Tests: Lexus CT200h
Testi,
Auto 
Krīze joprojām turpinās. Pat, ja valdība mums apgalvo, ka pats apogejs jau ir aiz muguras, un tālāk dzīve ies tikai augšup, mūs vēl ilgi vajās krīzes atstātās korekcijas. Viena no tām visai zīmīgi atspoguļojas auto pasaulē – cilvēki pamazām pārkāpj uz arvien mazākiem un taupīgākiem auto. Tas gan nebūt nenozīmē, ka uz mazāk lepniem, jo, lai arī krīze spiež mainīt izmēru, statusu mainīt mēs neesam gatavi.
Tieši šādiem cilvēkiem ir radīts Lexus CT200h – tā saucamās premium kompaktklases auto, kas ļauj ietaupīt nezaudējot šiku. Protams, ietaupījums automobilim, kura cenu liste sākas no 30 tūkstošiem eiro, ir visai nosacīts un lielākoties nesaprotams plašākajai sabiedrības daļai.
Arī cētēdivsimthā turpina pārējo Lexus uzsākto karagājienu pret vāciešiem un tā galvenie konkurenti ir Audi A3 un BMW 1. sērija. Ja mazais Audi ir jau pāris gadus apvalkāts, tad pirmais BMW ir tik tikko nācis klajā no jauna un gatavs aizšķērsot japānim visus ceļus izņemot vienu – tikai Lexus savu “kompaktnieku” piedāvā hibrīdversijā. Pie tam tikai hibrīdversijā – CT200h jau sākotnēji ir radīts kā “pilnais hibrīds”. Tātad taupīšanas efekts tiek demonstrēts vēl efektīvāk, solot saudzēt gan maciņu, gan leduslāčus. Kā ar to ir praksē, tas jau ir cits stāsts.
3.8 litri ir cipars kuru var atrast brošūrās un reklāmas materiālos. Ar to, protams, ir domāts īpaši saudzīgais degvielas patēriņš. Un tās, kā jau reklāmās tas mēdz gadīties, ir pilnīgas muļķības. Šis ir pusotru tonnu smags auto ar 1.8 litru benzīna dzinēju – 3.8 litru vidējo patēriņu tas var sasniegt vienīgi laboratorijā vai ripojot no kalna, pa vējam, aiz kravas auto. Ikdienas apstākļos patēriņš variēs no vismaz pieciem līdz pat desmit litriem atkarībā no braukšanas stila. Tie, savukārt, šeit ir veseli četri.
Pirmais ir EV, kurā auto pārvietojas tikai ar elektromotoru – ļoti klusi, eleganti un netālu. Elektriskajam braucienam dukas pietiek vien kādiem diviem kilometriem – pietiekoši, lai no rīta klusiņām izlavītos no pagalma neuzmodinot mājiniekus. Otrais režīms ir Eco, kurā auto cenšas būt maksimāli taupīgs, bet kļūst nepiedodami kusls. Kondicionieris nepūš tik stipri, radio nespēlē tik skaļi un gāzes pedālis kļūst inerts kā beigts kāmītis no kura spaidīšanas nekas uz priekšu ātrāk neies. Protams, kādā mazapdzīvotā miestiņā Eco režīmā var braukt, taču pat visai gausajā Rīgas satiksmē nebūs iespējams iekļauties taupīgā lēnīguma dēļ. Tādēļ nāksies pārslēgties uz trešo – Normal režīmu, kas tikai nosacīti atbilst savam nosaukumam, jo nav ne īsti taupīgs, ne īsti kustīgs. Kustīgumu, savukārt, ar pilnu duku nodrošinās Sport režīms, par kura ieslēgšanu liecina ne vien asi reaģējošs gāzes pedālis, bet arī draudīgi sarkans spidometra izgaismojums. Nu tad beidzot šis auto kustas, turklāt visai stabili, droši un precīzi. Lai arī varētu vēlēties dzīvāku stūres reakciju, šajā režīmā CT200h pat ļauj aizmirst, ka ir priekšpiedziņas auto un uz mirkli to pat varētu noturēt par BMW 1. modeli. Tiesa, elektromotora un variatora īpatnējā sadarbība, kuras rezultātā auto var paātrināties, kamēr dzinēja apgriezieni krītas, neļaus aizmirst, ka šis ir hibrīds. Savukārt šeit mēs atkal nonākam līdz tam patēriņam, kurš Sport režīmā būs ļoti tāls no bukletā solītā. Tātad kārtējā dilemma – braukt jestri, bet netaupīgi, vai ekonomiski, bet absurdi lēni.
Cita dilemma, kas nomocīs katru jauna CT200h pircēju ir pareizo ķeksīšu salikšana pasūtījuma lapā. Vai knapināties ar lētāko bāzes modeli, vai piemaksāt vēl pusi automašīnas cenas un atvēzēties uz šiko “Executive” versiju? Pirmie pārdošanas dati liecina, ka pircēji izvēlas abas galējības, kas arī ir loģiski. Tie, kas ir spiesti attiekties no lielākiem luksusiem un leksusiem izvēlas CT vislepnākajā versijā, savukārt tiem, kam ļoti, ļoti kārojas pievienoties šim premium zīmolam, bet rocība ierobežo pilnīgu rīcības brīvību, nākas samierināties ar lētāko. Ja neskaita tādu ne-ekoloģisko izvirtību kā ādas salons un mūsu ceļiem totāli nepiemērotos 17 collu riteņus, tad vienīgais pēc kā varētu ilgoties ne-dārgākās versijas pircējs ir multimediju-navigācijas ierīce ar lielisko tālvadības kursorsviru. Šis komplekts ir taisnā ceļā pārceļojis no paša lielākā
Lexus - RX, un ir patiesi ērts izgudrojums automašīnām, kurās nav iespējams uzstādīt skārienjutīgos ekrānus. Šeit gan jāpiebilst, ka būtu pēdējais laiks japāņiem atjaunot grafisko interfeisu, kurš tā īsti nav mainījies jau vismaz astoņus gadus. Toties pozitīvā ziņa – navigācijā ir pieejama Latvijas karte, ar kuru joprojām ir milzu problēmas daudziem auto ražotājiem.
Neskatoties uz to, ka lielu daļu bagāžnieka aizņem akumulatori, CT200h ir visai daudz vietas aizmugurē sēdošajiem. Pat garajiem nebūs jāsūdzas par nolauztu galvu, jo pateicoties hečbeka pagarinātajai jumta formai šeit būs vieta pat ar cepuri galvā. Kas attiecas uz bagāžnieku, tad tas, protams, nav klases līderis ietilpības ziņā. Taču tam tādam arī nav jābūt, jo šis auto nepretendē uz universālā ģimenes auto statusu, ar regulāro nepieciešamību vadāt kartupeļu maisus un ledusskapjus. Šis tomēr ir premium auto premium cilvēkiem, kuri ir gatavi upurēt daļu praktiskuma šika vārdā.
Eiropā, kur ar globālo finanšu krīzi saprot nepieciešamību ikgadējo ceļojumu uz siltajām zemēm saīsināt no 14 dienām uz 10, CT200h spēs piesaistīt visai daudz pircējus. Ne tāpēc, ka konservatīvais eiropietis pēkšņi atzītu japāņu autobūves pārākumu, bet gan tādēļ, ka izvēloties hibrīdauto viņš iegūst dažādas nodokļu un nodevu atlaides, kas laika gaitā kompensēs mazliet augstāko cenu. Savukārt pie mums nekādas atlaides par vides draudzīgumu (kaut arī šķietamu, un ilgtermiņā joprojām nepierādītu) neviens nepiešķir, tādēļ ir patiešām jāgrib iekļūt Lexus īpašnieku pulciņā, ko CT200h spēj nodrošināt ar salīdzinoši zemo sākumcenu. Taču tiem, kas grib patiešām taupīt uz patērētās degvielas rēķina, joprojām ir izdevīgāk izvēlēties kādu no dīzeļu klāsta – piemēram Audi A3 vai BMW 1.
Paldies
WESS Motors!
Foto: Kaspars Garda (c)
garda.lv
