Vakariņas tumsā – piķa melna nakts un kulinārā akrobātika Piedāvājums pavakariņot tumsā nokrīt no skaidrām debesīm un skaidrs, ka tas ar steigu ir jāizmanto. Nelielā restorāna priekštelpā, nedaudz apmulsuši, pulcējas vakariņot gribētāji, kas te ieradušies pēc jaunām sajūtām. Telpas tālāko daļu nodala biezi, melni aizkari. Pagaidām tur nevienu nelaiž. Iekutas pakrūtē un paskatos pulkstenī – tikai dažas minūtes un es uzzināšu, kas jau padarījis vakariņošanu tumsā par populāru piedzīvojumu daudzviet pasaulē.

Jaunas sajūtas un sveši pirksti

Beidzot kāds no apkalpojošā personāla sāk aicināt cilvēkus pa vienam vai pa diviem doties biezo aizkaru virzienā. Vēl pirms ienirstam noslēpumainajā telpā, mana draudzene skaļi paziņo, ka vēlas kādam izstāstīt par savām alerģijām, lai vakariņas nepārvērstos par performanci ar ātrās palīdzības piedalīšanos. Izrādās, ka aiz pirmajiem biezajiem aizkariem ir vēl strīpa otru tādu pašu. Pusmetru šaurajā starptelpā viesmīlis tiek informēts, ka aptumšotās vakariņas nedrīkstētu saturēt sēnes un jūras veltes. Apkalpotājs mirkli padomā un apstiprina, ka visu sapratis – nekā no tabu saraksta ēdienkartē nebūšot. „Malacis”, abas nosmejamies, ”varētu vēl noraut visiem vakariņas pēdējā brīdī un sarīkot strauju ģībšanu pilnīgā tumsā!”


Tātad ģībšanas nebūs, bet kas tad būs? Jau aiz otriem aizkariem mūs sagaida viesmīlis ar nakts redzamības brillēm. Brilles, protams, redzēt nevar, vien mirgo maza sarkana gaismiņa. Tumsa ir akla. Viesmīlis uzliek manu roku sev uz pleca, draudzene savu uz manējā un lēnām šādā zosu gājienā dodamies kaut kur uz priekšu. Telpā dzirdami smiekli – tur jau laimīgi iekārtojušies ātrāk ievestie. Drīz varam sataustīt mums domātās vietas. Galds ir apaļš, segts ar galdautu un uz tā sataustu nazi un dakšu, šķīvja nav.

Drīz mūsu galdiņam pievienojas kāds pārītis. Tas ir kaut kas jauns – runāt ar kādu svešu, kuru neredzi. Vienā mirklī sazin kāpēc izlemju aptaustīt galda vidu, lai noskaidrotu, kur ir tā centrs un vai tur kaut kas atrodas (sazin kam man šādas zināšanas varētu noderēt?), kā rezultātā saķeru pretī sēdošā vīrieša pirkstu. Nosmejamies, ka kontakts ir noticis un tad jau ir jāiepazīstas. Balsis ir patīkamas, un sabiedrība rādās daudzsološa. Izrādās - vīrs sagādājis sievai pārsteigumu, sieva ir priecīga un pamatīgi samulsusi par notiekošo. Visi ir klāt, varam sākt.

Šķīvja anatomija – liels un silts

Viesmīlis ienes šķīvjus. Var just, ka arī viesmīlis savās nakts brillēs nejūtas super droši un pārvietojas piesardzīgi. Pirmo reizi mūžā manā priekšā tiek nolikts šķīvis un man nav ne jausmas, kas tur ir. „Kaut kas liels un silts!”, atskan kādas sievietes balsī izteikta versija no blakus galda.

Sāku lēnām savu personisko izpēti. Pirmais mutē nonāk tas, ko ir visvieglāk uzdurt – tas ir gurķis, bravo! Tālāk seko cepts kartupelis, kas sevi lieliski nodod arī ar tik pazīstamo smaržu. Tālāk sagūstu gaļu. Kas ir radījums, no kura izgriezts šis gabals, nav ne jausmas. Stumdos ar nazi un dakšu pa šķīvi un sagūstu vēl vienu kumāsu. Vista tā nav. Tad kas tas ir? Preparēju, preparēju līdz izlemju par labu cūkgaļai. Citi tumsas ēdāji oponē – ne tās šķiedras, ne tas sulīgums, kaut kāda ne tāda marināde. Tālāk apēdu kaut ko, par kā izcelsmi un saturu man nav pilnīgi nekādas saprašanas, nav pat minējumu variantu, bet garšo labi. Piedzeram ūdeni un saskandinām glāzes ar neredzamajiem galdabiedriem. Izdodas ne uzreiz, bet izdodas.

Ēdu lēnām un nesteidzos. Nekur jau arī nevar aizsteigties, tāpat neko neredz. Pienāk viesmīlis un cenšas atņemt man šķīvi. Protestēju un saku, ka vēl neesmu pabeigusi. Briļļainais tumsas spēks atzīstas, ka pats lāgā neredz, kas te notiek, un atdod man šķīvi. Vienā mirklī telpas stūrī atspīd blāva gaismiņa – kļūst nojaušamas kādas durvis aiz stūra, acīmredzot tās, no kurienes rosās viesmīlis. Drīz tālumā atskan nikns šņāciens no šīs citas telpas – „Kāpēc durvis vaļā??” Jā – kāpēc? Jo pēc šī misēkļa man rodas neliela nojausma par telpas ģeogrāfiju un lietu kārtību.

Dzirdu kaimiņus runājam, ka viņi tumsā ir sen atmetuši gaismas apstākļiem raksturīgās pieklājības normas un nekautrējas parosīties pa šķīvi arī ar pirkstiem. Kāds ar pirkstu tikai piepalīdzot ēdmaņai tikt uz dakšas, cits laižot lietā pirkstus bez jebkādām palīgierīcēm. Tomēr palieku uzticīga dakšiņai un finišēju pēdējā.

Baumas par zemeņu mērci

Kad pamatēdiens ir pievārēts, seko saldais ēdiens. Šķīvis ir liels, bet objekts, kas jāapēd – neliels. Uzmanīgi čamdos, līdz atrodu kādu miltu izstrādājumu kopā ar saldējumu un kādu no žāvētiem augļiem. Interesanti, ka neredzot nav iespējams noteikt, kas tieši tas ir – žāvētas plūmes, aprikozes, āboli? Saldējums – visticamāk baltais... Mīkla – varbūt kāds groziņš? Garšo labi. Sarunājamies ar galdabiedriem un smejamies pilnā kaklā, sasodīti jauka pasēdēšana.

Kā jau noslēgtā telpā, bez komunikācijas ar ārpasauli, telpā drīz sāk cirkulēt pirmās lokālās baumas. Bauma ir šāda – saldajā esot atrodama zemeņu mērce. Baumas ir intriģējošas, jo savā šķīvī neko šādu neesmu identificējusi. Viesmīlis iepriekš apgalvoja, ka visi ēd vienu un to pašu. Zemeņu mērci tā arī neatrodu.

Lai top gaisma

Nezin kāpēc izpaliek iepriekš solītais vīns. Žēl – tas būtu labs punktiņš uz ‘i’. Varbūt vakariņu organizatori tumsā no procesa kaut ko pazaudējuši. Kas zina...

Kad apēsts saldais, secinu, ka kopumā apēsts nav daudz, bet ir sāta sajūta. Varbūt tāpēc, ka ēdu lēnām, nesteidzoties? Viesmīlis iededz pirmo sveci – burvības plīvurs krīt. Ieraugu telpu, galdiņus, parējos vakariņotājus. Tiek iedegtas vēl citas sveces, acis pierod, un ieraugu jaunos galda biedrus. Interesanti, ka pēc balsīm viņus biju iedomājusies pavisam savādākus. Blakus sēž arī draudzene – dzīvāka par dzīvu, ģībšanas pazīmes neredz. Uz saldā ēdiena šķīvja ieraugu šauru zemeņu mērces strēlīti – izdaru divus secinājumus. Pirmais – katrā baumā ir daļa patiesības, otrais – man bija visas tiesības šo mērci tumsā arī neatrast.

Noskaidroju, ka otrajā ēdienā bijis cūkgaļas veltnītis ar plūmēm, kartupeļiem un dārzeņiem. Redz kā – gaļu tomēr uzminēju, neizskaidrojamais ‘kaut kas’ ir bijušas plūmes. Saldajā – pīrāgs ar saldējumu un žāvētiem āboliem. Kaut arī jau ir gaišs, cilvēki sēž un nesteidzas uzreiz prom. Vakars ir tiešām pavadīts labi.

Paldies Dāvanuserviss.lv!

  
 
 Iepriekšējais →


.


Sludinājumi →Pievieno savu →
Pārdod
DDR2 2GB x 2 gab

30.00 EUR
Pārdod
Xiaomi Pocophone F1 6GB/64GB

155.00 EUR
Pārdod
PS3 Slim 160GB

125.00 EUR
Pārdod
Huawei P20, 128GB, 4GB RAM

155.00 EUR
Pārdod
Gaisa mitrinātājs Boneco

45.00 EUR
Pārdod
PS Vita Slim 2016

145.00 EUR
Pārdod
PS4 Dualshock 4 Wireless

40.00 EUR
Pārdod
Apple Remote

15.00 EUR
Pārdod
MacBook Pro Retina 2013

950.00 EUR
Pārdod
MacBook Pro 2017

850.00 EUR
Pārdod
Apple CD_DVD_RW

30.00 EUR
Pārdod
PS4 Pro 1TB

325.00 EUR
Pārdod
PS3 Games_Accesories

5.00 EUR
↑ uz augšu          Copyright © Tup un Turies SIA | reklama@kakao.lv | info@kakao.lv

Realizācija Tup un Turies