„Man jau ir 12 gadu, es vairs pūķiem pakaļ neskraidu,” komentēja radu puika, redzot mani cilājam pāris kompaktas somas, kurās, pēc uzrakstiem un bildēm spriežot, iepakoti gaisa pūķi. Patiesi – es pats diez vai biju vecāks, kad pēdējo reizi ļāvu vējam pats savu gaisa pūķi, kurš bija tiem laikiem diezgan smalks – ar rūpnieciski ražotu rāmi un polietilēna „buru”, uz kuras bija uzkrāsots taurenis. Toreiz manis izmantotais sarkanais desmitā numura diegs pārtrūka un pūķis devās brīvsolī. Pusstundu vēlāk atradām to kādā kokā, no kura izpalīdzīgais kaimiņpuika pēc mana pūķa noķeksēšanas nogāzās zemē un dabūja pamatīgu zilumu.
Pāris nedēļas atpakaļ, spirgta vēja iespaidots, lūkoju atcerēties bērnību un ķerties pie pūķu būves, bet pirmajā izmēģinājumā izstrādājums apmeta gaisā loku un centās man trāpīt veidā, kurš tiek uzskatīts par ļoti smieklīgu amerikāņu filmās. Šis starpgadījums man lika atcerēties, ka laiciņu atpakaļ pēc helikoptera iznīcināšanas mēģinājumiem džeks no ehobby.lv piedāvāja izmēģināt arī pūķi. Tagad tas bija kļuvis aktuāli. Tā nu dienu vēlāk manā rīcībā bija divi pūķi.
Ko tu zini par pūķi?
Kāpēc divi pūķi? Apjautājoties apkārtējiem, nācās saprast, ka par pūķiem cilvēki zina maz. Vienai daļai pūķis tiešām asociējas ar auklas galā piesietu patvaļīgi vējā plivinošos priekšmetu, kamēr otri ir izmēģinājuši pārtikas veikalā iegādātu „vadāmu” pūķi un konstatējuši, ka tāds der tikai savas lamuvārdu vārdnīcas atsvaidzināšanai.
Izrādās, ka šodien pūķi ir daudz un dažādi. Tā kā statiska pūķa lidināšana tiešām ir priekš jaunākas paaudzes, populārāki mūsdienās ir triku pūķi, tas ir, tādi, kuriem ar divu auklu palīdzību var likt lidot noteiktā virzienā, veikt pagriezienus, piruetes un ko tikai vēl ne. Tā jau ir, tā sacīt, nopietna tehnika, kuras iepakojumu rotā brīdinājumi par iespēju savainoties, kā arī vecuma ierobežojums „no 14 gadiem”. Tāds bija arī viens no manā rīcībā nonākušajiem pūķiem – Eolo-Sport ražotais Genesis. Otrs pūķis, kura nosaukumu nepapūlējos iegaumēt, tika iedots līdzi salīdzināšanai un pārstāvēja „maximas klasi”.
Pūķim vajadzīgs vējš. Vēja stiprums nav tik ļoti no svara kā vēja vienmērīgums: lai triku pūķis sagādātu prieku, nepieciešama stabila brīze, tāpēc pirmajā brīvdienā devos uz Tūju, kur laimīgas sagadīšanās dēļ laika prognoze solīja jauku ap 10m/s stipru vējiņu. Tieši tas, kas vajadzīgs!
Pilota fiasko mēmā liecība
Pludmalē abus pūķus izvilku no somām un saliku – izrādās, ka pat iesācējs pūķi var salikt nepilnas minūtes laikā, jo viss darbiņš ir pāris stienīšu iestiprināšana stiprinājumos un uzmavās. Izmēros abi bija aptuveni vienādi, mazliet vairāk par pusotru metru platumā, arī forma līdzīga – atgādināja deltaplānus, kuriem spārnos ar spraišļu palīdzību veidoti ieliekumi. Abu pūķu buras bija šūdinātas no dažādu krāsu auduma segmentiem, tomēr Genesis izskatījās acīmredzami nopietnāk – tā apdare bija papildināta ar savilcēm un auduma pastiprinājumiem berzei pakļautās vietās, bet uz vidējā spraišļa bija uzmontēti divi atsvari smaguma centra optimizācijai. Genesis auklu galos bija no siksnām veidotas cilpas, kamēr maksimpūķa auklas bija uztītas katra uz savas spoles-roktura.
Ko tur daudz pļāpāt, jārauj gaisā! Izlēmu sākt ar lētāko pūķi, nopietnā izskata Genesis atstājot saldajā ēdienā. Iztinu auklas no spolēm (ir maziet ķēpa noregulēt un nofiksēt, lai abas ir vienādi garas) un, atbilstoši instrukcijām, ar spēju rāvienu sūtīju pūķi debesīs. Tur tas patiešām nonāca un kādu brīdi arī turējās. Triku pūķi stūrē, pavelkot vienu vai otru auklu; arī šis pūķis uz tādām darbībām atsaucās, taču to darīja ar nokavēšanos un tik strauji, ka atkal un atkal strauji piezemējās ar degungalu pludmales smiltīs. Vai tiešām triku pūķi vadīt ir tik grūti? Mēmu atbildi uz to mēģināja sniegt akurāt šāda paša maksimpūķa bēdīgas atliekas augstu krastmalas koka galotnē.
Lido! Tas lido!
Ķēros pie Genesis. Uzreiz jāsaka – atšķirība bija kardināla. Genesis entuziastiski metās debesīs, apstājoties augstu virs manis (auklu garums bija aptuveni 25m). Uzmanīgi mēģināju pūķi stūrēt – tas momentāni un paklausīgi devās prasītajā virzienā. Dažas minūtes pagāja, kamēr pieradu pie pūķa reakcijas, bet jau pusstundu vēlāk bez grūtībām spēju likt pūķim zīmēt gaisā apļus vai mesties pikējumā uz zemi, pēdējā mirklī pagriežoties atpakaļ debesīs. Jāpiezīmē, ka pūķis vieglajā brīzē radīja arī vērā ņemamu vilkmi, dodot patīkamu pretsparu rokām; bija viegli just, kā vilkme samazinās, vadot pūķi vairāk sānvējā vai tuvāk stāvkrastam un kokiem. Kolosāli! Lūk, īstā nodarbe pludmalē, kad zvilnēt apnicis, bumbu nav ar ko saspēlēt un ūdens ir auksts (todien tas tiešām tāds bija). Protams, neņemšos apgalvot, ka man viss gāja bez kļūdām: tāpat pūķis ne vienu reizi vien neveiklas kustības vai pārgalvīga manevra rezultātā sparīgi piezemējās smiltīs, taču tāda pūķa konstrukcija ir ļoti izturīga un ir patiešām jācenšas, lai to salauztu. Turklāt – kad vienkāršie pagriezieni ir apgūti, var ķerties pie sarežģītākiem – lūk, te arī sākas izaicinājums. To droši vien vislabāk ilustrēs šāds video:
Pūķis aizrāva. Lika jautāt – nu un kāda no tā jēga? Izrādās, ķīnieši pamatoti uzskatot, ka pūķa laišana ir lielisks atslodzes veids, ko varētu salīdzināt ar aktīvu akvārija vērošanu: elegantā pūķa kustības debesīs ir bauda vērot, kamēr pašam procesā aktīvi jāpiedalās, manipulējot ar auklām un kāpjoties uz priekšu vai atpakaļ, lai variētu vilkmi vai liktu pūķim izpildīt kādu triku.
Kas pūķim vēderā
Vai šādu pūķi var izveidot pats? Jā, var! Tomēr jārēķinās, ka materiālos vien nāksies izdot summu, kas sasniedz sākuma līmeņa gatava pūķa cenu, tāpēc pašdarbībai būs vajadzīga laba deva entuziasma un pārliecības par izdošanos.
Moderna pūķa bura veidota no īpaši viegla auduma, kurā iestrādātas izturību paaugstinošas šķiedras; rāmis veidots no stiklašķiedras vai oglekļa (vai kombinētām) caurulītēm vai stienīšiem, bet auklas pītas no materiāla, kurš ļauj auklām slīdēt vienai gar otru arī tad, ja tās ir savijušās (veicot trikus, tas ir neizbēgami). Dārgāki pūķi papildināti ar atsvaru sistēmām un buras spriegojošām atsaitēm (ļauj pūķim lidot klusāk, bez auduma pļerkstēšanas manevru laikā) un dažādiem citiem knifiem. Pēc formas triku pūķi ir vairāk vai mazāk līdzīgi, tomēr atšķiras buras proporcijas, izmēri (ir arī trīs metrus plati pūķi, kuri spēj apkaunojoši vilkt pa zemi savu pilotu), svars un smaguma centra izvietojums, kas nosaka pūķa pielietojuma iespējas un mērķauditoriju.
Atzīmēšanas vērta ir pūķa estētika: ar retiem izņēmumiem triku pūķis ir ļoti skaists priekšmets, kurš uz zilu debesu un pludmales fona izskatās sevišķi efektīgi, radot prieku sev un citiem. Praktiski katram pūķa modelim krāsu gamma un segmentu formas atšķiras, tādējādi dodot vareni lielas izvēles iespējas arī piekasīgiem estētiem.
Cik tad īsti maksā pūķis? Lētākie un vienkāršākie triku pūķa varianti maksā, sākot no aptuveni 25 latiem, bet dārgākie... nu, jūs jau varat iedomāties. Tomēr sakarīgu pūķi var nopirkt jau par latiem piecdesmit.
Slēdziens
Kakao.lv pūķu testēšanas sadaļa ir tikai nule atklāta, tāpēc izvērsta salīdzinājuma ar citiem pūķiem nebūs. Toties varam piedāvāt salīdzinājumu ar citiem hobijiem:
Plusi:
+ viegli paņemt līdzi (salikta pūķa soma izmēros pielīdzināma garajam lietussargam, kuram pēc salikšanas pārbraucis ceļarullis)
+ estētiski baudāma izklaide svaigā gaisā
+ pūķi var laist jebkurā vietā un laikā (un gadalaikā), ka tikai būtu stabils vējš
+ pūķis ir ļoti izturīgs, grūti salauzt
Mīnusi:
- nepieciešams stabils vējš, kāds parasti sastopams tikai atklātās vietās vai pludmalē
- tagad man arī gribas pūķi
