Pirkstaiņu uzvaras gājiens

Kad es savam gandrīz divus gadus vecajam dēlēnam vienā no šī gada siltajām dienām uzvilku pirkstainīšus, viņš bija pilnīgā starā. Beidzot aptaustīja lietas, kas bija noskatītas dūraiņu sasaistītajās ikdienas ziemas pastaigās. Izpīkstināja stāvvietu biļešu automātu, aptaustīja žogu, aiz kura ir „vau vau” un tā tālāk. Pats labākais – piemājas mazajā, draudzīgajā veikaliņā (mums ir tādi pie mājām – kā laukos. Aizeju, saku, ka vajag pienu, bet pārdevēja man saka, ka vīrs jau pienu nopirka.) Nu ja – piemājas veikaliņā sīcis ar saviem pirkstainīšiem bija spējīgs pats paņemt, ko vēlējās – ābolu. Pa ceļam uz mājām, savukārt, viņš šo ābolu brīvi varēja grauzt. Sen nebaudīta fiška – mazam bērnam dūraiņos jau grūti savus īkšķus atrast, kur nu vēl koordinēt tos un pārējos pirkstus.

Brīvība priecē, tātad.

Lūk, kāds ir izdomājis, ka brīvība ir vajadzīga arī kājām. Pirkstainas zeķes jau ir gandrīz pierastas, bet kā jums patīk šīs pirkstainās kurpītes?

Man jau pirkstainās zeķes šķiet pagalam dīvainas, šādās kurpēs es laikam nespētu staigāt. Bet, nu – gaumes un sajūtu jautājums!