Jaunās, vēl netopošās Rīgas koncertzāles projekts letiņu tautas vērtējošajā apziņā krīt vienā no galējībām – vai nu patīk, vai arī nepatīk. Vienaldzīgo ir maz un, ja vēl pats paredzamais celtnes izskats, kas pamanījies izpelnīties dažādus ne visai glaimojošus apzīmējumus un salīdzinājumus, indivīdam šķiet pieņemams, tad viedokļiem šaustīts tiek koncertētuves novietojums pilsētvalsts Rīgas peizāžā.
Tikmēr otrā pasaules galā Kolumbijā bez globāla mēroga intrigām jau uzcēluši līdzīgas vizuālās koncepcijas objektu. Tā gan nav koncertzāle, bet bibliotēka, kuras ēku kompleksu veidojošie klucīši uzvelti augstu kalnā. Redz’, kā prasmīgi ainavā iekļauti un saprātīgi mazā skaitā šādi klucīši izskatās pat jauki.
Jaunās, vēl netopošās Rīgas 
