Sīkdatnes nodrošina vietnes pienācīgu darbību Vairāk
KAKAO.lv
Autors: Gundega

Tests: Samsungs Galaxy S II – no virtuves ķebļa pie Viedā Kāmīša

Tehnika, Testi

Tests: Samsungs Galaxy S II – no virtuves ķebļa pie Viedā Kāmīša

Esmu telefona ‘lietotājs – parastais’. Tas nozīme, ka lietoju tieši pāris procentus no telefona iespējām. Tāds ir mans paradums un paradumiem, kā zināms, ir liels spēks. Iespējams, tā tas būtu turpinājies vēl kādu strēķīti, ja vien es nesaņemtu piedāvājumu – „negribi notestēt krutu telefonu?” Nu notestēju. Tagad saprotu - pasaule ir mainījusies.... Līdz šim telekomunikāciju jomā esmu lietojusi ‘virtuves ķebli’. Tad kā ir – braukt kabrioletā?

Mī un žē, vajag pieturēties!
Manai vecajai un apbružātajai Nokijai ir gadi trīs. Savulaik to izvēlējos pēc diviem ļoti svarīgiem kritērijiem. Pirmais – tālrunim bija jābūt sarkanam. Otrais – atvāžamam. Mazcenas Nokia pilnībā iekļāvās vajadzīgajā specifikācijā. Pēdējos gadus esmu saglabājusi absolūtu imunitāti pret jauninājumiem šajā sfērā. No interneta telefonā bēgu kā no Legionella baktērijas vai ar trakumsērgu sirgstošām vāverēm, jo internetā jau sēžu visu dienu darbā. Ārpus tā es negribu dzirdēt neko par šo ‘dabas kļūdu’. Līdz ar to, tālrunis man bija nepieciešams tikai elementārai saziņai.

Kopš manās rokās nokļuvis šis Samsung’a jaunākais lolojums, saprotu - kamēr es pāris gadus eleganti atvāzu un atkal aizvāzu savu sarkano ‘virtuves ķeblīti”, pasaule ir mainījusies.... Pretēji Kaupera dziedātajam, uz pasaules jau ir veseli septiņi miljardi tādu, kā es, Princis Viljams vairs nav brīvs un dabūjams, ar draugiem tagad nevis satiekas, bet uztetovē viņu Facebook bildes uz rokas. Un telefoni ir kļuvuši ... viedi. Ļoti viedi.


Kad kolēģis man sāk apskaidrot rīcības minimumu, lai stātos attiecībās ar jauno viedierīci, man teju gluži kā omai ir jāķer pie sirds un vajag galda malu, kur pieturēties. Mī un žē! Kādā Spuņciemā es līdz šim esmu dzīvojusi?? Kad kolēģis ir prom, mani joprojām nepamet sajūta, ka dzīvoklī vēl kāds ir – tas ir viņš – Samsung Galaxy S2, mistika kaut kāda.



Glaudīt kāmīti, ne sevišķi tīru kāmīti
Sāku darboties. Man, kā pie ‘tačskrīna’ neradušam cilvēkam, nav viegli, nav viegli... Rodas sajūta, ka glaudu kaut kādu kāmīti. Ekrāns izskatās jau kārtīgi nospeķots pirms manis, uz tā redzams katrs pirkstu nospiedums un tagad es atceros reiz lasīto, ka mobilais telefons ir netīrāks par publiskās tualetes poda vāku. Paldies, tagad es tam varbūt sākšu ticēt, jo katrs traipelis ir kā ‘uz sejas’. Nākas izlaist vairākus zvanus, kamēr iemācos pacelt telefonu. Mēģinu pieskarties ekrānam visādos veidos. Citējot klasiķus – „ar vieglu rokas kustību... ar vieglu rokas kustību.... un nekas nenotiek”. Daudzsološs iesākums. Tālāk cenšos noskaidrot, kas kāmītim vēderā. Oi, oi, kas tikai tur viss nav. Rodas vēlme redzēt to cilvēku, kas spēj un vēlas izmantot visu, kas te tiek piedāvāts. Nē, otrādi – es šo cilvēki ne par kādu naudu negribētu satikt tumsā, piemēram, dzelzceļa stacijā „Jāņavārti” ...




Esi sveicināta, paranoja!
Turpinu izpēti. Neko nezinu par pikseļiem, mhz, procesoriem un citiem zvēriem un to, cik tās visas bagātības ir citiem verķiem un ar ko konkrēti šis aparāts ir labāks par pārējiem. Kad esmu piešāvusies glaudīt kāmīti – ir ļoti ērti. Visa tā zvanīšanas, ziņu sūtīšanas, bildēšanas virtuve ir ļoti parocīga. Fotoaparāts un kamera – cepuri nost. Laika ziņas rītos tūlīt pēc acu atvēršanas gultā – viena bauda. ‘Androīdveidīgā’ ziņu lasīšana – super. Nemitīgā iespēja uzzināt – kur tieši es atrodos – ideāli. Par pārsteigumu gan pamanu, ka vienmēr piedāvātā karte tomēr nederēs. Pētot smalkāk, atklāju, ka, piemēram, Dienvidu tilta Rīgā tajā nav vispār....

Market’ā papētu spēlītes. Šis kā žanrs – noteikti ne man. Izmēģinu ‘Angry Birds’, kas laupījusi bērnību manai brāļa meitai, uu saprotu, ka spēles mobilajā ir fīča, par kuras lietotāju nekļūšu nekad. Iespēja nemitīgi lasīt e-pastus un vēstules sociālajos tīklos – forši pirmajā dienā, apgrūtinoši otrajā, neciešami – trešajā. Tas laikam tomēr atkal ir vairāk stāsts par paradumiem. Protams, varētu jau to visu nelasīt, bet kaut kā vienmēr izlasās... Tā jau var iedzīvoties paranojā. Šajā vietā nedaudz saskumstu pēc sava sarkanā ‘virtuves ķeblīša’ bez interneta.




Gaismu, lūdzu, ieslēdziet gaismu!
Saule karsē nežēlīgi. Manai ielas malā glīti noliktajai mašīnai kāds ir novīlējis kreiso aizmuguri, ir liecinieki, kas visu redzējuši. Esmu nikna. Tveru Kāmi. Un – saule ir tāda, ka savā melnajā ekrānā neredzu pilnīgi neko. NEKO. Kādu strēķīti darbojos ap šo moderno invalīdu, kas pēkšņi visvajadzīgākajā brīdī nevar pat elementāro. Tad ielienu sažuvušā ceriņkrūmā, kur ēnas pustumsā beidzot veicu zvanu Ceļu policijai.

Vēl viena lieta - viedais aparāts sasodīti daudz ēd. Tas ir jālādē katru dienu un mani tas kaitina, jo, nesagaidot policijas ekipāžu, mans viedais Kāmis atvadās no šīs realitātes. Forši. Rezultātā, dabūju lēkāt ceļa malā uz vienas kājas, lai policisti man nepabrauktu garām. Ātri noskaidrot vajadzīgo pie apdrošinātājiem – nevaru. Piezvanīt un paraudāt kādam uz pleca – nevaru. Nu labi, neviens nav ideāls...



Ar dakšiņu pa dzels bļodiņu
Viedais tālrunis gan ir vieds, taču vienlaicīgi ir arī kā tāds mazs bērns, kas nodots aprūpei. Bez tā, ka viņš var atlikt pekas ātrāk nekā domāts, nemitīgi jāuzmana, kur šo dārgo gudreli labi nolikt. Salīdzinot ar vecajiem tālruņiem, tas ir liels. Runājot par viedajiem – laikam super plāns un mazs. Taču realitātē – sievietei, kurai nav uzvalka žaketes mugurā, rodas problēmas. Iemetīsi somiņā – ‘tačskrīns’ būs pagalam. Domās dzirdu skaņu, kāda rodas velkot dakšiņu pa dzelzs bļodiņu un redzu švīkas uz ekrāna. Tātad šito Kāmi vis nevarēs tā ātri iesviest džinsu kabatā un kaut kur doties. Tas ir mīnuss. Aparātam vajadzēs savu transportlīdzekli – mīkstus, atsevišķus apartamentus somā vai kādā lielā kabatā. Es to ievietoju mazā, smieklīgā maisiņā un tas bija sasodīti neērti.

Kuram garāks?
Par spīti visam, tie, kas apskata manu telefonu, ir par to sajūsmā. Atkal dzirdu kaut ko par pikseļiem, procesoriem un pārlūkiem. Viens pārliecināts „aifonists” noslēdz aparāta apskati ar vārdiem – „man vienalga garāks”. Nu labi.

Droši vien, ka izpētīju vien maziņu daļu no viedā piedāvājuma. Šodien dārgais Kāmītis jāatdod atpakaļ. Bija īsi, bet tiešām forši. Nu, ko – esi sveicināts, mans virtuves ķeblīti!

  
 
 Iepriekšējais →


.


Sludinājumi →Pievieno savu →
Pārdod
Google Pixel 7a

395.00 EUR
Pārdod
Google Pixel 3a

135.00 EUR
Pārdod
Google Pixel 7 Pro

499.00 EUR
Pārdod
Sieviešu velo, 3 ātrumi

265.00 EUR
Pārdod
Klasisks velo, 28

255.00 EUR
Pārdod
Samsung Galaxy S23 5G

425.00 EUR
Pārdod
Pilsētas velo Gazelle Orange

235.00 EUR
Pārdod
Samsung Galaxy S10e black

209.00 EUR
↑ uz augšu          Copyright © Tup un Turies SIA | reklama@kakao.lv | info@kakao.lv
Mastodon
Realizācija Tup un Turies