Autors: Kārlis
Kino |
Æon Flux (2005)
Lūk vēl viens skaists komikss. Izklaides filma. Teorētiski bojeviks, BET neatstāj tādu sūruma piegaršu. Filmas darbība risinās diezgan viegli, bez lieka drūma smaguma.
Par ko ir stāsts? Divtūkstoškurātur gadā negants vīruss iznīdē visu cilvēci. Paliek tikai pāris indivīdi, kas izveidojuši nelielu pilsētiņu/valsti apjoztu ar milzu mūriem. Viņuprāt aiz šiem mūriem joprojam plosas vīruss, bet kā jau nojaušat - tās ir muļķības. Tā nu viņi tur ir dzīvojuši četrsimts gadus. Šajā pilsētvalstī ir sava valdība, kuru gandrīz vienpersoniski veido vīrs vārdā Goodchild. Protams ir arī neapmierinātie revolucionāri, kas vēlas gāzt valdību. Viena no šiem revolucionāriem ir Aeon Flux Šarlīzes Terones izpildījumā. Tālākais sižets it kā ir vienkāršs - Flux iet galināt nost Goodchild. Bet figu, pēkšņi sižets pagriežas pavisam citās sliedēs. Kādās - neteikšu, cerībā, ka kāds tomēr filmu noskatīsies.
Filma ir krietni labaka nekā varētu gaidīt. Tā mazliet atšķiras no ierastā komiksu žanra. Darbība notiek pietiekoši raiti un nosacīti nesamāksloti. Patīkami pārsteidz, ka beigās nav klasiskā labais-pret-ļauno dueļa. Protams, kā jau komiksfilmā šeit neiztikt bez specefektiem, bet aktal jāsaka - atšķirībā no citām filmām, specefekti šeit ir tikai lai akcentētu notiekošo, tie nekļūst par galveno vizuālo tēlu/uzmanības piesaistītāju filmā, kā tas ir piemēram ar Fantastic Four.
Nebaidos dot visas piecas zvaigznītes (protams, kā sava žanra filmai!) un ieteikt visiem.
 | | | |
|
|
| |
TupunTuries.lv saprātīgi IT risinājumi - vieta mājaslapām un e-pastiem →
|
Autors: Kārlis
Kino |
Mission: Impossible (1996)
Neticami, bet izradās, ka nebiju redzējis. Nu baigais modernais spiegu gabals. Protams, fascinē (lasīt ar ironiju) datortehnika un gadžeti no "elevator randomizer" sērijas. Bet kopumā savā žanrā kā nereāls spiegu gabals ir tīri ok. Ņemot vērā, ka tas bija 96. gads.
Trīs zvaigznītes. Viena no tām par to smuko meiteni, kuru beigās tomēr nošāva...
Mission: Impossible II (2000)
Ak, Krūzam dikti jau nu sakāpa galvā. Šajā filmā jau viņš nepārprotami apzinās savu "vērtību" un kā pats, pats krutākais tēlo pašu, pašu krutāko. Pārāk jau nu spīd cauri Krūza ambīcijas. Trikiem un specefektiem neko nevar pārmest, jo tie ir speciāli taisīti nereāli un absurdi, bet ļoti krāšņi un pat skaisti. John Woo ir pacenties no sirds. Bet filma - draza. Viena zvaigznīte. Par tiem specefektiem. Smuki jau. Absurdi līdz riebumam, bet smuki.
Tagad atliek vien aiziet uz ķinīti noskatīties trešo daļu. | | | |
|
|
| | |
Autors: Kārlis
Kino |
2010 (1984)
Paldies zinošajam lasītājam, kurš man norādīja uz šīs filmas esamību. 2010 ir "turpinājums" Kubrika 2001: A Space Odyssey. Kāpēc es lietoju pēdiņas? Jo tas ir ļoti nosacīts turpinājums. Turpināts tiek tikai sižets. Šai filmai nav absolūti nekādu līdzību ar Kubrika filmu stila ziņā. Šis ir parasts sci-fi stāsts par kosmonautiem. Tajā nav dziļākas jēgas par to, kas redzams ekrānā.
Deviņus gadus pēc pirmās ekspedīcijas uz Jupiteru pētīt mistisko monolītu tiek sūtīta vēl viena ekspedīcija. Piebildīšu, ka tie deviņi gadi ir tikai filmā, jo 2001 tika uzņemta 1968. savukārt 2010 1984. gadā. Šoreiz gan ekspedīcijā piedalās gan amerikāņu gan krievu kosmonauti. Un šī, manuprāt, ir filmas lielākā kļūda - tiek iesaistīta politiskā situācija. Protams, astoņdesmitajos aukstais karš bija populārs kinofilmās, taču šajā tas absolūti neiederējās un tam burtiski nav nekāda sakara ar filmas sižetu. Domstarpības kosmonautu vidū varēja mierīgi rasties arī starp vienas nācijas cilvēkiem.
Kas filmā notiek? Tiek glābts pirmajā filmā pamestais kosmosa kuģis Discovery, tiek atjaunots superdators HAL 9000, tiek satikts "spoks" no 2001 un tiek piedzīvota otrās saules rašanās. Izklausās diezgan nejēdzīgi. Ja filma būtu pati par sevi - tā arī būtu ļoti nejēdzīga. Bet tā kā tā balstās uz 2001, tad tai ir savs saturs.
Interesanti vai, pareizāk sakot - kad, tiks uzņemta trešā daļā Space Odyssey sērijā - 2061: Odyssey Three?
Īsti nezinu ar cik zvaigznītēm vērtēt 2010. Kā atsevišķa filma tā ir diezgan liels štrunts. Kā turpinājums sāgai... nu, patiesībā arī nekas izcils. Bet tomēr interesanta filma. Došu trīs zvaigznītes.
Starp citu, atradu ļoti interesantu saitu - http://www.kubrick2001.com/. Šeit ar vienkāršu un lakonisku animāciju tiek izskaidrota Kubrika 2001. Pēc šī noskatīšanās sapratu, ka tuvākajā laikā ir vēlreiz jāredz 2001, nu jau ar jaunām acīm. Iesaku visiem, kas ir redzējuši 2001. | | | |
|
|
| | |
Autors: Kārlis
Kino |
Eternal Sunshine of the Spotless Mind (2004)
Biju dzirdējis, ka filma ir laba. Absolūti atšķirīga no ierastā Kerija un Vinsletas. Bet nebiju domājis, ka filma būs TIK laba. Vienkārši izcila! Filmas pirmajā pusē it kā samudžinātais un neskaidrais sižets kļūst perfekti skaidrs uz filmas beigam. Un nāk ar tādu apskaidrību, ka varam vienīgi izsaukties ar amerikānisko "wow!". Perfekta filma. Perfekts Kerijs. Perfekta Vinsleta.
Stāsts ir par to kā divi cilvēki nolemj "izdzēst" viens otru no savas atmiņas, pēc tam, kad abu attiecības ir nonākušas strupceļā. Ja par Klementīnes (Vinsleta) "atmiņas dzēšanu" mēs uzzinām tikai garāmejot, tad Džoela (Kerijs) procesam mēs varam sekot līdzi. Un šeit arī sākas lielākais sarežģījums - viņš saprot, ka tomēr negrib zaudēt šīs atmiņas. Kur, kā un vai var paslēpties pats savās atmiņās - šie ir jautājumi ar kuriem cīnās Džoels.
Pieļauju ka "atmiņas dzēšana" var šķist pēc pamatīgas zinātniskās fantastikas, tomēr tam šai filmā nebūtu jāpievērš uzmanība.
Filma liek pamatīgi aizdomāties par sen zināmiem jautājumiem. Katru reiz pārņem vēlēšanās aizmirst kādu fragmentu no savas dzīves, bet vai mēs tiešām būtu tam gatavi, ja tāda iespēja tiktu dota? Protams arī klasiskais - to, kas mums ir, mēs apzināmies tikai tad, kad esam to zaudējuši. Jau mazliet salkana un bieži vien lietota frāze, bet filma liek par to aizdomāties daudz reālāk.
To, ka Kerijs var būt ne tikai muļķis, esam jau sapratuši pēc Trūmena šova. Arī šajā filmā viņš pierāda, ka ir izcils aktieris. Mani pamatīgi pārsteidza Keita Vinsleta. Nekad nebiju viņu uztvēris kā nopietnu aktrisi. Bet šeit - perfekti.
Daudzi apgalvo, ka filmā ir ļoti laba un perfekti piemeklēta mūzika. Teikšu godīgi - es nepiefiksēju nevienu brīdi, kad būtu pārņemts ar mūziku. Bet varbūt tieši tur arī ir tās efekts - tikai akcentēt bildi, papildināt, nevis pievērst sev uzmanību.
Iesaku skatīties visiem, kas grib baudīt labu kino un mazliet padomāt. Un ar labu kino es šoreiz nedomāju "šizofrēnisko" Space Odyssey ko saprast spēj tikai kinomākslas profiņi. Piecas zvaigznes no manis.
| | | |
|
|
| | |
Autors: Kārlis
Kino |
The Pink Panther (2006)
Kāpēc? Kāpēc? Kāpēc? Kāpēc? Kāpēc? Kāpēc amerikāņiem ir jāsačakarē viss labais pasaulē? Pat tas, ko paši reiz radījuši? Kuram ambiciozam kretīnam radās tā ideja, ka viņš spēs pārspēt klasiku? Nu nevar to izdarīt. Nevar neviens vairs notēlot Inspektoru Kluzo tā, kā to darīja Pīters Sellers.
The Pink Panther (2006) ir tipiska Stīva Mārtina filma. Stulba, smieklīga, trula, ar pirdienjokiem un idiotisku māžošanos. Tie, kas nekad nav redzējuši nevienu no oriģinālajām Rozā Panteras filmām, nekad vairs tās nespēs novērtēt, jo Stīvs Martins ir totāli sagrāvis visu priekšstatu par to, kas ir Inspektors Kluzo.
Mārtina Kluzo ir stulbs. Sellera Kluzo bija neveikls, kurš vienmēr iekļuva dažādās ķezās savas neveiklības un liekās pašpārliecinātības dēļ. Bet Sellers nekad neuzsvēra savus jokus. Tie vienkārši bija. Tie netika akcentēti. Un tajā arī slēpās viņa burvība. Mārtins, savukārt, ir tīrs hamburgeru produkts (jebšu man būtu jāsaka - damburgen?) kurš nepārprotami uzsver savus joku. Uzmanību! Tūliņ būs joks! Viens, divi - TADĀ!! Tagad visi smejamies! ... Pretīgi. Ja tā būtu filma pati par sevi, ar citu nosaukumu, citiem tēliem - viss būtu OK. Parasts rēcamgabals - noskaties&aizmirsti. Bet parodēt klasisko Rozā Panteru? Kāpēc?
Pat izcilais francūzis Žans Reno kā otrā plāna aktieris tēloja ar vai-nu-vajadzēja-šitā-izcūkot-klasiku attieksmi. Un Beyoncé Knowles? Ko ellē ratā tā kundzīte šeit dara? Tad jau Britnija labāk iederētos šajā farsā.
Neiesaku, pareizāk sakot - lūdzu, nevienam neskatīties to mēslu. Ja gribat stulbu muļķošanos saistībā ar Rozā Panteras tēmu - noskatieties 1993. gada Son of the Pink Panther ar Roberto Benigni galvenajā lomā. Tai filmai var piedod praktiski visu, jo tur netiek kopēts pats Inspektors Kluzo. Filma ir par viņa (itkā) dēlu.
Ja nu tomēr ļoti, ļoti gribas redzēt šo jauno Pink Martin, lūdzu, lūdzu, atrodiet laiku un iespēju vispirms noskatīties kādu no oriģinālajām filmām. Vislabāk jau pašu pirmo The Pink Panther (1963).
Nulle (nulle!) zvaigznīšu no manis. Ir lietas, kuras nav jāatjauno vai jāuzlabo. Pink Panther ir viena no tām.
P.S. Ir cilvēki, kas to nezin - multenītes par rozā panteru radās pēc pirmās Pink Panther filmas. Animētā panteriņa tikai nejaušības pēc tika iekļauta filmas titros. Tie, savukārt visiem tik ļoti iepatikās, ka vēlāk tika nolemts izveidot multenīšu sēriju par rozā panteru un inspektor(iņ)u Kluzo.
P.P.S Oriģinālās PP filmas ar Pīteru Selleru - The Pink Panther (1963), A Shot in the Dark (1964), The Return of the Pink Panther (1975), The Pink Panther Strikes Again (1976), Revenge of the Pink Panther (1978), un jau pēc Sellera nāves veidotā Trail of the Pink Panther (1982), kurā izmantoti materiāli no iepriekšējām PP filmām.
Wikipedia par Pink Panther http://en.wikipedia.org/wiki/Pink_Panther | | | |
|
|
| | |
Autors: Kārlis
Kino |
The Sixth Sense (1999)
Sen nebiju redzējis. Šķiet kopš tā paša 99. gada, kad filma iznāca. Biju jau aizmirsis cik tā ir "šausmīga". Ar pamatīgu baiļu un šausmu devu. Bet protams, ļoti laba, pat izcila filma.
Tiesa, otrreiz skatoties vairs nav tās sajūtas, jo es jau zinu lielo filmas noslēpumu un kulmināciju. Bet vienalga, spēcīgi.
Mūzika filmā ir klasiski holivudiska. Tā perfekti pavada emocijas un nepārprotami norada - tūliņ-tūliņ-būs-kaut-kas-briesmīgs un tas mazliet traucē. Man labāk patīk pašam saprast kad tad kas notiek, nevis būt gatavam, ka nu tik būs bailīgi.
Ja nu kāds vēl nav redzējis, pie izdevības noskatieties gan! Tā gan nav ģimenes filma, tā ka ja negribiet lai jūsu bērns pēc tam vēl ilgi čurā biksēs un slēpjas zem gultas - skatieties bez bērna klātbūtnes.
Četras zvaigznes. Mazliet par daudz "šausmu" devas un pārak priekšā sakoša mūzika.
| | | |
|
|
| | |
Autors: Kārlis
Kino |
Brazil (1985)
Nu es pat nezinu. Man jau patīk sci-fi filmas. Bet šī... Laikam tomēr man vajag kaut ko plašākai publikai domātu un vieglāk sagremojamu.
Brazil ir murgains stāsts par "grāmatveža" sapņiem sarežģītā pasaulē. Ne, nebūs pareizi. īsi sakot, es nespēju pastāstīt kas tas ir un par ko. Lai saprastu gaisotni varam uzburt šādu ainiņu - sajaucam kopā 1984, The Shadow, Grim Fandango (datorspēle), The Fisher King, Monty Python, krietnu devu šizofrēnijas un mazliet astoņdesmito gadu kiča.
Pamatīgi pārsteidza IMDB vērtējums un komentāri:
Perhaps the greatest of all films
An extraordinary movie, original, funny and frightening. Terry Gilliam's masterpiece
One of the top ten films of all times
A visual masterpiece
Beautiful and deep
Visual stunning. And very creepy
Best movie made in the 80's ever
20 years later...Still the best movie I've ever seen
Taču vislabāk to raksturo šis - Orwell with a Python twist.
Un ko var gribēt - Brazil ir Terry Gilliam lolojums. Un Terry Gilliam ir viens no Monty Python radītājiem.
Ak jā, pilnīgi un galīgi nav skaidrs ko šajā filmā (trīs epizodēs) dara Roberts De Niro.
Zvaigznītes? Trīs. Par Informācijas ministrijas Orvelisko attēlojumu, statuju ar uzrakstu "The truth shall make you free", un filmas tituldziesmu Brazil-Brazil kura vēl ilgi skanēs manā galvā. Brazil, where hearts were entertaining june; We stood beneath an amber moon; And softly murmured someday soon...
| | | |
|
|
| | |
Autors: Kārlis
Kino |
Spanglish (2004)
Esmu no tiem, kam patīk Adama Sandlera muļķošanās. Patīk man viņa stulbās smejamfilmas. Tiesa, ne visas. Bet patīk. Tāpēc nebaidījos skatīties Spanglish ar Sandleru galvenajā lomā. Bet akvai kā es vīlos. Šī absolūti nav Sandlera stulbfilma. Šī absolūti nav Sandlera filma. No muļķošanās un stulbībām ne smakas. Joki, jautrība, jā. Bet muļķību nemaz. Patiesībā Spanglish nemaz ta īsti nevar saukt par komēdiju. Drīzāk drāma, ar jautrības pieskaņu.
Stāsts ir par to kā māte ar meitu pārceļas no Meksikas uz Ameriku. Māte (ak, Paz Vega, mmm...) neprot ne vārda angliski un bija nolēmusi principā tā arī neiemācīties. Tomēr dzīve piespieda. Meita, pamatskolas vecuma bērns, runā angliski un palīdz mātei komunicēties. Lielie notikumi sāk risināties kad Flora (māte) sāk strādāt par mājkalpotāju amerikāņu ģimenē. Protams ģimenē ir problēmas - labas dzīves garlaikota sieva (mmm, Tea Leonei, sen nebija redzēta) un ar dzīvi īsti neapmierinātais vīrs Sandlers. Tālak jau attīstās divas sižeta līnijas - mātes un meitas attiecības un, protams, mīlas stāsts. Bet, kas pārsteidzoši, beigas nav laimīgas. Vismaz ne klasiskajā izpratnē nē.
Ļoti labs Paz Vega tēlojums, izcila Téa Leoni. Bet absolūti nav skaidrs, ko šajā filmā darīja pats Sandlers. Spēlēja jau viņš tīri labi, bet šī loma daudz labāk piestāvētu citiem aktieriem. Vienīgais attaisnojums būtu tāds, ja Sandlers tiešām beidzot ir nolēmis atteikties no muļķu filmu veidošanas un grib pievērsties kaut kam nopietnākam.
Ieteikt varu visiem. Būtībā ģimenes filma.
Trīs zvaigznes. Bet labas trīs zvaigznes.
| | | |
|
|
| | |
Autors: Kārlis
Kino |
Solaris(2002)
Lūk, lūk, to es saprotu! Šis Solaris ir domāts cilvēkiem, atšķirībā no oriģinalā murgojuma Solyaris (1972). Noskatoties šo jauno versiju, es beidzot sapratu par ko tur ir runa, un kas ar to visu ir domāts. Protams, tiem, kas nav redzējuši oriģinālu, šī filma šķitīs lēna, stiepta un murgaina. Bet nē, šī ir ļoti saprotama un ļoti laba. Jā, laba. Un jā, tas kurš šo filmu nosauks par kičīgu Holivudas specefektu kino, lai pirmais met man ar akmeni.
Sākuma māca šaubas vai Klūnijs spēs iznest tik nopietnu lomu. Bet spēj. Un ļoti labi spēj. Arī Natascha McElhone ļoti labi mūs pārliecināja, ka pati nezin vai ir īsta būtne, citplanētietis vai iedomu tēls. Tāpat kā oriģinālajā Solyaris jāuzslavē Dr.Snout (Snow) aktieris, šoreiz Jeremy Davies. Izcils tēlojums, lai arī kardināli atšķirīgs no Jüri Järvet tēla. Pilnīgi nekādu attaisnojumu gan neredzu Viola Davis tēlotajai Gordon. Lietišķā pragmātiķe, kas nekad nezaudē galvu un vienmēr spriež loģiski. Tas traucēja un šajā filmā neiederas.
Patīkami pārstedza, ka filmā burtiski nav specefektu. Tāpat nav satraucošas mūzikas, kas parasti filmās sakāpina emocijas pirms tūliņ-tūliņ-kaut-kas-briesmīgs-notiks.
Mūzika. Nav divu domu - tiklīdz saundtreka CD atkal būs pieejams, es to pasūtīšu. Tik apbrīnojami perfektu muzikālo noformējumu nebiju gaidījis. Neticami. Vēl vairāk neticami, ka to paveicis bijušais Red Hot Chili Peppers bundzinieks Cliff Martinez. Izcili.
Vai es to kādam iesaku skatīties? Labāk jau nē. Jo filma liek domāt. Un uzdot sev jautājumus un meklēt atbildes. Un domāt vai/cik patiesa ir filmā izteiktā doma - There are no answers, only choices.
Četras zvaigznes no manis. Piecas nevaru dod, jo lai pilnībā filmu saprastu ir iepriekš jāizlasa Lema novele vai jānoskatās oriģinālais Solyaris.
| | | |
|
|
| | |
Autors: Kārlis
Kino |
Apocalypse Now: Redux (1979)
Ak, filmu filma! Beidzot arī es noskatījos. Nevar nepiekrist - Koppola ir ģēnijs.
Filma par Vjetnamas karu. Kādam virsniekam dota misija atrast un nogalināt Kambodžas džungļos slēpjošos citu - viegli, patiesībā pamatīgi, prātā sajukušu virsnieku, kurš pamanījies apvārdot veselu baru iezemiešu un citu kareivju. Martins Šīns dodas pēc Marlona Brando. Bez abiem galvenajiem varoņiem (Brando gan parādās tikai filmas beigās) pa vidu satiksim vēl bariņu mega-aktieru - Dennis Hopper, Robert Duvall, Laurence Fishburne un pavisam nedaudz arī Harrison Ford. Visi ir vienkārši perfekti savos tēlos. Īpaši jau Duvāla ambiciozais un pašpārliecinātais virsnieks un Hopera viegli jukušais fotožurnālists.
Kā jau filmā par Vjetnamas karu, visu tās gaitu pavada neizsakāmu šausmu gaisotne. Pamazām sekojot Šīna varonim un viņa komandai džungļos arvien vairāk var izjust tur notiekošo ārprātu. Filma tiešām ļauj saprast un sajust Vjetnamas kara šausmas. Pie tam efekts tiek panāks bez īpaši asiņainiem skatiem. Tuvojoties galamērķim Šīna varonis pats atzīst - tagad es saprotu kāpēc viņš (Brando varonis) ir sajucis prātā un dara savu ļauno darbu. Filmas gaisotni perfekti raksturo Brando pēdējie vārdi - The horror... the horror...
Pats Brando, protams, arī komentārus neprasa. Lai arī loma ir it kā neliela (patiesībā galvenā loma filmā) viņš to nospēlē nepiedodami labi. Pat trūkst vārdu lai noraksturotu cik perfekti. To var vienīgi sajust redzot.
Arī mūzika filmai ir piemeklēta vienkārši ideāli. Septiņdesmito gadu "pacifistu roks". Ārpus filmas šī mūzika gan neuzrunātu tik ļoti kā filmā. Bet filmā - ideāli.
Pilnīgi noteikti iesaku noskatīties visiem. Filma nebūs katra gaumei, bet izjust vienkārši perfektu mākslu nenāks par ļaunu. Es skatījos (un iesaku skatīties) garo 3 stundu versiju Redux, kuru Koppola izdeva 2001. gadā. Daudzi apstrīd vai vajadzēja iekļaut papildus ainas, bet kad tās ir redzētas, jautājumi ir lieki - vajadzēja! Starp citu - sākotnēji esot safilmēts materiāls sešām stundām. Nez vai vēl pēc 20 gadiem tiks izlaista pilnā versija? :)
Tātad vēlreiz - filmu filma at it's best! Piecas zvaigznes!
 | | | |
|
|
| | | |
... |
