Sīkdatnes nodrošina vietnes pienācīgu darbību Vairāk
KAKAO.lv
Autors: Kārlis

Tests: BMW Z4 sDrive 23i

Testi, Auto, BMW

Tests: BMW Z4 sDrive 23i

Jo plānāka desas šķēlīte, jo dārgāka sviestmaize. Jo mazāk vietas, jo dārgāks auto. Nu, gandrīz patiesi, tikai auto nav desa. Un jo mazāk tajā auto vietas, jo lielāks no tā prieks. Vai ne?

Un vietas šajā BMW Z4 ir maz. Drausmīgi maz. Tik maz, ka pat nav kur nolikt fotosomu. Uz grīdas likt negribas, jo tur traucē kājām. Bagāžniekā ielikt var, bet ja nolaiž jumtu, tad vairs somai netiek klāt. Ne visai ērtais kompromiss kuru atradām bija somas nolikšana viduskonsolē starp sēdekļiem. Traucē, bet vismaz ir pie vietas.

Tas viss, protams, ir absolūti nesvarīgi šādam auto. To neizvēlas, lai vadātu lielas somas. To neizvēlas, lai krautu bagāžu bagāžniekā. To izvēlas, lai brauktu. Ātri brauktu. To mēs arī mēģinājām. Vai mums tas izdevās?

Uzreiz gan jāsaka, ka tā gaušanās par vietas trūkumu ir relatīva. Protams, salīdzinot ar jebkuru “normālu” auto vietas šeit ir maz. Taču salīdzinot ar to pašu veco Z4 vai aktuālo konkurentu Porsche Boxster, vietas ir vairāk. Salons ir plašāks, bagāžnieks ietilpīgāks un aiz sēdekļiem ir paslēptas mazas mantu glabātuves, kur nobāzt maku, brilles vai iPodu. Kaut gan nē, iPodam ir paredzēta speciāla vieta zem roku balsta. Tur ir vajadzīgie konektori un smalka ādas somiņas, kurā ielikt pleijerīti.

Līdz tam gan vēl ir jātiek. Tas ir - auto vispirms ir jāiekāpj, un tas nav tik vienkārši kā ierasts. Pirmkārt jau jāsēžas ir sasodīti zemu - sēdeklis ir knapi sliekšņa augstumā. Otrkārt priekšējais stikls ir tik tuvu, ka traucē iekāpšanu. Laikam jau tomēr šādi rodsteri nav paredzēti tik lieliem cilvēkiem. Kaut gan iesēžoties iekšā vietas ir gana daudz. Ne tā kā Honda S2000, kurā es vispār nespēju ierausties jo viss ir par šauru un par īsu. Šeit sēdēšana ir ērta, tikai jāpierod pie domas, ka sēdi uz grīdas un viss ko redzi priekšā ir milzīgs motora pārsegs un debesis. Bet arī tas pieder pie lietas. Šis taču ir rodsters nevis ģimenes minivens.




Salonā viss ir tieši tāpat kā katrā mūsdienu BMW - ērti izvietots un viegli saprotams. Klimatkontrolei trīs kloķi pašā vidū, lielajā ekrānā notiekošais ir vadāms ar jauno iDrive, uz stūres bariņš pogu audio un klimata regulēšanai. Zem stūres paslēpies kruīza kontroles puļķis, kuru tā īsti nevar redzēt un kura darbību tā uzreiz nevar saprast. Atkal jau izteikšu savu vēlmi tomēr redzēt kruīza pogas uz stūres.

Dzinēja iedarbināšanai atvēlēta Start poga, un par laimi atslēgas pults nekur nav jāliek - tā droši var palikt kabatā. Durvju slēgšanai un jumta virināšanai gan pulti būs jāņem rokās. Mūsu testa auto diemžēl ir ar vismazāko - 2.5 litru motorīti. Tam ir mazliet vairāk par 200 zirgspēkiem, kas ir absolūtais minimums šādam auto. Vēl ir pieejami sDrive30i ar trīslitru dzinēju un sDrive35i ar kolosālo trīslitru biturbo motoru. Ja vien maciņš ļauj noteikti iesaku visiem izvēlēties šo motoru, kurš pieejams gandrīz viesiem BMW. Bet atgriežoties pie mūsu sDrive23i - kā jau teicu, tas ir absolūts minimums, jo lai arī veikls un ātrs, tam tomēr pietrūkst pārliecinošas sajūtas par jaudas rezervi. Protams, iespēja 6.6 sekundēs ieskrieties līdz astoņiem soda punktiem ir patīkama, taču gribētos vairāk šova.



“Šovu” gan var panākt arī citādi - 20 sekundes pieturot jumta nolaišanas podziņu. Veiksmīgas laika plānošanas rezultātā mums palaimējās tikt pie testējamā auto tieši saulainā dienā bez lietus, tāpēc varējām izbaudīt šovonistisko izrādīšanos braucot ar nolaistu jumtu. Tiesa, tā īsti laimīgi gan mēs nebijām, jo vienmēr burkšķošais Ingus kaut ko purpināja par praidu un uzliekot saulesbrilles un maksimāli nolaižot sēdekli centās paslēpties no apkārtējo skatieniem, savukārt es laikam tomēr esmu par garu šim auto, jo pat braucot nelielā ātrumā vējš nežēlīgi svilpa ausīs. Varētu jau izlaist sēdekli guļus un paslēpt galvu no vēja, taču man patīk sēdēt ar visai taisnu muguru tāpēc nācās vien ciest. Stils prasa upurus.

Patiesībā nopietni par tiem upuriem. Dienas otrajā pusē biju spiests jumtu celt atpakaļ augšā, jo vējš pamanījās tā savilkt plecus, ka mazliet stīvs esmu vēl šodien. Nekad tā īsti neesmu sapratis kā cilvēki spēj braukt kabrioletos un vēl justies labi. Saule spīd acīs, vējš pūš ausīs, stāvot ir briesmīgi karsti, braucot vēsi... Īsāk sakot es neesmu kabrioletu cilvēks. Par laimi šo problēmu var atrisināt ar jau iepriekš pieminēto mazo podziņu, kas nieka 20 sekundēs jumtu atkal paceļ un noliek vietā. Nu ir labi, nu nekas nekur nepūšu un varu beigt cimperlēties. Ja vien neskaita to, ka tagad pārredzamība ir kļuvusi neciešami maza. Aizmugurē uz sāniem neredz neko, tieši aizmugurē ir neiespējami paskatīties, jo ir sasodīti grūti sēdeklī apgriezties, atliek vien paļauties uz parkošanās sensoriem. Tie par laimi ir gan priekšā gan aizmugurē. Par nelaimi gan tie nez kāpēc neredz zemākus šķēršļus un ļāva man brīvi uzbraukt akmeņiem atpakaļgaitā un koka stabiņiem priekšā. Nu labi, es protams reāli nekam neuzbraucu, taču sensori cieta klusu kā partizāni un būtu ļāvuši apskādēt auto apakšu. Neforši, jo īpaši ņemot vērā vājo pārredzamību un miiiiilzīgo motora pārsegu.






Labi, štrunts ar parkošanos. Šis auto ir radīts braukšanai, ne stāvēšanai. Kā tad tas brauc? Vai vārds izcili izsaka gana daudz? Šis taču ir BMW, turklāt īpaši radīts braukšanas baudai. Perfekti. Ideāli. Līkumus izdejo kā tango karnevāla zvaigzne, un pie ceļa turas ciešāk kā tīnis pie meitenes sāniem pēc pirmās bučas. Tiem, kas grib izjust ceļu vēl izteiksmīgāk patiks iespēja mainīt piekares režīmu no Normal uz Sport. Savukārt īsteni braukšanas meistari varēs izmantot Sport+, kas auto padara neciešami cietu un stingru, taču nodrošina vēl labāku stabilitāti un vairāk brīvības atslēdzot visas stabilitātes sistēmas. DSC OFF ir vilinošs, taču bīstams uzraksts spidometra ekrāniņā. Nekontrolēta brīvība ir laba lieta, taču jābūt tomēr labam meistaram, lai savaldītu auto, ja tas tomēr noraujas.

Tam visam gan ir arī ēnas puse - mūsu ceļi un mūsu satiksme. Reti kur vairs ir palicis gluds asfalts un reti kur satiksmes blīvums ir gana niecīgs, lai varētu pienācīgi ieskrieties un baudīt mašīnu, ceļu, un vēju matos. Ja neskaita cenu, tad šis arī varētu būt lielākais klupšanas akmens Z4 un līdzīgiem auto mūsu tirgū. Ja vien tu neplāno regulāri ceļot uz rietumeiropu tad ir pamatīgi jāapdomā vai ir jēga investēt tik nelietderīgā auto. Nu, būsim godīgi, ikdienas dzīvē ar to ir problēmu vairāk kā saprašanas. Parkoties pilsētā ir grūti, jo ir slikta pārredzamība un stūre ir nežēlīgi smaga, ikdienas Rimi/Sky/Stockman iepirkumu maisiņus arī nebūs kur likt, un braukt bez jumta Rīgā starp rēcošiem komercbusiņiem un smirdošiem baļķu vedējiem arī nebūs liels kaifs. Atliek vien izrauties uz šosejas un baudīt ātrumu un vēju, bet ķeza tāda, ka Jūrmalas šoseja beidzas jau pēc piecām minūtēm. Nekur citur savukārt nav iespējams izmukt no vienmēr priekšā knapi kustošā starppilsētu autobusa un vienmēr garām tikt gribošā “pāķa ar pasātu”.



Tāda nelāga dilemma sanāk. Ir iespēja izvēlēties kolosālu auto, kas spēj sagādāt milzu prieku, taču nav īsti iespējas kur to izmantot. Tas ir tāpat, kā nopirkt piepūšamo peldbaseinu un uzstādīt to Hruščovkas dzīvoklī. It kā forši, bet nav īsti tā kā vajadzētu būt.

Protams, ar šo dilemmu sevi nebūs jāmoka daudziem. Auto tomēr ir tajā kategorijā, kas lielākajai daļai ir un vienmēr paliks neaizsniedzama. Pat ja mēs varam atļauties sagrabināt četrdesmit tūkstošus latu lai nopirktu auto, izvēle diez vai kritīs par labu nepraktiskam divvietīgam rodsteram. Praktiskā latvieša gēns un galu galā dzīves nepieciešamība liks izvēlēties kaut ko ar vismaz piecām sēdvietām un milzu bagāžnieku. Savukārt ja šāds praktiskais auto jums jau ir, un bankas kontā kā reiz gozējas tērēšanai gatavi pārdesmit tūkstoši latu, tad uz Z4 var skatīties kā labu pretlīdzekli ikdienas rutīnai. Sestdienas rītā aizlaist uz Ventspili, “kažuālajā” piektdienā aizbraukt uz darbu, un reizi pa reizei aizvest bērnu uz skolu gluži vienkārši tāpēc, lai pārējie tēvi paliek zaļi aiz skaudības. Perfekti.

Vērtējumu zvaigznītēs es šim auto nedošu. Vienkārši tāpēc, ka man nav pieredzes ar šādas klases auto un vērtēt to daudz maz objektīvi ir neiespējami. Tūlīt uzreiz kā es būšu izbraucis ar Mercedes SLK un Porsche Boxster, gan es apņemos iedot tik un tik zvaigznītes katram no šiem rodsteriem. Pagaidām palikšu vien pie viedokļa, ka BMW Z4 ir kolosāls brīvdienu auto, ar daudz kompromisiem ikdienas lietošanai.

BMW Z4 sDrive23i - šībrīža cena 56400 eiro.

+ satriecoši kolosālais izskats
+ braukšanas bauda
+ neticami ekonomisks dzinējs (iekļaujas 10 litros)
+ cietais nolaižamais jumts ļauj baudīt auto visu gadu.
- 2.5 litru dzinējs tomēr mazliet par vāju šādam rodsteram
- iDrive joprojām ir nevajadzīgi sarežģīts (jo īpaši salīdzinot ar Lexus Remote Touch)
- slikta pārredzamība un nepietiekoši jutīgi parkošanās sensori

Paldies BMWLatvija.











  
 
 Iepriekšējais →


.


Sludinājumi →Pievieno savu →
Pārdod
Pilsētas velo Gazelle Orange

235.00 EUR
Pārdod
Google Pixel 7a

395.00 EUR
Pārdod
Google Pixel 7 Pro

499.00 EUR
Pārdod
Samsung Galaxy S23 5G

425.00 EUR
Pārdod
Google Pixel 3a

135.00 EUR
Pārdod
Samsung Galaxy S10e black

209.00 EUR
↑ uz augšu          Copyright © Tup un Turies SIA | reklama@kakao.lv | info@kakao.lv
Mastodon
Realizācija Tup un Turies